Sanācijas darbu gaitā no degradētās mazuta glabātavas teritorijas Augšdaugavas novada Višķu pagastā gandrīz pilnībā izņemts vidē noplūdušais mazuts, “Latgales Laikam” pastāstīja Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Revitalizācijas darbu gaitā no vēsturiski piesārņotās teritorijas izvesti vairāk nekā 1000 kubikmetru mazutu saturoša šķidruma. Nojauktas un utilizētas ir arī abas tvertnes, kurās tika glabāts mazuts. Tāpat nojaukti asfaltētie laukumi un izvests asfalts. Izgriezti piesārņotajā teritorijā ir arī koki. Kopumā teritorijā ir patlaban izpildīti aptuveni 65% no plānotajiem darbiem.
Patlaban būvlaukumā atrodas astoņi -- desmit kubikmetri betona, kas tiks nodoti pārstrādei. Teritorijā tiek veikts arī monitorings, cik dziļi nepieciešams izņemt ārā mazutu saturošo grunti. Stipri piesārņotā grunts jau ir izvesta. Vairākās vietās ir izņemta un izvesta arī mazāk piesārņotā grunts. Ja grunts ir nedaudz piesārņota, tad to var izmantot atkārtoti sanācijas darbiem, skaidroja Pēteris Dzalbe.
Sakopjamajā teritorijā atrodas divi lietus ūdens kolektori. Viens ir pieslēgts tuvējā servisa lietus ūdens kanalizācijai, otrs -- darbnīcām. Tie kā stratēģiski svarīga infrastruktūra tiks saglabāti. Objektā darbojas arī pieci monitoringa urbumi, no kuriem tiek ņemti gruntsūdeņu paraugi. Kopumā objektā būs desmit urbumi, izmantojot kurus turpmākos piecus gadus tiks novērota situācija attiecībā uz mazuta piesārņojumu.
Lai arī laiks līdz nākamā gada martam, kad noslēdzas projekts, vēl ir, pašvaldības izpilddirektors pauda cerību, ka jau novembrī darbi objektā būs pabeigti un teritorija būs sakārtota.
Minētais objekts tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 60. gados. Šeit glabājās mazuts, kurš tika izmantots Višķu un Špoģu ciema apkurei. Te darbojās milzīgas jaudas apkures katli. Pēc tam apkurē sāka izmantot akmeņogles, bet vēlāk -- šķeldu, un vajadzība pēc mazuta glabātuvēm zuda.
Vēl pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā šeit glabājās valsts materiālās rezerves, bet pēdējos 30 gadus minētais objekts netika apsaimniekots. Kad mazuts sāka tecēt ārā no tvertnēm, pašvaldībai nācies meklēt finansējumu problēmas risināšanai.
Izpētes gaitā secināts, ka tikai pateicoties vēl padomju laikos kārtīgi izbūvētajam „pīrāgam” zem tvertnēm mazuts pagaidām nav nonācis gruntsūdeņos. Aizsargslāņi zem tvertnēm laika gaitā noārdās, un pastāvēja iespēja mazutam nonākt gruntsūdeņos. Tā rezultātā varētu tikt piesārņotas gan piemājas akas, gan arī tuvējais Luknas un Višķu ezers, kā arī Dubnas upe.
Tika sagatavots projekts un iesniegts izvērtēšanai Norvēģijas grantu programmā, kas nolēma to atbalstīt. Vēsturiski piesārņotās vietas sanācija aizsākās pagājušā gada rudenī un tiek veikta projektā “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava”. Degradētās teritorijas revitalizāciju veic AS "BAO".
Projekta norvēģu partnera -- uzņēmuma “Henric Johansson Konsult” pārstāvji pauduši gandarījumu par to, ka Augšdaugavas novadā tiek domāts ne tikai par savu paaudzi un savu labumu par arī par bērnu un jauniešu nākotni.
Projekta “Vēsturiski piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 682 189 eiro, tai skaitā programmas finansējums -- 1 429 861 eiro, saņēmēja līdzfinansējums -- 252 328 eiro.
