Pēdējie divi gadi nav bijuši labvēlīgi kartupeļu audzētājiem, bet šogad, neskatoties uz īpaši sauso vasaru, otrās maizes raža ir padevusies pārsteidzoši laba. Tātad Latgales un Augšdaugavas novada iedzīvotāji bez kartupeļiem nepaliks. Taču daudziem otrās maizes patērētājiem šajā jautājumā ir diametrāli pretējs viedoklis: vieni ir pārliecināti, ka šī mums tik svarīgā lauksaimniecības kultūra jāaudzē pašiem, savukārt citi uzskata, ka to var importēt, nopirkt veikalos vai no kaimiņiem.
Kartupeļu novākšana rit pilnā sparā
Dabai nepatīk tukšums, un, ja kaut kas iet mazumā, tā vietā nāk cits. Ja problēmas, kas radās ar siena pļaušanu, jo nebija iespējams sagādāt nepieciešamo apjomu, un ar labību, ko vietām izdedzināja saule un iznīcināja krusa, sarūgtināja zemniekus, tad ar kartupeļiem viņiem ir paveicies. Neskatoties uz šīs vasaras karstumu, kad šķita, ka kartupeļi zemē vienkārši izcepsies gluži kā ugunskura oglēs, tie ne tikai ir izdzīvojuši, bet arī devuši gana labu ražu.
Par kartupeļu lielo nozīmi mūsu dzīvē var spriest pēc tā, ka tos dēvē par otro maizi.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle pavēstīja, ka, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, šogad kartupeļiem raža būs laba. Tiem audzētājiem, kas savus laukus spēja nosargāt no lakstu puves, kartupeļi briest pilnā sparā un kopumā sezona, par spīti dažādajiem laika apstākļiem, bijusi kartupeļu laukiem labvēlīga.
Augusta beigās un septembra sākumā agrās šķirnes jau ir nogatavojušās un tiek aktīvi novāktas. Šie kartupeļi paredzēti tiešajai realizācijai, jo miza nav pietiekami nogatavojusies, lai tos varētu ilgstoši uzglabāt.
Kartupeļu ražas lielākā daļa tiks novākta līdz septembra vidum, un pagaidām prognozes šajā ziņā ir labas. Savukārt septembra vidū sāks vākt tos kartupeļus, kuriem augu attīstību aizkavēja sezonas sākumā nosalušie laksti. Turklāt dažās saimniecībās lakstu puve būtiski sabojāja kartupeļu bumbuļus. Bet, par spīti sarežģītajiem laikapstākļiem, kartupeļu sezona zemniekiem izvērtusies visai labvēlīgi. Pēdējos divus gadus kartupeļu nozare cietusi zaudējumus zemās ražas dēļ.
Pašlaik zemnieki kartupeļus pārdod par cenu, kas ir augstāka par pašizmaksu. Vienlaikus Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības atzīmē, ka preces galīgo cenu nosaka nevis ražotāji, bet gan tirgotāji.
Cenu paradokss
Šādam savienības speciālistu secinājumam ir grūti nepiekrist, it īpaši, ja apstaigā Daugavpils Centrālā tirgus letes, kur kartupeļu cena sasniedz gandrīz vienu eiro kilogramā, bet mazajos pilsētas veikalos to pat pārsniedz. Kurš to būtu domājis, ka pienāks laiki, kad par mums tik ierasto pašmāju produktu, kas agrāk maksāja kapeikas, santīmus un centus, tagad būs jāšķiras no pieklājīgas naudas summas un pat jātaupa, iegādājoties mazāk kartupeļu.
Lielo mazumtirdzniecības tīklu lielveikalos periodiski tiek rīkotas akcijas, kad otro maizi, kā, piemēram, šīs nedēļas sākumā, varēja iegādāties par 35 centiem kilogramā. Pērn cena bija daudz zemāka – 19 centi par kilogramu. Garšas ziņā šiem kartupeļiem nav ne vainas, taču dažkārt preces izskats neraisa vēlmi to iegādāties.
Akcijas ir akcijas, tās ir jāgaida, bet ēst gribas katru dienu, un tāpēc cilvēki gribot negribot iet uz tirgu.
Jaunās Forštates iedzīvotāja Svetlana Bērziņa jau divus gadus tirgū pārdod lauksaimniecības produkciju, galvenokārt kartupeļus. Pagājušajā gadā bija slikta raža, bet šogad otrās maizes ir pietiekami.
Bet, dīvainā kārtā, kartupeļu cena, neskatoties uz pārpilnību, dažiem pircējiem pirms to iegādes liek padomāt, vai ir vērts tērēties, vai tomēr labāk doties uz lielveikalu, kur var iegādāties lētāku preci.
Piemēram, pie Svetlanas, tāpat kā pie citiem kartupeļu pārdevējiem, todien `Bellarosa` šķirnes kilograms maksāja 80 centus, `Vineta` -- tikpat, bet `Adretta` -- 60, mazie kartupeļi -- 50 centus kilogramā. Svetlanas ieskatā, visgaršīgākie ir šķirnes `Vineta` tupeņi. Ievēroju, ka viens no pārdevējiem uz cenu zīmes bija uzrakstījis pat “90 centi/kg”.
“Skaidrs, ka mazumtirdzniecības tīkli, izmantojot akcijas, pārvilina mūsu pircējus. Tas ir jūtams uzreiz. Protams, cilvēkiem ir daudz izdevīgāk pirkt kartupeļus, kas maksā vairāk nekā uz pusi lētāk. Bet kāda ir to kvalitāte...” bilst Svetlana.
Neskatoties uz to, viņa nepaliek zaudētājos. Daži pircēji kartupeļus iegādājas tīkliem -- pa 2—3 un pat vairāk (katrs sver 15 kilogramus). Šie kartupeļi ir paredzēti ilgstošai lietošanai un uzglabāšanai, ko nevar teikt par lielveikalos nopērkamajiem bumbuļiem.
Svetlana dienā pārdod ap 300 kg kartupeļu, pērn šis apjoms sasniedza pat pustonnu: “Tirgū bija maz kartupeļu, tāpat arī pārdevēju -- konkurentu, tāpēc izdevās realizēt tik lielus apjomus. Man ir svarīgi pārdot pēc iespējas vairāk, no tā ir atkarīga mana alga, taču neaizmirstu arī par pircējiem. Pirmām kārtām tie ir cilvēki, no kuriem mēs, tirgotāji, esam atkarīgi.”
Dienā, kad notika mūsu saruna, veikalā „Maxima” cilvēki burtiski izķēra kartupeļus, kas maksāja 35 centus kilogramā, un pie Svetlanas nebūt nesteidzās.
Lai gan rodas jautājums, kāpēc tad, kad ir laba kartupeļu raža, tie ir tik dārgi, atbilde nav tālu jāmeklē. Pēdējā gada laikā cenas ir „uzlēkušas” itin visam, atsevišķām precēm – pat daudzkārtīgi. Tostarp arī maizei. Tāpēc arī kartupeļi nav izņēmums: degvielas cena, mēslojums, kartupeļu lapgraužu apkarošana, lauku apstrāde ar pesticīdiem, kā arī smags darbs. Turklāt kartupeļu ceļš no lauka līdz letei arī nav par brīvu.
Dažiem ir, dažiem nav
Daudzi pagastu iedzīvotāji nedomā par to, ir vai nav izdevīgi audzēt kartupeļus. Tas ir pašsaprotami -- saimniecībā tiem ir jābūt jebkurā gadījumā. Piemēram, Valentīns Gributs, kurš dzīvo viensētā “Pauguri” Augšdaugavas novada Salienas pagastā, katru gadu stāda 30 ārus: “Pagājušajā gadā kartupeļu raža bija slikta, manai ģimenei nepietika. Toties šogad raža priecē. Iestādīju astoņus maisus, bet novākšu apmēram pusotru tonnu -- tas ir ļoti liels apjoms. Es nepārdošu, izdalīšu saviem bērniem, paziņām un atstāšu sev. Mājlopus es neturu.”
Daži lauku iedzīvotāji, nemaz nerunājot par pilsētniekiem, pamatoti uzskata, ka kartupeļus ir vieglāk un lētāk nopirkt lielveikalā vai no kaimiņiem, nekā tos audzēt pašiem, jo tas izmaksā dārgāk.
Augšdaugavas novada Salienas pagasta Šlapaku ciema iedzīvotājiem Glafirai un Viktoram Nareļiem šogad kartupeļi neizauga, daudz mazu bumbuļu: “Iestādījām tikai dažus ārus. Mēs neturam cūkas, tāpēc pašiem kartupeļu pietiks, bet, ja nepietiks, nopirksim. Taču mūsu govij kartupeļi ir nepieciešami. Papildu ganībām barojam ar gurķiem, kas sajaukti ar miltiem. Tas ir pagaidām. Pēcāk lutināsim ar kartupeļiem, ciktāl to pietiks.”
Savukārt bijusī ilggadējā Demenes pagasta vadītāja Valentīna Gadzāne, kura dzīvo Demenē, ir apmierināta ar šīgada kartupeļu ražu: “Agrākos laikos mūsu ģimene šo kultūru audzēja ļoti daudz, jo bija tāda nepieciešamība. Tagad man ir tikai 5 āri. Iestādīju pāris maisiņus, bet, spriežot pēc bumbuļu izmēra, novākšu daudz vairāk. Kopumā šobrīd nodarboties ar kartupeļu ražošanu ir pagalam neizdevīgi, taču, ņemot vērā, ka paša audzēts vienmēr ir labāks – lieliska garša, nav lietota organismam kaitīga ķīmija un, galvenais, ir morāls gandarījums par paveikto darbu, pūliņi ir tā vērti.”
Pārliecinoši argumenti
Arī Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta Rudinišķu ciema iedzīvotāja Ņina Tomko ir apmierināta ar kartupeļu ražu: “Mēs ar dēlu iestādījām savos desmit āros vairākus maisus un izaudzējām daudz vairāk. Pārsteidzoši, ka, neskatoties uz sauso vasaru, kartupeļi izauga ļoti lieli un to ir daudz, lai gan mēs tik labu ražu nemaz negaidījām. Dažkārt tā notiek!”
Savukārt Egils Rūtiņš Ambeļu pagastā stāda tikai piecas vagas agro kartupeļu, lai tos varētu apēst tieši Līgo svētkos: “Kāpēc man tērēt naudu šīs lauksaimniecības kultūras audzēšanai, ja var lēti nopirkt no kaimiņiem, veikalā vai internetā? Šajā gadījumā man ir iespēja izvēlēties, pirmkārt, kartupeļus pēc garšas īpašībām. Ja negaršos no viena saimnieka nopirktie, iegādāšos no cita. Tas ir mūsu vecais ieradums, no kura mēs nekādi netiekam vaļā -- noteikti ir jāiestāda, bet mēs nedomājam, vai tas ir izdevīgi vai nē. Galvenais ir ierakt naudu zemē un tad sirds ir mierīga. Es tā nedaru. Galu galā tagad ir citi laiki – jāskaita finanses un jādomā ar galvu. Zinu, ka Dvietes pagastā ir zemnieki, kas specializējas kartupeļu ražošanā. Lai viņi to arī dara – vēlu veiksmi!
Gana pārliecinoši argumenti, bet, kā mēdz teikt, -- katram savs.
