Trešdien, 23. augustā, Augšdaugavas novada domē notika pašvaldības ārkārtas sēde, kurā tika izskatīts jautājums par 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem pašvaldības teritorijā, kā arī deputāti tika informēti par turpmāko rīcību pirms kompensāciju izmaksas cietušajiem iedzīvotājiem. Pašlaik palicis neatrisināts tikai viens jautājums: kur ņemt naudu?
7. augusta pēcpusdienā Augšdaugavas novada teritorijā plosījās stihija. Lietusgāze, stiprs vējš un milzīga krusa nopostīja māju jumtus, izsita logus, salauza siltumnīcas un iznīcināja labību, izgāza un nolauza kokus. Pirmie šā posta kadri bija biedējoši. Cilvēki raudāja, redzot savus piemājas dārziņus, kurus viņi tik rūpīgi bija kopuši. Vētrā cietuši arī daudzi pašvaldības objekti, īpaši J. Raiņa māja Berķenelē. Augšdaugavas novads tika iekļauts piecu vētras visvairāk skarto reģionu sarakstā. Bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērtēt pašvaldības struktūrām nodarītos zaudējumus, kā arī pieņemt cietušo iedzīvotāju iesniegumus.
Šonedēļ tika paziņoti skaitļi. Un šajā gadījumā zaudējumu apmērs Daugavpilī -- aptuveni 200 tūkstoši eiro -- šķiet gandrīz vai sīkums. Savukārt Augšdaugavas novada pašvaldībā saņemti 603 iesniegumi par radīto seku kompensāciju mājām. Pašvaldību īpašumiem vai infrastruktūras objektiem zaudējumi tiek lēsti 993 038 eiro apmērā, bet privātpersonām zaudējumi sasniedz 998 249 eiro māju jumtu un logu postījumu novēršanai. Būvniecības atkritumu apsaimniekošanai un apglabāšanai, kā arī transportēšanai nepieciešami 29 845 eiro. Tādējādi kopējā summa, kas nepieciešama 7. augusta vētras seku likvidēšanai ir 2 021 132 eiro. Šī informācija nosūtīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Jautājums tikai -- kādā apmērā valsts kompensēs šos zaudējumus?
„Pašvaldībai tie būs 70% (tāpat kā pavasara plūdu gadījumā), atlikušie 30% ir pašvaldības izdevumi. Tas pats attiecas uz ceļiem un ielām. Privātpersonām Ministru kabineta noteikumos ir citi kritēriji. Ieviesta duālā sistēma. Ja kopējais kaitējums privātpersonām novadā vai pilsētā ir lielāks par 2% no pašvaldības budžeta, tad valsts kompensēs 90%, bet 10% -- dome. Ja kopējais zaudējums ir mazāks par 2% no pašvaldības budžeta, tad 50% kompensē valsts un 50% -- dome,” laikrakstam „Latgales Laiks” sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis.
Un šajā gadījumā scenārijs var nebūt pašvaldībai labvēlīgs. Valsts var uzlikt par pienākumu domei samaksāt 50% no kopējās summas un tādējādi „uzkārt ubaga tarbu kaklā” pašvaldībai. Budžets nav bezizmēra, un, ņemot vērā, kādus zaudējumus tas cieta pirmajā pusgadā, kasē līdzekļu nepietiks.
Atgādinām, ka šī gada pavasarī pavasara plūdos visvairāk cieta Augšdaugavas novads, -- zaudējumi pārsniedza 700 000 eiro. Turklāt ministrija kompensēja tikai 70% no kopējās summas, pārējie līdzekļi tika piešķirti no pašvaldības budžeta (vairāk nekā 200 000 eiro).
Tagad, pēc vētras, tās seku likvidēšanai tikai pašvaldības objektos vien vajadzēs atvēlēt ap 300 000 eiro no novada budžeta. Bet, ja domei liks maksāt atlīdzības saskaņā ar shēmu 50 pret 50, būs jāatrod vēl aptuveni 500 000 eiro. Bet kur lai tos ņem?
“Šodienas sēdē uzzinājām, ka, diemžēl, valdība ir mainījusi spēles noteikumus. Un, kā liecina pašlaik pieejamā informācija, uz pašvaldības budžetu gulstas pārāk smags slogs. Novada dome nevar atļauties šīs summas, jo runa ir par simtiem tūkstošu eiro,” sacīja pašvaldības Sociālās komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Mackevičs.
Pašlaik tiek veidotas trīs speciālas komisijas, kurās strādās kompetenti speciālisti, tostarp būvinženieri, kuri, saskaņā ar saņemtajiem iesniegumiem, apsekos cietušos objektus un novērtēs zaudējumus. Šie darbi jāpabeidz līdz 7. septembrim, lai pēc tam visus datus iesniegtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
“Kopumā tika saņemti aptuveni 680 pieteikumi, bet to daļa tika atsijāta. Daži iedzīvotāji iesniedza pat trīs pieteikumus -- domei, pagasta pārvaldei un atsūtīja uz e-pastu. Un šajā gadījumā cilvēkus var saprast, jo viņi bija noraizējušies un vēlējās, lai dati nonāk pie adresāta. Mēs speciāli izveidojām trīs komisijas, lai paspētu visas pārbaudes paveikt laikā. Un tomēr šodien mēs nobalsojām par to, lai cilvēki varētu saņemt šīs kompensācijas,” uzsvēra A. Rasčevskis.
Visas trīs komisijas strādās darba dienās darba laikā, tāpēc cietušo īpašumu īpašniekiem ar to būs jārēķinās un nepieciešamības gadījumā jāatprasās no darba, lai komisija varētu uz vietas apsekot 7. augusta vētras nodarītos postījumus. Kad un kādā apjomā tiks veikti maksājumi, pagaidām ir grūti pateikt. Taču tas noteikti tiks izdarīts šogad.
