Otrdiena, 10. oktobris, daudzās skolās un bērnudārzos sākās ar šausminošu notikumu. Izglītības iestādes savā e-pastā saņēma draudus, ka pulksten 12 skolas un bērnudārzi tiks uzspridzināti. Faktiski noziedznieks vai noziedznieku grupa apdraudēja Latvijas bērnu dzīvību.
Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos notikumus, daudzi šos draudus ir uztvēruši diezgan nopietni. Ziņojumā bija teikts, ka mācību iestādēs ievietotas sprāgstvielas un detonācija notiks tieši pulksten 12.00. Kā reaģēt uz šādiem signāliem? Policija nekavējoties nosūtīja vēstules pašvaldībām, informējot, ka apdraudējuma risks ir zems un draudi nav jāņem vērā. Vienlaikus policija vērš uzmanību uz nepieciešamību patstāvīgi veikt objekta profilaktiskās pārbaudes vai citas izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos noteiktas darbības.
Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pastāstīja, ka draudu vēstuļu saņēmēju vidū ir arī pilsētas izglītības iestādes, taču, pamatojoties uz policijas teikto, nolemts iztikt bez evakuācijas. Vienīgais izņēmums bija Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija, kur tika nolemts evakuēt skolēnus no ēkas Varšavas ielā. Taču pēc policijas ieteikuma Daugavpils izglītības iestādēs nezaudē modrību. Jau nākamajā dienā bērnu vecāki ievēroja, ka bērnudārzos un skolās pie ieejas stāv pašvaldības policijas darbinieki.
Taču Olainē, Rēzeknē, Augšdaugavas novadā un vēl dažās pilsētās un novados pašvaldības vadība nolēma neriskēt un bērnus tomēr evakuēt pirms pulksten 12.00.
„Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība paziņo, ka izglītības iestādes visā valstī ir saņēmušas vienādus e-pastus par iespējamiem drošības apdraudējumiem, tāpēc skolu vadība nolēma bērnus evakuēt. Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta, un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam. Kā ierasts, Valsts policija veic drošības pārbaudes mācību iestādēs un ir saziņā ar skolu personālu par nepieciešamo rīcību. Valsts policija šos gadījumus vērtēs kriminālprocesā. Pirmsskolas izglītības iestādes informāciju par evakuāciju nav saņēmušas. Atbildīgie dienesti skaidro situāciju,” šādu informāciju publicējuši Rēzeknes pilsētas domes speciālisti.
Situāciju Augšdaugavas novadā komentēja pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe. “Šorīt parakstīju rīkojumu par skolēnu obligātu evakuāciju līdz pulksten 11.45 novada skolās. Šajā laikā izglītības iestādēs nedrīkst būt neviena cilvēka: ne skolēnu, ne skolotāju, ne tehnisko darbinieku, ne administrācijas. Nepieciešamības gadījumā visiem tika nodrošināts transports, ar kuru nogādāja mājās. Kāpēc mēs to darījām? Tāpēc, ka esam pierobežas reģionā, kur ir nemierīga situācija saistībā ar nelegālajiem imigrantiem. Un patstāvīgi izvērtējot riskus mūsu reģionā, mēs pieņēmām šādu lēmumu. Mēs neesam gatavi riskēt ar bērnu dzīvību."
Par to runāja arī pašvaldības vadītājs Arvīds Kucins: “Ar tādām lietām nejoko. Baidos, ka tas ir tikai sākums. Izņemot skolas, mums ir arī citas iestādes, kur evakuācija var būt daudz sarežģītāka. Runa ir par pansionātiem, kur ir guloši cilvēki. Jā, policija ziņo, ka apdraudējuma līmenis ir zems. No dežūrdaļas dežuranta (bez vārda un uzvārda) saņēmām ziņu, ka riska līmenis ir zems, nav par ko uztraukties un nav jāevakuējas, taču policija norāda uz nepieciešamību pastāvīgi veikt apdraudēto objektu preventīvu apsekošanu, pievērst uzmanību aizdomīgām aktivitātēm, bez uzraudzības atstātiem saiņiem, somām vai citiem aizdomīgiem priekšmetiem.
Taču mēs nolēmām evakuēties. Es zinu, ka tāpat rīkojās arī Rēzeknes skolās.”
Visas skolas nekavējoties sāka pildīt izpilddirektora rīkojumus. Kā pastāstīja Biķernieku pamatskolas un Zemgales vidusskolas direktors Aleksejs Mackevičs, evakuācija šajās iestādēs noritējusi mierīgi, bez liekām emocijām un panikas. "Pasaulē šobrīd ir ļoti nemierīgi. Tāpēc šāda veida draudi ir jāuztver ļoti nopietni. Katram no mums ir precīzi un pilnībā jāievēro to kompetento dienestu prasības, kuru rīcībā ir attiecīga informācija. Un, ja tika pieņemts lēmums evakuēties, tad mums šis rīkojums ir jāpilda par 100%. Jo no tā ir tieši atkarīga mūsu bērnu drošība un labklājība. Nešaubos, ka policija noteikti identificēs ļaundarus, kuru uzdevums bija izraisīt paniku sabiedrībā. Mūsu skolās strādā kompetenti skolotāji, kuri lieliski izprata situāciju. Un nepieļaus, ka tiek apdraudēti mūsu bērni!” savu viedokli pauda A. Mackevičs.
Tomēr nākamā diena nenesa mieru. Apmēram pulksten vienos naktī draudu vēstules saņēma arī aptuveni 400 bērnudārzi Latvijā. Šīs iestādes noziedznieki draudēja uzspridzināt pl. 10.00. Taču tajā pašā rītā Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks aicināja Latvijas iedzīvotājus ņemt vērā policijas rekomendācijas un necelt paniku, jo minētās draudu vēstules tiek izplatītas apzināti ar mērķi destabilizēt situāciju sabiedrībā. Policija dara visu iespējamo, lai šo noziegumu atklātu. Viņš atturējās atklāt policijas rīcībā esošo informāciju par to, no kurienes varētu būt sūtīti šie draudu e-pasti, tomēr atzina, ka konkrētais noziedznieks vai noziedznieku grupa ir ar vismaz nelielām priekšzināšanām informācijas tehnoloģiju lauciņā. Ruks arī neslēpa, ka gadījumā, ja noziegums pastrādāts no Latvijai nedraudzīgām valstīm, saukt pie atbildības vaininiekus nebūs viegli.
Izglītības iestāžu vadītājiem Ruks atgādināja, ka šādās situācijās ir svarīgi saglabāt mieru un rīkoties racionāli, vienlaikus, protams, nezaudējot modrību un pievēršot uzmanību visiem neparastajiem gadījumiem un ziņojot policijai, ja rodas aizdomas par kādu reālu apdraudējumu.
Notiekošo komentēja arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: „Protams, šāda mērķtiecīga e-pastu izsūtīšana var liecināt par kādām tendencēm, ņemot vērā ģeopolitisko saspīlējumu. Vienlaikus mums jābūt informatīvi gataviem atbilstoši reaģēt 24/7 režīmā. Ja e-pastus vienlaikus saņem 300 skolas, tad ir grūti ar katru iestādi sazināties, un tas nav arī efektīvākais veids. Tāpat tagad tiek strādāts ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai būtu viens informācijas kanāls par nepieciešamo rīcību," norādīja ministrs.
Savukārt aizdomīgu priekšmetu konstatēšanas gadījumā izglītības iestādēs policija aicina vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, zvanot uz tālruni 110. Taču sakarā ar lielo ienākošo zvanu skaitu saistībā ar draudu e-pastiem, ko saņēma skolas un bērnudārzi, kā arī par iespējamiem drošības riskiem, telefons jau trešdien bija pārslogots . Trešdienas pēcpusdienā Valsts policija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību rīkoja preses konferenci. Šī pasākuma laikā trīs struktūru pārstāvji vienojās, ka, saņemot draudus, izglītības iestādēm par to jāinformē Valsts policija un jārīkojas saskaņā ar tās ieteikumiem. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka šoreiz izglītības iestādes, kas otrdien un trešdien evakuēja bērnus draudu vēstuļu dēļ, rīkojušās atbilstoši Izglītības likuma normām. “Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā vēlos pateikties izglītības iestāžu vadītājiem, kuri, ņemot vērā tobrīd viņu rīcībā esošo informāciju, rīkojās ļoti atbildīgi un operatīvi, nodrošinot bērnu drošību,” sacīja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Turklāt preses konferences dalībnieki norādīja, ka izglītības iestādes trešdienas pēcpusdienā atsāka darbu ierastajā režīmā. Tiesa, Daugavpilī pašvaldības policisti dežurē visu bērnudārzu un skolu teritorijā.
Savukārt Valsts policijas (VP) pārstāvji paziņoja, ka līdzīgi draudi tika izplatīti arī dažādām institūcijām ASV un Polijā. Turklāt likumsargi neizslēdz, ka šādas noziedzīgas darbības Latvijā var turpināties un mums ir jābūt tam gataviem. Runājot par to, ka šajās dienās bija pārslogots Valsts policijas vienotais numurs 110, VP priekšnieks Armands Ruks izteica cerību, ka turpmāk šādas situācijas vairs neatkārtosies, tomēr sakaru traucējumu gadījumā cilvēki var vērsties policijas iecirkņos. Turpmāk, lai efektīvāk informētu iedzīvotājus šādos gadījumos, plānots izmantot tālruni 112.
Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu. Taču sods par šādu noziegumu ir, maigi izsakoties, pārāk humāns – neilgs cietumsods.
