„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. februāris
Otrdiena
Andra, Līva, Līvija
+6.8 °C
apmācies

Indrica

Valentīns Lukaševičs

Viesturiskūs dokumentūs itei vīta pyrmū reizi pīmynāta 1471. godā. Tod raksteja latyniski, piečuok ari vuocyski i pūliski. Nederitz, Indryca.

 

Divi krosti. Vīnā Daugovys krostā ir Indricys bazneica, a gondreiz taišni pretī ūtrymā krostā – leidz pat 20. g. s. 20. godu vydam – iz krauja krosta stuovēja Varnaviču aba Podvinkys bazneica.

Obys beja nu kūka, obys vacys i labi zynomys na tikai ituos apleicīnis cylvākim, bet ari strūdzinīkim, plūstnīkim i tim, kuri laivuos, baržuos ci tvaikūneišūs brauce te pa Daugovu.

Vīna katuoļu bazneica vērēs iz ūtru... Itū vītu naoficiali sauce par Bazneicu vuortim. Dažaidu konfeseju puorstuovi, kod brauce car Bazneicu vuortim, parosti skaiteja lyugšonys voi vysmoz puormete krystu.

Te natuoli, puors kilometri zamuok pa upi, beja puorcaltuve aba puorvozs – nu kreisuo krosta Rusteiku cegeļnis iz lobuo krosta Kolna Vykanim. Tys beja vacais, taišnais ceļš nu Kruoslovys da Varnaviču.

 

Bazneica. Vacuokuo da šam sasaglobuojusīs kūka bazneica Latgolā ir Indricys bazneica.

Daila Rotbaha roksta: „Par svētvietu klātbūtni liecināja arī miniatūrā katoļu baznīciņa, kas jau iztālēm bija saskatāma ceļa pagriezienā. Nostāsti liecina, ka tā kādreiz bijusi blakus kalna pašā virsotnē, taču tad nezināmu iemeslu dēļ pārcelta kalna pakājē”.

Indricys bazneicys centralais oltors ir boguoteigi rūtuots ar kūka grīzumim. Kūta leidzeigu asu redziejs Līpuojis Sv. Annys luteraņu bazneicā, bet Lītovā – Stelmuižys bazneicā.

Indricys bazneicā iz sīnom i sedzeņom uzroksti poļaku volūdā, a iz Krysta ceļa obrozim i uorā iz bazneicys zvona – lītaunīciski.

„1893. gada decembrī sešpadsmit lietuviešu ģimenes Lielindricas ciemā iegādājās no grāfa M. Plātera nekustamo īpašumu un gandrīz 760 desetīnas zemes. Viņu pulkā bija arī Joahims Varnas (1856—1945), kura ģimenē bija vienpadsmit bērni – seši zēni un piecas meitenes.

1938. gadā Joahims Varnas Indricas baznīcas zvanu tornī iekāra 35 pudus (560 kilogrami) smagu zvanu 700 latu vērtībā. [..] Mecenāts apmaksāja arī daļu baznīcas iekštelpu iekārtojuma, tostarp ģipša bareljefus, kuros attēlots Kristus ceļš uz Golgātu.”

Kod pyrms godim pīcpadsmit bazneicā mainēja vacū kūka greidu, atroda, ka apaškā ir vaci apbediejumi. Dūmojams, ka tī ir jezuitu manahu voi Plāteru kauli. Lai mīrs jūs peišlim i myužeiga gaisma dvēselem!

Bazneicys duorzā, nu upis tuoluokajā pusē paglobuoti Indricā bejušī bazneickungi Dominīks Golmins (?–1862), Jans Kopalinskis (1809–1884), Jans Kulikovskis (1869–1920) i Juoņs Lebedis (1874–1951).

Juoņs Lebedis pīdzyma Lītovā, beja lela auguma cylvāks ar sovpateigu raksturu. Par jū asmu dzierdiejs atminis nu draudzis cylvākim. Kai i daži cyti Indricys prāvesti, jis ar laivu brauce iz Daugovys ūtrū krostu i apkolpuoja tī Varnaviču draudzi.

 

Fests. 2020. goda 24. junī beju Indricys bazneicā. Gon iz lapeņom beja pīraksteits, gon ari bazneicuoni maņ sacēja, ka šudiņ irā fests. Tai te sauc nūzeimeigus draudzis svātkus. Ka bazneica ir Juoņa Krysteituoja gūdam, a Juoņa Krysteituoja dīna katuoļu kalendarī ir 24. junī, tod fests ir 24. junī!

Sovā dzymtajā Vydslatgolā taidu vuordu nabeju dzierdiejs. Bet... Ādolfa Ersa romanā nu Latgolys dzeivis „Kad zeme runā" ir taidys ryndys:

„Ar kalendāru Valērija nogāja lejā pie Sofijas. „Sestdien Pēteris-Pāvils," Valērija ziņoja. „Uzulmuižas baznīcā fests, Sarkaņos fests, Rozentavā fests..."

„Pag, pag," Sofija pārtrauca. „Uzulmuižā – tas labi, mēs brauksim uz Uzulmuižu, tad varam paciemoties arī pie Špakovskiem Počos. Tur varēs pārgulēt nakti."

Koč i Ūzulmuižys draudze Rēzeknis pīvuortē ir muna dzymtuo, napīmiņu, ka te kaids lītuotu īprīskmynātā nūzeimē vuordu fests. Ādolfs Erss ilgi dzeivovuos pa Dīnvydlatgolu, ari ituo romana varūni ir kai ba nu Dīnvydlatgolys, partū laikam i taida leksika tamā romanā.

A es vuordu fests – bazneicys svātku nūzeimē – asmu dzierdiejs ari Pīdrujā, Saveikūs, ari Boltkrīvejā Osvejā.

 

Kruoslovskū Plāteru pyrmsuokumi. 20. g. s. 80. godu suokūs treis vosorys arheologi Annys Zariņas (1921–2015) vadeibā roka i tiemēja vītu 300 m nu Daugovys krosta, kuru tauta sauce par Indricys piļskolnu.

8 m augstais paugurs ar gruovi apleik izaruodeja na piļskolns, bet jaunuoks, arheologiskā ziņā daudz ratuoks objekts – nūcītynuota muiža.

Atroka vairuokus lelus pogrobus, kuri, dūmojams, beja na tikai iedīņu ci dzierīņu uzglobuošonai, bet vaira dūmuoti tam, kaba uzbrukuma gadīnī varātu sīvītis i bārni nūsaglobuot.

Izrokumūs atrostī vacuokī prīškmati ir nu 15. godu symta – monetys. Atrosti ari 16.–18. godu symtu atslāgi, odotys, naži, apkolumi i, prūtams, trauku lauskys.

Nu suoku itei muiža apsakurynova ar korstu gaisu, kurs guoja nu kruosnem pogrobūs. Piečuok tyka izbyuvātys pūdeņu kruosnis ustobuos, par kū līcynoj arheologiskūs izrokumūs atrostī daudzī kruošņu flīžu fragmenti. I iz dažom nu tom var redzēt Plāteru gerbūni.

Te, pošā Daugovys krostā, natuoļ nu Indricys upis, kura beja Livonejis rūbeža ar Polockys kņazisti, a piečuok ar Lītovys dižkunigaiteju, beja Plāteru agruokuo rezidence.

Livonejis ordeņa mestrs 1533. godā Indricu izlēņuoja Plāterim. Te jī dzeivuoja i vaļdeja 200 godi – pyrma tuo, kai 1729. godā nūpierka Kruoslovu i daudzi kū cytu tai apleik.

A Indrica palyka Plāteru īpašumā leidz Latvejis vaļsts izvastajai Agrarajai reformai.

2021. goda 1. oktobrī bejušajā Plāteru nūcītynuotuos muižys vītā Indricā parjaunu tyka pastateita īguoduošonys zeime, kura viestej par itū senvītu.

 

 

Jaunatkluotī piļskolni. Strēčeiti pyrma Latvejis symtsgadis tyka izdareita vysys myusu vaļsts aerolazerskeneišona, kurys rezultatā interesenti tod varēja tiemēt reljefa formu sovpateibys i izsaceit hipotezis, kur seņūs laikūs ir bejs piļskolns.

Vairuokus piļskolnus taidā veidā ir atpaziņs i piečuok dobā izpietiejs nūvodpietnīks Valdis Mičuļs. Par sovim atkluojumim jis informēja arheologu Juri Urtānu, kurs veice profesionalys puorbaudis.

Taidā veidā par piļskolnu tyka pīzeits garons kolns, kurs atsarūn kaidi 2,5 km iz zīmeļaustrumim nu Plāteru Indricys rezidencis. Jaunatkluotajam piļskolnam atkluojieji īdeve Daudzišu nūsaukumu.

Tys piļskolns atsarūn upeitis, kū tān sauc Styrna, kreisajā stuovajā krostā. Sūpluok piļskolnam beja ari apmetne.

Piļskolnu datej ar vālū dzeļzs laikmetu. Plokuma garums ar uzbedumim ir 75 m, plotums – ap 20 m. Piļskolna dīnvydu pusē ir pīci gruovi ar vaļnim, zīmeļu pusē treis. Jurs Urtāns roksta: „Daudzišu pilskalns ir varens, pat monumentāls, stipri nocietināts, ar izteiktu nocietinājumu sistēmu”.