„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 2. maijs
Ceturtdiena
Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
+18.0 °C
daži mākoņi

Vai valsts varētu vairāk iesaistīties Daugavpils reģionālās slimnīca pārvaldībā?

Publicitātes bildes

16. oktobrī veselības ministrs Hosams Abu Meri apmeklēja Daugavpils reģionālo slimnīcu (DRS). Kopā ar DRS akcionāriem viņš pārrunāja ārstniecības iestādes problēmas, kā arī to risināšanas veidus. Viens no risinājumiem, kas izskanējis arī iepriekš, -- iesaistīt valsti kā kapitāla daļu turētāju.

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs jau ilgāku laiku runā par bēdīgo situāciju, kādā atrodas slimnīca. Slimnīcai ļoti trūkst finansējuma un tā jau ir parādos. “Mūsu parāds piegādātājiem ir 5 miljoni eiro. Tas ir kritiskais slieksnis, kuru mēs negribētu pārsniegt. Laiks iet, bet pagaidām labāk nekļūst. Tagad gaidām lēmumus par papildu finansējumu,” sacīja DRS vadītājs.

Ņemot vērā pašreizējās problēmas, visi ar nepacietību gaidīja jauno veselības ministru. Pēc valdības maiņas šajā amatā tika iecelts cilvēks, kurš pārzina medicīnas jomu pašos pamatos, jo Hosams Abu Meri ir ārsts. Un Veselības ministrijas vadītājs nelika sevi gaidīt. Mēnesi pēc iecelšanas amatā viņš devās uz Latgali, lai apmeklētu Daugavpils reģionālo slimnīcu un Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Diezgan daudz laika viņš pavadīja Daugavpilī, kur atrodas reģiona lielākais stacionārs. Kopā ar slimnīcas akcionāru -- Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvjiem, ministrs pārrunāja problēmas un iespējamos to risinājumus.

“Pēdējie četri gadi visām Latvijas slimnīcām bijuši ļoti smagi. Un es gribu pateikties Grigorijam Semjonovam par paveikto darbu. Runājot par politiskā atbalsta trūkumu slimnīcai, jāteic, ka reģionālās slimnīcas bieži vien pieder pašvaldībām, un vadītājus ieceļ deputāti. Un man ir grūti komentēt, vai viņiem ir kāds politisks atbalsts. Pašlaik mani vairāk interesē slimnīcas finansiālais stāvoklis, un šo tēmu mēs tikšanās laikā pārrunājām. Mēs spriedām par to, kā saglabāt šo reģionam svarīgo stratēģisko objektu. Un tagad es domāju, kā valsts varētu palīdzēt slimnīcai, uzlabot tās vadības stilu, kas, manuprāt, nebija ideāls. Es uzskatu, ka pirms finanšu piešķiršanas un, iespējams, arī pārvaldības maiņas, Daugavpils reģionālajā slimnīcā nepieciešams veikt finanšu auditu, kura gaitā jāizvērtē, ko nepieciešams uzlabot, kur vajag vairāk investēt, bet kur, iespējams, investēšana nebūtu veiksmīga vai lietderīga,” sacīja Hosams Abu Meri.

Turklāt viņš ir pārliecināts, ka Latvijas slimnīcām jāveido ciešāka sadarbība. Pacientiem ir jāzina, kādi speciālisti ir pieejami stacionāros. Piemēram, ja Jēkabpilī ir nepieciešamais speciālists, kāpēc tad braukt uz Daugavpili, un otrādi? “Protams, es zinu, ka Latvijā ir akūts ārstu un citu medicīnas darbinieku trūkums. Un tieši tāpēc ir ļoti svarīgi uzlabot slimnīcu sadarbību. Ir jāstrādā ar universitātes slimnīcām, piemēram, jauno speciālistu sagatavošanas jautājumos, vai jāveido metodiskie centri, lai pacienti varētu saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus gan Daugavpilī, gan Rīgā,” teica ministrs.

Viņš pieļauj, ka valsts varētu pārņemt noteiktu daļu reģionālo slimnīcu kapitāla daļu, kas palīdzētu efektīvāk organizēt reģionālo slimnīcu sadarbību un ļautu valstij lemt par izmaiņām sistēmā. Ministrs uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus Rīgas, nevis tikai universitāšu slimnīcās, kas jau sen ir pārslogotas.