„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.3 °C
apmācies

Iveta Balčūne: par muižu i sevi

No I. Balčūnes arhīva

Kai Fenikss nu palnu atdzyma Lūznova Rēzeknis nūvodā. Par itū kulturtelpu runoj, sprīž, iz tīni brauc.

 

Kaba izaveiduotu Lūznovys kulturtelpys fenomens, laikam ir juosapas vairuokim faktorim. Ka tai ir, tod kaidi jī ir?

 

Lūznovys muižys gadīnī taidi faktori ir vairuoki. Pyrmakuort, tys ir unikals arhitekturys montuojums – vīneiguo, tuos originalajā veidūlā sasaglobuojusīs jūgendstyla muiža Latgolā ar ainavisku parku apleik (1977. godā ākai tyka pīškierts vaļsts nūzeimis arhitekturys pīminekļa statuss). Muiža atsarūn ūtrā leluokajā nu četrim vaļsts nacionalajim parkim – Rāznys.

Lūznovys muiža ir vīneiguo Latgolā, kura turpyna eistynuot nazkodejū 20. g. s. suoku radūšū darbeibu, ari myusu dīnuos veidojūt īdvesmojūšu vidi i kliustūt par sātvītu gon muokslinīkim, muzikim, literatim, gon turistim i uzjiemiejim.

Ūtrakuort, muižys atdzimšona ir stuosts ari par tū, lai Latgolys laukūs turpynuotūs rūseiba i atteisteiba. Pasasokūt Rēzeknis nūvoda pošvolda tuolredzeigajam lāmumam, dasasokūt Eiropys finansiejumam i apsasūlūt leidzfinansēt muižys atjaunuošonu, tyka lykts pamats kulturys montuojuma saglobuošonai i vīnlaiceigi ituos vītys atdzimšonai piec skūlu teikla optimizacejis (2009. godā tyka slāgta Lūznovys pamatskūla, kura beja muižys telpuos).

Trešakuort, nūzeimeigs faktors beja cylvāki, kuri entuziastiski, ar zineibu i atbiļdeibu uzsuoka dorbu atjaunuotajā Lūznovys muižā. 2015. godā mes suocem reikuot tikšonuos ar vītejim dzeivuotuojim i īintereseitojom pusem, kaba atjaunuotuos muižys montuojumu vysi apjaustu kai kūpeigu resursu.

Kūpradis i izgleitojūšūs seminarūs, dizaina darbneicuos, sasateikūt ar vītejū kūpīnu, uzjiemiejim, biznesa ideju autorim i jaunajim komersantim, studentim i zynuotnīkim, muokslinīkim, radūšū industreju, navaļstiskuo sektora i pošvolda puorstuovim, cytim interesentim, kai ari taisūt apvaicuošonys, kūpā aizguojam leidz golvonajim muižys strategejis atslāgvuordim, jaunu pakolpuojumu idejom i rysynuojumim.

Atteisteibys koncepcejis pamatā lykom muižys unikalū kulturviesturiskū vierteibu saglobuošonu, ar tū saisteituos infrastrukturys i pakolpuojumu atteisteišonu, kur prioritašu sarokstā ir gon daudzveideigys i kvalitativys kulturys izpausmis, gon sabīdriska kūpradis telpa, uzjiemieju atbolsta platforma inovativai i sociali atbiļdeigai ekonomiskai atteisteibai.

Ari taisūt Lūznovys muižys atteisteibys strategeju 2018.–2028. godam, myusim beja svareigi realitatē eistynuot Latvejis ilgtspiejeiguos atteisteibys strategejis leidz 2030. godam prioritati „Kulturys telpys saglobuošona, mijīdarbeiba i boguotynuošona”.

 

Reiga nikod nav gotova. Lūznova gon jau ka ari. Voi tūmār tu redzi dorbim finišu?

 

Lūznovys muižys montuojumu var saukt par dzeivu viesturis līcinīku, kurs stuosta par nazkodejū muižkungu Kerbedzu te ilgtspiejeigu saimnīkuošonu. Te beja parks ar retom kūku sugom, izbyuvātys ākys – kungu sāta, stali, kliets, pogrobs i cytys ākys. Nu tom lelu daļu, dīmžāl, ir pagrauziejs laika zūbs, bet pa čupeitei tuos ākys atdzymst i īgiust funkcionalitati. Muižys kompleksa atteisteiba nūteik sūli pa sūļam, namiteigi car projektim pīsaistūt finansiejumu. Nazkodejais molkys škiuņs puortaps par Kulturys škiuni, vacuo pierts i muokslinīku sāta tykuse Svilpaunieku prasmeigajuos rūkuos, kūka skūla, kliets i kaļva darbneica ir sovys atdzimšonys suokūs. Nazkodejuos darbneicys suok apsaimnīkuot vītejī uzjiemieji. Kotrys kompleksa ākys, kotrys vītys atdzimšona ir kai vīns pakuopīņs atteisteibā, kurai nav ni gola, ni molys.

 

Voi tu vari īsadūmuot sevi dzeivojūt 19. g. s.? Muižu laikūs?

 

Varu. Kaidys puora dīnys... Padzeivuotu muižys laikūs. Vyslobuok vosorā. Kod muižā dzeivuoja i te sovus dorbus radeja muokslinīki, kod Evgenija Kerbedze te aktivi rūsējēs. Tod varātum eistyn sajust, kaida te ir bejuse tei radūšuo i savīseiguo atmosfera. Byutum labi aizbraukt ari iz Rībenim i apsavērt tīnis muokslinīku rezidencis.

 

Kod tu sovā dzeivē pyrmū reizi beji Lūznovā? Voi labi tū pīmini?

 

Es te beju tehnikuma laikūs, kod nūtyka 3x3 nūmetne. Beju atbraukuse leidz ar draugim pīsadaleit aktivitatēs. Tys beja 2006. godā, leidz pošai muižai tod nabeju pīguojuse.

Apzynuotuoka sasatikšona ar muižu maņ beja 2015. goda pavasarī, kod Pūdnīku dīnuos beja vareiba byut Violys Bīriņas i Stanislava Viļuma keramikys darbneicā, a pi reizis apsavērt piec restauracejis/renovacejis atvārtū Lūznovys muižu.

Pyrmuo sasatikšona maņ asociejās ar skoneigumu – īīmūt muižys skaiškajuos, bet tymšaļtī tukšajuos telpuos, dzierdieju, kai Sorkonajā zalā I. Salietes spieļuotuo klavesina muzyka pīpylda vysu āku ar syltuma, senatneiguma i elegancis atmosferu. Sajiuta beja pateikama i draudzeiga.

 

Voi Latvejā ir bejušuos muižu ākys, kurys tev cīši pateik?

 

Maņ prīca par muižom, kurys atdzymst prasmeigu saiminīku rūkuos – cieški viņ tuos ir gimines, kurys nūpierk kaidu agruoklaiku muižu i atsagrīž iz dzeivi lauku teritorejā. Deļ pīvaduma, atdzymst Randaukys i Juzefinovys muižys, kuru saiminīki, saglobojūt kulturmontuojuma vierteibys, aicyna gon vītejū kūpīnu, gon vysus interesentus pīsadaleit montuojuma atdzimšonys procesā. Lobs ir ari Lelbornis muižys pīmārs.

 

Voi tev vēļ nav apnics vuiceitīs?

 

Asmu myužizgleiteibys pīkritieja. Pasaule myusim apleik i mes poši mainomīs. Munā gadīnī pandemejis laiks beja muns Kulturys akademejis etaps, kod jaudeigā Kulturys montuojuma puorvaldeibys i komunikacejis programā pabeidžu magistra studejis, nūstyprynūt i paplošynūt sovu izpratni par kulturys montuojuma pīvīnuotū vierteibu i nūzeimi sovā cīmā, vaļstī, pasaulē. I ari asmu pīkritieja tam, ka nikod nav par vālu kū vuiceitīs i izkūpt sovys interesis i prasmis.

 

Tev nu plykspuornim, kuri dzeivoj muižys parkā, nav bais?

 

Nazkod taida baiļuošonuos, stereotipūs baļsteita, ka īkūss, motūs īsapeis i tt., beja, bet nu tuo laika, kai myusim ir dobys draugs Mūzis, es asmu sasadraudziejuse ar sikspuornim. Zynu par sikspuorņu sugom, par jū parodumim, par jū vareibu ar ultraskanis paleidzeibu vysapyrms sadzierdēt, a tikai tod redzēt. Bet, lai varātu atškiert piec skanis, kas rūnās nu spuornu šveikstūnis, kura suga tei ir, maņ ir vēļ kū vuiceitīs.

 

Cik daudz dorbā tev paleidz svešvolūdu zynuošonys?

 

Munys dorba gaitys vysod ir bejušys cīši saisteitys ar svešvolūdom. Jaunatnis dorbā tys izreiz pavēre storptautyskū projektu durovys. Vēļ niu radzu, kai turpynojās manis vaira nakai pyrma 10 godim īsuoktuo sadarbeiba ar organizacejom, deļ pīvaduma, Rēzeknis piļsātai ar Vuocejis jaunatnis organizaceju Schierkerbaude”.

Svešvolūdys (munā gadīnī vuocu, angļu) ir komunikacejis tylti iz jaunom pīredzem.

 

Lūznova i spūki. Cik daudz mistiska i breinumaina ir Lūznovys pilī?

 

Par spūkim nazynu, bet ir sajiuta, ka nazkodejuo saimineica Evgenija Kerbedze, kulturys mecenate i pati muokslinīciska personeiba, ar kurys paleigu Lūznovā nūtyka radūšū pruotu puļceišonuos pa vosorom, uzrauga muižys dzeivi ari niule.

Ka ticēt sajiutom, to Jai pateik šudiņdīnys nūtykumi muižā, jū daudzys īceris veiksmeigi realizejās.

 

Cik lela nūzeime tovā dzeivē ir latgaliskajam?

 

Lela nūzeime, jū latgalīšu ir munu vacuoku i vacvacuoku volūda. Itū nūzeimeigumu i vierteigumu apjautu tikai apzynuotā vacumā. Beja pūsms, kod kautriejūs par sovu latgaliskū akcentu, eipaši skūlys laikā. Bet laika gaitā, lelā mārā pasateicūt jaunajim muzikim, kuri pacēle latgaliskū augšā, suoka plaši atdzimt ari latgaliskuo pošapziņa.

Kulturys montuojuma studeju laikā beidzūt salyku pa plauktenim īmeslus, kuri beja trauciejuši munai latgaliskajai pošapziņai. Dziļuok izprotu viesturiskūs apstuokļus, deļ pīvaduma, latgalīšu volūdys izskausšonu padūmlaika skūluos, seņuok bejušū regiona puorlatviskuošonu i tt. Ar latgaliskū maņ paleidzēja tiuļuok sasadraudzeit Edeite – latgalīšu volūdys i kulturys aktiva virzeituoja. Sovutīs jaunīšim lobs draugs ir vosorys nūmetnis „Sūpluok”. Dūmoju, ka rokstu volūda gon byutu mierktīceigi juopasavuica, a kūpumā juointegrej Latgolys skūlu vuiceibu procesā.

 

Tu esi planavuotuoja voi improvizaceju cylvāks?

 

Dreizuok plānuotuoja, kura pīļaun improvizaceju atbiļsteigi situacejai. Ka pasamaina planavuotī apstuokli i ir juomeklej cyti varianti, tod var, improvizejūt, elasteigi pīsaluoguot i giut pavysam nagaideitys i jaunys pīredzis.

 

Kerbedzu radinīki nav bejuši pi jiusu gostūs?

 

Veidojūt muižys viesturiskuos planšetis i pietūt Kerbedzu dzymtys kūku, viesturnīks konstatēja tiuļuokū īspiejamū radnīceibys saikni Italejā. Beju mieginuojuse sasazynuot, bet atbiļdi nasajiemu. Byus juorauga vēļreiz.

 

Kaidys rakstura īpašeibys tu cylvākūs skaiti par pošom golvonajom?

 

Par svareigom skaitu gūdeigumu, emocionalū inteligenci, empāteju.

 

Cyti soka – pasaveice, napasaveice. Kas ir veiksme?

 

Ir diva veida veiksmis. Vīna veiksme dreizuok ir lykumsakareiba, kas bolstuos īprīškejuos reiceibuos. Deļ pīvaduma, ka mierktīceigi meklej kaidu informaceju, tod vystycamuok veiksmis procents atrast vajadzeigū byus augstuoks nakai nameklejūt. Ūtra veida veiksme – veiksmeiga sasagadeišona bez logiska izskaidruojuma. Ej pa īlu i kaids garomguojiejs pieški paduovyna beletus iz teatri.

 

Kai Lūznovys muiža dzeivoj zīmā?

 

Muižā vyss turpynojās! Īšktelpuos nūteik koncerti, izstuodis, literarys sarunys. Ari seminari, ekskursejis. I aizkadrā namiteigi tūp jaunu sadarbeibys projektu, jaunu atteisteibys īspieju idejis.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par „ Iveta Balčūne: par muižu i sevi" saturu atbild  ''Latgales Laiks".