„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. februāris
Otrdiena
Andra, Līva, Līvija
+6.8 °C
apmācies

DRS jaunā vadība -- par slimnīcas glābšanu un attīstību

Publicitātes bildes

Pēdējā laikā ik uz soļa dzirdam par Daugavpils reģionālo slimnīcu (DRS). Runā, ka reģiona lielākajai ārstniecības iestādei draud bankrots. Par nepieciešamību glābt slimnīcu runā gan tās akcionāri, gan veselības ministrs Hosams Abu Meri, kurš nesen apmeklēja DRS, lai uz vietas iepazītos ar situāciju. Ministra ieskatā ir nepieciešams audits, un viņam piekrīt arī Daugavpils reģionālās slimnīcas jaunie vadītāji – valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode un valdes loceklis Edgars Labsvīrs.

Pirmie lēmumi

Slimnīcas jaunajai vadībai ir daudz darba -- jānovērtē bankrota riska pakāpe un jāizstrādā mūsu reģiona galvenā stacionāra glābšanas plāns. Taču viens no pirmajiem slimnīcas jaunās vadītājas lēmumiem bija atļauja apmeklēt pacientus.

“Es esmu ārste, šajā pilsētā dzīvoju trīsdesmit gadus un mūsu iedzīvotāju un medicīnas iestāžu problēmas man ir labi zināmas. Mēs ar Edgaru Labsvīru savus pienākumus Latgales lielākajā slimnīcā sākām pildīt tikai pirms trim nedēļām. Mans kā ārstes un slimnīcas vadītājas pirmais lēmums bija atļaut apmeklēt pacientus, kuri atrodas DRS plānveida pakalpojumu saņemšanas nodaļās. Faktiski gan mūsu pacientu tuvinieki, gan paši pacienti to ir gaidījuši diezgan ilgi. Ņemot vērā mūsu specifiku -- DRS ir daudzprofilu slimnīca, ir virkne ierobežojumu. Piemēram, attiecībā uz neatliekamo palīdzību esam spiesti ierobežot tuvinieku piekļuvi. Tāpat jāsaprot, ka esam uz sezonas sliekšņa, kad sāks aktīvi izplatīties dažādi vīrusi, galvenokārt gripa un Covid-19, tāpēc noteikti ierobežojumi saistībā ar masku un bahilu lietošanu. Tas bija ļoti svarīgs lēmums -- atļaut pacientu apmeklēšanu. Savā ziņā tam bija pozitīva loma pacientu ārstēšanā. Slimnieki priecājas, ka tagad pie viņiem var ierasties tuvinieki un sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Un man, stājoties jaunajā amatā, šis uzdevums bija viens no prioritārajiem.

Diemžēl vīrusu straujās izplatības dēļ (pirmkārt jau Covid-19) pagājušajā nedēļā nācās slēgt Terapijas nodaļu divos stāvos. Tagad pacientu apmeklēšana šeit atļauta tikai ar ārstējošā ārsta vai nodaļas vadītāja apstiprinājumu. Covid-19, diemžēl, nekur nav pazudis. Ar to slimo gan pacienti, un DRS darbinieki. Un mums katru dienu ir jāpieņem noteikti lēmumi, lai novērstu tā izplatību un arī aizsargātu savus pacientus. Nekavējoties cenšamies informēt iedzīvotājus par jauninājumiem mūsu vietnē sociālajā tīklā „Facebook”, kā arī ar vietējo mediju starpniecību. Papildu izliekam paziņojumus pie garderobes un nodaļām. Domāju, ka arī konkrēto nodaļu pacienti var informēt savus tuviniekus par pagaidu noteikumiem, kurus mēs nosakām, rūpējoties par tiem, kas mums uzticējuši savu veselību. Jāsaprot, ka Covid-19 var nebūt tik bīstams plānveida pacientam, taču šis vīruss var nogalināt pacientu intensīvās terapijas nodaļā. Tāpēc mēs reaģējam uz katru gadījumu. Slimnīcā ir epidemiologs, kas uzrauga situāciju,” pastāstīja Inta Vaivode.

Dialogs ar Veselības ministriju

Daugavpils reģionālās slimnīcas jaunā vadība drīzumā pēc iecelšanas apmeklēja Rīgu, kur tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, kā arī Nacionālā veselības dienesta vadību.

“Nav noslēpums, ka tiek aktīvi apspriests jautājums par to, kā ministrija var palīdzēt Daugavpils reģionālajai slimnīcai, iesaistīties situācijā un, varbūt, laika gaitā pat pārņemt daļu DRS kapitāldaļu. Ministrs savukārt apliecināja, ka Daugavpils reģionālā slimnīca ir viena no lielākajām ārstniecības iestādēm, trešā lielākā ārpus Rīgas, lielākais nodokļu maksātājs reģionā, un tā tam arī jāpaliek. Pie mums ir absolūti unikāls profils šim reģionam, piemēram, invazīvā kardioloģija un onkoloģija. Un ministrs lieliski saprot, ka, ja mums pusotras stundas laikā pacients ar infarktu jānogādā invazīvās kardioloģijas laboratorijā, tā nevar būt Rīga. Tas būs tuvākais centrs, kur spēj sniegt šādu palīdzību, tāpēc Daugavpilij un Liepājai būs īpašs statuss. Un mēs atbalstām šo pozīciju. Ir jāsaprot, ka mūsu reģions nav tikai Daugavpils vai Krāslava, Rēzekne un Preiļi, tā ir visa Latgale. Mēs informējām ministru par pašreizējo situāciju, kā arī saviem plāniem un rīcību īstermiņā, lai stabilizētu finansiālo situāciju. Ceram, ka mums tas izdosies, jo pat inflācija vairs nav tik augsta kā gada sākumā. Apkure vien būs divreiz lētāka nekā bija. Turklāt mēs tagad ļoti lielu uzmanību pievēršam tā sauktajam kodēšanas procesam. Tas ietver datu nosūtīšanu par pacienta ārstēšanu slimnīcā Nacionālajam veselības dienestam. Mēs par to saņemam naudu. Ir ļoti svarīgi, cik pareizi, detalizēti un kompetenti mēs to darām. Piemēram, ja esam izoperējuši pacientu, mums jānorāda viss, ieskaitot saistītās diagnozes, jo tad tas tiek apmaksāts dažādi. Mēs jau labojam dažus gadījumus, kur varam saņemt vairāk līdzekļu, kuri mums pienākas par to, ko darām.

Turklāt mēs aktīvi apspriežam līgumus nākamajam gadam, gan stacionāro, gan ambulatoro pakalpojumu apjomu. Šīs bija galvenās tēmas, kuras apspriedām Rīgas vizīšu laikā. Mums pastāstīja, ka ir jaunas programmas, kurās ministrija ir ieinteresēta, piemēram, onkoloģisko pacientu koordinatori, lai būtiski uzlabotu kontaktu ar slimniekiem. Un mēs, protams, apstiprinājām, ka tā mums ir augstākā prioritāte. Tikšanās noritēja uz pozitīvas nots, un mēs ceram, ka ministrs drīzumā atkal ieradīsies Daugavpilī, mēs viņu uzaicinājām,” sacīja Edgars Labsvīrs.

Vai DRS tiešām draud bankrots?

DRS vadītāji pat nepieļauj šādu domu. Ikviens, tostarp pilsētas un novada pašvaldībā, kā arī ministrijā saprot, ka Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir jāfunkcionē un tā darbosies.

"Man šķiet, ka jautājums vairāk ir par to, cik ātri mums izdosies atgriezt slimnīcu uz „attīstības ceļa". Un tas lielā mērā ir atkarīgs no mūsu lēmumiem. Par to, ka DRS beigs pastāvēt, nevar būt ne runas,” apliecināja E. Labsvīrs.

Pēdējā laikā iedzīvotāji arvien biežāk runā par uzpūstu darbinieku štatu, piemēram, Uzņemšanas nodaļā. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot šīs nodaļas darba specifika.

“Uzņemšanas nodaļa ir sadalīta divās plūsmās. Pirmajā gadījumā pieņemam plānveida pacientus. Un to var saukt par Uzņemšanas nodaļu tās klasiskajā izpratnē. Otrs virziens ir Neatliekamās palīdzības klīnika. Šeit pastāvīgi ierodas ātrās palīdzības mašīnas, un nereti nevis viena, bet vairākas vienlaikus. Šī ir viena no slimnīcas struktūrvienībām. Jā, tajā tiešām ir diezgan liels darbinieku skaits, taču šāds lēmums ir pamatots. Piemēram, pie mums vienā laikā atbrauc trīs ātrās palīdzības mašīnas un vienlaikus ieved traumētu pacientu, cilvēku ar infarktu vai insultu, un tad šie darbinieki tiek iesaistīti ļoti intensīvi un dažādos kabinetos. Tagad mūsu Uzņemšanas nodaļā ir arī intensīvās terapijas palāta, kurā strādā reanimatologs (agrāk tas tika uzskatīts par greznību). Un tas ir ļoti svarīgi. Mēs sniedzam pacientam nepieciešamo palīdzību pēc iespējas īsākā laikā, un šajos gadījumos laiks ir ļoti svarīgs. Līdzīgas neatliekamās palīdzības klīnikas ir arī lielajās klīniskajās slimnīcās. Un mēs esam patiesi gandarīti, ka šim mērķim mums ir atsevišķs finansējums, jo tas ir ļoti svarīgi dzīvību glābšanā. Vienmēr esam gatavi ekstremālām situācijām un lielai pacientu plūsmai,” rezumēja I. Vaivode.

Kļūdu labošana

Diemžēl ārstam ir ne tikai jānodrošina ārstēšana, bet arī jāprot pareizi aizpildīt dokumentus, jo no tā ir atkarīga līdzekļu saņemšana. DRS vadītāji atzīmē, ka audita laikā atklājušās kļūdas, ko pieļāvuši daži ārsti. “Ārsti veic milzīgu darbu. Tas ir sarežģīts un ļoti atbildīgs, taču mums vienmēr ir mācīts, ka aptuveni 30% no ārsta darba ir pareiza medicīniskās dokumentācijas aizpildīšana. Mums ar Edgaru šajā jautājumā ir vienāds viedoklis. Apskatījām, kā praksē tiek aizpildīta dokumentācija, statistikas kartītes par katru pacientu. Un mēs redzam, ka tad, ja ārsts kaut kur nav ierakstījis visu nepieciešamo, nav aizpildījis rindiņu, ierakstījis nepareizo burtu, mēs zaudējam naudu. Un, ja mēs visi kopā iemācīsimies pareizi dokumentēt uz papīra paveikto darbu, tas būs ļoti liels finansiāls pluss slimnīcai. Valsts vērtē slimnīcas darbu speciāli izveidotā sistēmā, tā ir sarežģīta stacionāra ārstu darba kodēšanas sistēma, un šajā ziņā pie mums, diemžēl, ir nepilnības. DRS ir ārste Iveta Liepa -- eksperte šajos jautājumos, viņa šajā jomā aizstāvēja maģistra darbu, un mēs ļoti ceram uz viņas atbalstu un iesaisti šajā ļoti sarežģītajā darbā. Tas ir milzīgs darba apjoms, kas mums būs jāpaveic, un pamati tam jau ir ielikti,” piebilda I. Vaivode.

Savukārt avīze „Latgales Laiks” arī turpmāk informēs lasītājus par to, kas notiek Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kādi lēmumi tiek pieņemti un kas tiek darīts, lai attīstītu galveno reģionālo stacionāru Latgalē.