„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. februāris
Otrdiena
Andra, Līva, Līvija
+5.9 °C
apmācies

Skandāls Daugavpilī: vai pilsētas mērs dzīvo pāri saviem līdzekļiem?

Ivars Soikāns

Latgalē politiskie skandāli seko cits citam. Rēzeknē vēl nav norimušas kaislības sakarā ar mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanu, kurš pilsētu praktiski novedis līdz bankrotam, kad jau izcēlies nākamais skandāls, un tas atkal ir saistīts ar kādreizējo partijas „Saskaņa” pārstāvi, šoreiz -- Andreju Elksniņu, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju.

Lai gan ministre, vismaz pagaidām, netaisās atstādināt no amata Daugavpils mēru, taču divi jautājumi tagad satrauc visu Latviju. Pirmais -- Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica publikācija. Tā žurnālisti konstatējuši, ka Andrejs Elksniņš dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Kāzas nosvinēja Itālijā, Komo ezera krastā, bez hipotekārā kredīta iegādājās dzīvokli Daugavpils centrā, atļaujas dārgu zīmolu apģērbu un rotaslietas. Viņa sieva dzīvo tikpat grezni. Žurnālisti savus argumentus pamatoja ar fotogrāfijām, kurās bija fiksēts apģērbs un rotaslietas, kā arī to cena. Godīgi sakot, man kā parastai iedzīvotājai, kura saņem ne visa lielu algu, pat nebija ne jausmas, ka ir tāds luksusa modes nams „Zegna”, kura kedas maksā 900 eiro, bet vējjaka -- gandrīz 3 tūkstošus eiro. Un, redzot ne pārāk „acīs krītošu” pulksteni, es diez vai spētu iedomāties, ka tas maksā gandrīz 36 tūkstošus eiro, bet, kā izrādās, tas ir „Ulysse Nardin”. Tajā pašā laikā Andrejs Elksniņš saskaņā ar nodokļu deklarāciju 2022. gadā nopelnījis aptuveni 27 tūkstošus eiro, viņam nav uzkrājumu un kredītsaistību. Taču vienlaikus deklarācijā norādīts pirms vairākiem gadiem viņa izsniegts aizdevums 50 000 eiro apmērā.

Laikraksts “Latgales Laiks” lūdza Daugavpils mēru Andreju Elksniņu paust savu viedokli par šo situāciju: „Atgādināšu, kā šis stāsts sākās. Augustā Daugavpili apmeklēja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica komanda. Par vizītes mērķi viena no pētniecēm izteicās: redakcijas plāns esot "fiksēt noskaņojumu Daugavpilī pusotru gadu pēc kara sākuma". Daugavpiliešu noskaņojuma izzināšanai Re:Baltica saņēma pieklājīgu finansējumu -- 18 300 eiro. Vēlāk viņi atzina: „Cilvēki nāk un grib runāt un stāstīt. Varu piekrist, ka nav tikai negatīvisms, cilvēki stāsta labas, jaukas lietas. Viņi ir apmierināti."

Kā zināms, daļai žurnālistu labas ziņas vispār nav ziņas, tās nav tādas naudas vērtas. Atliek pievērsties pilsētas mēram personīgi. Atzīšos, man ir nedaudz neērti ar daugavpiliešiem apspriest savu garderobi -- šķiet, ka mums ir daudz nopietnākas problēmas, par ko runāt. Varu atzīt, ka apģērbā dodu priekšroku kvalitatīvām lietām, jo tās var ilgi nēsāt. Gan es, gan mani tuvinieki ir materiāli pietiekami nodrošināti. Esmu gatavs visām KNAB, VID un citu dienestu pārbaudēm, man nav ko slēpt, taču sava drēbju skapja saturu neesmu gatavs publiski izpurināt.

Vēl tikai piebildīšu, ka tas pulkstenis, kas, pētnieču ieskatā, kalpo par "pierādījumu" manu ienākumu necaurspīdīgumam, man ir vairāk nekā desmit gadus, kopš vēl strādāju advokatūrā. Jebkurš var par to pārliecināties, aplūkojot dažādus fotoarhīvus, ja tikai būtu tāda vēlēšanās.” Šādi Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica publikāciju komentēja Andrejs Elksniņš laikrakstam „Latgales Laiks”.

Pēc Re:Baltica publikācijas par tajā sniegto informāciju, vismaz tā vēsta ziņu aģentūra LETA, sāka interesēties KNAB un VID. Šo struktūru speciālisti gatavojas veikt nepieciešamās pārbaudes un noskaidrot, vai Daugavpils mērs dzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem vai slēpj savus ienākumus, kas ļauj iegādāties dārgu zīmolu preces. Bet pagaidām, kā mēdz teikt, nav pieķerts, nav zaglis.

Taču tikai ar to vien ar Daugavpili saistītie skandāli Latvijā nebeidzas. Pēdējā laikā aktīvi tiek runāts par tramvajiem, kurus pilsētai piegādāja tās vecākais uzņēmums, uzvarot iepirkumā. Turklāt Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai tas izdevās tikai trešajā reizē. Rezultātā uzņēmuma vadība neslēpa, ka 50% no visiem montāžas darbiem veic Čehijas uzņēmums „Pragoimex”. Vismaz tā ir paredzēts līgumā. Taču šo informāciju apšaubīja daugavpilietis Kārlis Paikens, sakot kanālam TV3, ka: «Lokomotīvju remonta rūpnīcas parādītais cehs ar remontbedri un tās aprīkojumu neatbilst standartiem. Mērs ievietoja „TikTok” video, kur fonā strādā strādnieki, kaut ko stiprinot, viens neveiksmīgi darbojas ar rokas skrūvgriezi, cits dara kaut ko nesaprotamu. Transportlīdzekļu montāža tā nenotiek.”

Turklāt žurnālisti neizslēdz, ka čehi šādus tramvajus pārdod divreiz lētāk. Šajā sakarā, kā apliecina TV3, ar paziņojumu Eiropas Prokuratūrā vērsās daugavpilietis Aleksandrs Šumskis. Viņš pauž šaubas, ka Daugavpils uzņēmuma rīcībā ir tramvaju ražošanai nepieciešamās iekārtas, turklāt viņš apšauba, ka šiem mērķiem Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā tika izveidotas 50 darba vietas.

Tagad gaidām nākamo pārbaudi un tās rezultātus. Tikmēr laikraksts „Latgales Laiks” lūdzis sniegt informāciju par to, vai tramvaju ražošanas un piegādes laikā uzraugošās iestādes, jo īpaši CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) un Finanšu ministrija, ir konstatējušas pārkāpumus Daugavpilī.

Savukārt uzņēmuma „Daugavpils satiksme” pārstāvji kārtējā preses konferencē Daugavpils pilsētas domē žurnālistus informēja, ka uzņēmums pieaicinājis neatkarīgu ekspertu, kurš papildus pārbaudīs visu dokumentāciju.

Turklāt šīs divas skandalozās publikācijas lūdzām komentēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Ingu Bērziņu, kura nesen atstādināja no amata Rēzeknes mēru. Tagad mēs gaidām atbildes.

Tikmēr mēs, tāpat kā daudzi daugavpilieši, gaidām pārbaužu rezultātus, par kuriem noteikti ziņosim arī avīzē „Latgales Laiks”.