"Mēs rīt dosimies uz basketbola spēli", "Vakar noskatījāmies lielisku basketbola maču", "Es apmeklēju basketbola spēli un laimēju dāvanu" Pēdējā laikā daugavpilieši tā saka bieži, un tas nav nekas pārsteidzošs. Tagad arī visi pilsētas mediji daudz raksta gan par sieviešu, gan vīriešu basketbolu. Kā šis sporta veids, kas pilsētā pastāv jau sen, ieguvis otro elpu? Kāpēc pašlaik tik daudzi aktīvi apspriež basketbolu? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedza Daugavpils pilsētas domes deputāts, Latvijas Basketbola savienības padomes pārstāvis Igors Aleksejevs.
– Igor, kāpēc pašlaik daudzi veltī tik lielu ievērību basketbolam? Kas ir tā pamatā?
– Pašlaik visā valstī aktīvi tiek apspriests basketbols. Tas ir kļuvis par sporta veidu numur viens Latvijā. Nekur tālu nav jāmeklē, rezultāti runā paši par sevi. Mēs visi atceramies Latvijas izlases vēsturiskās uzvaras pasaules čempionātā šogad. Arī Daugavpils ir sasparojusies. Jaunajā sezonā mums ir gan sieviešu, gan vīriešu komanda. Tāpēc ir par ko runāt. Un, tik tiešām, par Daugavpils basketbolu tagad runā ne tikai mediji, šis sporta veids arī pulcina pilnas līdzjutēju tribīnes Kultūras pils sporta zālē.
– Šī ir pirmā sezona, kad Daugavpilī ir divas pieaugušo komandas: vīriešu un sieviešu? Kā jūs sasniedzāt šo rezultātu?
-- Jā, šī mums ir pirmā tāda sezona, taču jāsaka, ka tas ir pēdējo četru gadu aktīva darba, tostarp arī manu pūliņu, rezultāts. Pirms četriem gadiem bijušais valsts vadītājs Raimonds Vējonis tika ievēlēts par Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidentu. Tolaik viņš piedāvāja man amatu LBS, es piekritu, kļuvu par padomes locekli un tad pievērsos basketbola attīstības jautājumiem Latgalē, tostarp Daugavpilī, kas ir mūsu reģiona centrs. Šajos četros gados ir paveikts ļoti daudz. LBS organizēja U20 pasaules čempionātu vīriešiem, izbūvēja infrastruktūru, iegādājās divus 3x3 basketbola laukumus, un pēcāk Latvijas 3x3 basketbolisti kļuva par olimpiskajiem čempioniem.
Savukārt Daugavpilī pašvaldība ir noteikusi prioritāros sporta veidus, un basketbols ir šajā sarakstā. Diezgan loģiski, ka līdztekus sieviešu komandai tika nokomplektēta arī vīriešu (pieaugušo) komanda. Izdevās piesaistīt slaveno treneri Gunti Endzelu, kurš vada abas komandas, no Rīgas atgriezās jaunie speciālisti. Mēs veidojam sistēmas, veidojam izpratni par to, ka tāds sporta veids kā basketbols nevar traucēt dzīvē, bet, tieši pretēji – palīdzēt, tostarp arī mācībās. LBS ļoti uzmanīgi seko tam, lai bērni, kas spēlē basketbolu, varētu apvienot treniņus ar mācībām. Mums ir dažādas programmas, piemēram, „WinWin” programma, kas ļauj piepildīt sapni, doties uz ASV mācīties koledžā, ja jaunietis spēlē basketbolu. Turklāt Latvijas Jaunatnes basketbola līgas izslēgšanas mačos mēs neļaujam piedalīties spēlētājiem, kuri ir nesekmīgi kaut vai vienā mācību priekšmetā. Mēs tam visam rūpīgi sekojam un veidojam vienotu modeli. Arī Daugavpilī to visu apvienojām vienotā modelī, kuru nosaucām “Daugavpils basketbols”. Un šodien par tik labiem rezultātiem varam runāt tieši emocionālā plāksnē, un es ceru, ka turpmāk daudz runāsim par sportiskajiem sasniegumiem.
-- Vai bija viegli no jauna izveidot vīriešu komandu? Jo bija pagājuši vairāk nekā desmit gadi...
– Tas ir strīdīgs jautājums – kas ir vieglāk: atjaunot vai radīt no jauna? Mēs runājam par vīriešu komandas atjaunošanu, bet būtībā mēs to izveidojām no nulles. Pirms 14 gadiem dažādu iemeslu dēļ Daugavpilī vīriešu basketbols beidza pastāvēt. Esmu ļoti gandarīts, ka izdevās saglabāt sieviešu basketbolu, turklāt gana augstā līmenī. Veidojot vīriešu komandu, saskārāmies ar problēmu -- trūka spēlētāju. Un man ir prieks, ka mūsu Krāslavas partneri, draugi bija ar mieru kopīgi veidot reģionālo centru Daugavpilī, kas ir diezgan loģiski. Un tagad mums ir lieliski spēlētāji no Krāslavas, kuri aizstāv mūsu pilsētas krāsas. Mēs netiecāmies spēlēt augstākā līgā, mums ir vajadzīgs stabils modelis, lai bērni, gan zēni, gan meitenes, apzinātos, ka viņu nākamais solis sportista karjerā ir mūsu pieaugušo komandas. Es vēlos, lai mums būtu šī piramīda tiem, kas spēlē basketbolu.
– Šovasar daudzi Latvijas iedzīvotāji uzmanīgi sekoja pasaules čempionātam basketbolā, kurā pirmo reizi spēlēja arī Latvijas izlase. Mūsu basketbolisti šokēja pasaules basketbola sabiedrību, izcīnot augsto piekto vietu. Bet man kā daugavpilietei bija skumji, ka komandā spēlēja basketbolisti no Valmieras, Jūrmalas, Ventspils, bet nebija neviena no Daugavpils. Kad izlasē redzēsim mūsu basketbolistus?
– Es ļoti labi saprotu šīs sajūtas, jo esmu liels savas dzimtās Daugavpils patriots. Gribu, lai mūsu spēlētāji jau no mazotnes saprot, ka viņiem ir reālas iespējas kļūt par izlases spēlētājiem, un tāpēc Daugavpilī mums ir treneris, kurš trenē Latvijas izlasi. Tagad Daugavpils basketbolisti pilnveidojas pēc jaunas sistēmas, jau tiek gatavoti tam, lai viņiem būtu iespēja iekļūt valstsvienībā, spēlētājiem jāatbilst valsts izlases līmenim. Vasarā, kad Daugavpilī ieradās LBS prezidents, paziņojām, ka slēdzam līgumu ar basketbola klubu “VEF Rīga”. Šis ir vienīgais Latvijas klubs, kas spēlē Čempionu līgā un ir desmitkārtējs Latvijas čempions. Mēs noslēdzām vienošanos, ka mūsu perspektīvākie spēlētāji nonāks šī kluba skautu redzeslokā (skauti ir tie, kas atlasa perspektīvos basketbolistus spēlēšanai augstākajā līmenī). Un, protams, ceru, ka tuvāko pāris gadu laikā Daugavpils basketbolistus redzēsim Latvijas izlasē. Vēlos uzsvērt, ka, piemēram, meiteņu basketbolā šis rezultāts jau ir sasniegts. Šovasar trīs Daugavpils Sporta skolas audzēknes -- Anna Liepiņa, Tamirisa Simonova un Mila Luzgina -- spēlēja Latvijas U16 izlasē Eiropas čempionātā, turklāt Anna kļuva par Latvijas komandas rezultatīvāko spēlētāju un iekļuva Eiropas labāko spēlētāju Top 15 (13. pozīcija). Vēlos atzīmēt arī Katrīnas Milleres sasniegumus, kura Latvijas U18 3x3 izlases sastāvā spēlēja pasaules čempionātā. Un šodien mums ir vismaz jāsaglabā šis līmenis, kā arī jāturpina izaugsme.
-- Īsta dāvana pagājušās sezonas izskaņā bija mūsu pilsētā notikusī Latvijas čempionāta pusfināla spēle, kurā sacentās „VEF Rīga” un „Liepāja”. Vai tas bija vienreizējs pasākums vai tamlīdzīgi mači kļūs par vēl vienu tradīciju Daugavpilī?
-- Spēle bija unikāla, gribu pateikties „VEF Rīga”. To var atļauties tikai čempioni -- aizvadīt kādu no savām mājas spēlēm, turklāt pusfinālu, svešā laukumā, kurā visiem ir vienādi apstākļi. Tajā spēlē Rīgas komanda piedzīvoja zaudējumu, nonākot diezgan sarežģītā situācijā, bet vēlāk spēja sasniegt finālu un izcīnīt vēl vienu titulu. Un mēs jau toreiz runājām -- ja Daugavpils nodemonstrēs augstu organizatorisko līmeni un atbilstību visiem standartiem, tad Rīgas klubs arī turpmāk savus mačus aizvadīs pie mums. Jāpiebilst, ka nesen es tikos ar „VEF Rīga” vadību un mēs jau saskaņojam datumus, kad Daugavpilī atkal notiks spēle ar čempionu piedalīšanos. Runa ir par nākamā gada februāri, tiesa, precīzs datums pagaidām vēl nav zināms. Notiek saruna par to, kurš būs pretiniekos: vietējais vai Igaunijas klubs. Es vēlētos, lai atbrauc Igaunijas komanda, jo tas būs nedaudz cita līmeņa basketbols.
-- Šosezon vērojam spraigas, aizraujošas spēles, kad uzvara tiek izcīnīta sekundi pirms mača beigām ar trīspunktu metienu vai arī kad basketbols pārtop regbijā. Faniem tas ir īsts saldais ēdiens. Turklāt šosezon viņiem tiek rīkoti dažādi konkursi, izlozētas jaukas dāvanas. Kam tas viss?
-- Šādas spēles pierāda, ka sportisti nenāk uz maču tikai tāpēc, lai pamētātu bumbu no viena groza uz otru, viņi cīnās katru sekundi, un dažkārt emocijas ņem virsroku. Šosezon esmu izveidojis komandu “Daugavpils basketbols”. Un rezultātā ik reizi spēlē divas komandas: pirmā -- basketbolisti laukumā, otrā, ārpus laukuma, rīko svētkus skatītājiem. Un savos ielūgumos mēs parasti aicinām uz basketbola svētkiem. Vēlos pateikties arī komandai “Daugavpils Ultras”, kas ar bungām rada spēlētājiem nepieciešamo ritmu un emocijas. Mēs ļoti cenšamies, sadarbojoties ar sponsoriem, kuri sarūpē dāvanas, lai radītu svētkus faniem. Skatītājiem tas patīk, un viņu vērtējums mūsu centieniem ir spēļu apmeklētība. Pēdējā laikā mums ir pilnas tribīnes, cilvēki pat stāv ejās vai sēž uz kāpnēm, jo visiem nepietiek vietas.
-- Kādus rezultātus sagaidāt no komandām?
-- Man ļoti patīk Kanādas hokeja izlases filozofija, tās pārstāvji saka, ka ir tikai divas vietas -- pirmā un pārējās. Es vienmēr izvirzu visaugstākos mērķus -- jācīnās par kausu vai medaļām. Pirmais uzdevums ir iekļūt izslēgšanas spēlēs. Daugavpils sieviešu komandai jau ir šāda pieredze -- iekļūšana Latvijas čempionāta spēcīgāko četriniekā, tā sauktajā „četru finālā”. Un meitenēm vienmēr minimālais mērķis ir četrinieks, maksimālais mērķis -- medaļas. Savukārt vīriešu komandas uzdevums ir pirmais trijnieks, jo tai ir jāaug, jāattīstās. Es nevēlos, lai mēs vienkārši spēlējam basketbolu, jo mēs strādājam profesionālā līmeni. Tāpēc -- tikai godalgotas vietas
-- Paldies par sarunu.
