„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 14. jūlijs
Svētdiena
Anvars, Oskars, Ritvars
+25.7 °C
daļēji mākoņains

Neicgaļs

Par kotru vītu vysvaira zyn vītejī. Jī var nivīnam par tū nastuosteit, par tū nabazūneit. Jī tī vīnkuorši dzeivoj. I tei ir vyseistuokuo, vysstypruokuo saikne kaidam cylvākam ar kaidu vītu.

 

Vītvuords. Neicgalīši sovu vītys nūsaukumu vad nu cīš senim laikim – 2014. godā jī vierīneigi nūsvinēja „Nīcgalei 760”.

Priesteris un vēstures pētnieks Alberts Budže ir izpētījis un žurnālā „Katoļu Dzeive” Nr. 4 1994. gadā raksta: „Pirmo reizi Nīcgales vārds minēts 1254. gadā. Paklausīdams vācu ordeņa Livonijas mestra lūgumam pāvests Innocents IV (1243.–1254.) ņem ordeņa brāļus, hospitāļus un visus īpašumus savā un sv. Pētera krēsla aizsardzībā un jo sevišķi apstiprina ordeņa tiesības uz Alektes, Kalves, Sēles, Medenes un Nīcgales (Niczegale) pilīm un ciemiem. Šis pāvesta Innocenta IV raksts izdots Asīzē 1254. gada 13. maijā.”"1

Par Neicgali i apleicīni daudz var izzynuot nu Stanislava Ružāna2 saraksteitajom gruomotom.

 

Piļskolns. Daugovys pošā krostā ir vacī Neicgaļa kopi, kurus sauc ari par Buivīšu kopim. Vēļ 20. g. s. 60. godūs te nūtyka kopusvātki, itūšaļt te var redzēt tikai kaidus desmit kopu pīminekļus.

Padūmu godūs pī kopim zīmeļu pusē tyka izbyuvāta cyuku ferma, silosa tranšejis i tt. Suogls tecēja ari iz kopu pusi.

Ferma seņ pamasta, tuos palīkys ir beistamys tīm, kuri tī lūžņoj.

Kopu dīnvydu pusē ir Buivīšu piļskolns. Var pat saceit, ka piļskolns ir daļa nu kopim. Tai Latgolā, kur tū piļskolnu ir vysvaira, ir gona cieški.

Kod Latvejis symtgadei par gūdu entuziasti reikuoja akceju „100 Latgolys pilskolni”, tyka padareita sakūpšonys tolka i apsekuots ari itais piļskolns.

 

Muiža. Neicgaļa muiža beja pošā Daugovys krostā, tān nu juos nav palics nikas.

Godsymtim iļgi te saimnīkuoja Zibergi, tod Pļater-Zibergi.

Šosejis molā, izreiz aiz pagrīzīņa iz Neicgaļa cīmu, vosoruos cylvāki pi ceļa tiergoj ūgys ci sieņs. Ka pi jim apsastuot, pasagrīzt i pasavērt iz Daugovys pusi, var pafantazēt – tī, teiruma golā, nazkod beja grafu muiža.

Kungu sātā beja glauns mebeļs, porcelana servizis, biblioteka. Staļs ar zyrgim, sovi privatī kučeri. Kod Daugovā pavasarī plyude lads, gon jau vysi muižuoni guoja pi krosta, vērēs i dūmuoja. Kotram sovys dūmys beja golvā.

 

Bazneica. Ka Leiksnys katuoļu bazneica eistineibā ir Vaikuļānūs, to Neicgaļa – Buivīšūs.

Iz bazneicys fasadis var redzēt goduskaitli – 1861. Piec cytim olūtim, bazneicu pabeidze ceļt 1863. godā.

Jebkurā gadīnī – itei bazneica ir dzymtbyušonys atceļšonys Latgolā vīnaudze. Tymūs laikūs svareigus lykumus ci lāmumus izziņuoja piec Sv. Misis bazneicā, tai beja ari ar manifestu par breivlaisšonu.

Bazneica calta vacuos kūka bazneicys vītā. Jaunuo calta nu sorkonu ceglu. Muola apleik beja i ir cīši daudz, runoj, ka konkreti itai bazneicai cegli taiseiti Začupūra ci Muoļgaļa cegeļņuos.

Jaunuo bazneica stypri cīte Pyrmuo pasauļa kara laikā. Vairuoki godi frontis lineja guoja pa Daugovu. Tyka sagrauduots bazneicys tūrnis, būjuots ari jumts.

Gar bazneicu guoja vacais Daugovpiļs–Krystapiļs ceļš. Ir sasaglobovus vacuo plebaneja, kurai sūpluok nazkod beja krūgs i tierga placs.

Jau vairuokys paaudzis Neicgaļa bazneicu zyn kai Boltū bazneicu. Sorkonī cegli tyka apkepynuoti ar čikaturku, kura nūkruosuota bolta.

Taida jei i stuov storp upi i lelceļu.

 

Staceja. Dzeļžaceļa lineja Reiga–Daugovpiļs beja pyrmuo taida Latvejā – braukšonu svineigi atvēre 1861. goda 24. septembrī.

Dzeļžaceļš guoja gar Daugovys lobū krostu. Vīnuos apdzeivuotuos vītuos jis īguoja īškā, cytom paguoja garum ar gabaleņu, a cytys vītys taišni roduos nu ituo dzeļžaceļa. Tai ir ar tāneju Neicgaļa cīmu, kurs izauga apleik stacejai.

19. g. s. ūtrā pusē Neicgaļa muižnīki divdesmit minotūs varēja kuojom aizīt leidz stacejai, cytu reiz jī tai i darēja.

Par grafim vysbīžuok sauc Leiksnys Pļater-Zibergus, bet taidi poš grafi beja ari apleicejū mozuokū muižu – Vabalis, Kirupa, Neicgaļa, Auseikys3 – eipašnīki.

Nūvodpietneica Ruta Bogdanova4 maņ pastuostēja, ka Auseikys grafim beja lobi rikšuotuoji, jī taida sorta zyrgus audzēja i ar jim lepuojās.

Kaidu reiz Auseikys grafs saderēja – kai viļcīņs izbrauks nu Neicgaļa stacejis, jis brauks ar zyrgim i Jersikys aba Cargrada stacejā byus pyrmais! Tys varēja byut Genrihs Vaclavs Pļater-Zibergs (1811–1903) voi juo dāls Genrihs Kazimirs Pļater-Zibergs (1843–1925).

Nūteiktā dīnā – ar tīsnešim i skateituojim – nūtyka sacenseibys. Grafs specialā droškā, kurā ījiugti vysdreizuokī zyrgi, pa zemis ceļu braukdams, pyrmais ībrauce Jersikys stacejā. Jis paspēja vēļ izpeipēt cigaru, tikai tod Jersikys stacejā ībrauce viļcīņs. Grafs dereibys vinnēja!

Zyrgi, kuri beja ituos uzvarys atnesieji, beja nūdzeiti putuos, piečuok nūsabeidze.

Par itom sacenseibom izzynuoja vītejī prīšknīki, piečuok ari imperators. Grafs tyka nūstruopeits.

 

Keramzits. Tys ir celtnīceibys materials, kuru īgiust nu eipaša muola tū eipaši apdadzynūt. Keramzits ir dažaidu veidu, ari dažaidu formu – smiļkts, grants, škembys, ūli, cegli i tt.

Aiz cīma, leluo meža molā sovulaik izcēle lelu ražuotni – Neicgaļa keramzita ryupneicu. 1970. goda pošūs suokūs gazetā roksta: „Nīcgalē sākušies lielas keramzīta ražošanas rūpnīcas būvdarbi. Tie uzticēti „Latvmežkolhozstroj” Rīgas pārvietojamajai mehanizētajai kolonnai. Kā zināms, keramzīts ir vērtīgs būvmateriāls, ar kuru daudzos gadījumos var veiksmīgi aizstāt ķieģeļus un betonu. Paredzēts, ka jaunā rūpnīca gadā saražos 100 000 kubikmetru keramzīta”5.

Beju tī vīnu reizi, 1990. godā – cehi, skūrstini, stalovka i tt. Piečuok ryupneicu privatizēja, tod jū nūpierka uorzemu biznesmeni, a tān tymā teritorejā teju vyss ir nūjaukts i nūdūts byuvgružūs.

 

Akmiņs. Aptyvai 6 km nu cīma, Neicgaļa mežu vydā guļ akmiņs, kurs ir vysā Latvejā pats leluokais. „Ģeologi domā, ka vislielāko Latvijas akmeni pirms 15 gadu tūkstošiem atnesis šļūdonis, kas milzīgo akmeni bīdījis vismaz tūkstoš gadu. Zinātnieki spriež, ka akmens ir atrauts no Dienvidrietumu Somijas klintāja un atnests Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā 100 m virs pašreizējā jūras līmeņa. [..] Tas ir liels brīnums, ka Latvijas visiespaidīgākais granīta dižakmens kā ģeoloģisks retums guļ vienkāršā māla līdzenumā. Un vai nav brīnums, ka, neraugoties uz lielo apmeklētāju plūsmu, uz tā joprojām aug 19 Latvijā reti sastopamas sūnu sugas?”6

Neicgaļa Lelais, ari par Boltū sauktais akmiņs ir 3,5 m augsts7, bet, tai kai zeme ir pūraina, jis lieneišom grymst. Pats nu sova leluma! Partū akmiņam apleik ir izrokts gruoveits, kaba jū vairuok varātu redzēt.

Neicgaļa Lelū akmini ir pietejuši Bruno Jansons, Guntis Eniņš i c.

Popularuokuo teika par itū akmini ir taida.

Dīvs sataisēja Daugovu, a Valns, kai jam i dasaīt, izdūmuoja upi aizdambeit. Pačēre miļzeigu akmini i pa gaisu nese puori kolnim, puori mežim da upei.

Kai dasaīt, dareja tū naktī. Bet nazkai jis aizvāluoja, suoce aust jau reits. Aizdzīduoja gaili, Valns izlaide nu rūkom akmini i aizbāga. A miļzeigais akmiņs nūkryta napatuoļ nu Daugovys, lelu mežu vydā.

 

1 content://com.sec.android.app.sbrowser/readinglist/1127010950.mhtml (skat. 08.09.2023)

2 Krilovs A. Kā agronoms kļuva par rakstnieku // „Latgales Laiks”, 29.03.2022.

3 Pyrmuo pasauļa kara godūs kaidu strēči Auseikā dislocejēs krīvu armejis huzaru pulks, kurā dīnēja ari dzejnīks Nikolajs Gumiļovs (1886–1921; dzejneicys Annys Ahmatovys veirs, viesturnīka Leva Gumiļova tāvs).

4 https://latgalesdati.du.lv/persona/2133 (skat. 12.11.2023)

5 Tas notika Latgalē 10. janvārī // „Latgales Laiks”, 10.01.2020.

6 Koki un akmeņi – [B.v.]: Latvijas valsts meži, 2015., 12. lpp.

7 Viers zemis akmiņa tylpums ir apmāram 170 kubikmetri. Apleikmārs 31,1 m, garums i plotums vīnaidi - 10,5 m.