„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. februāris
Otrdiena
Andra, Līva, Līvija
+6.2 °C
apmācies

Forumā "Esi i dori" diskutēja par izglītības procesa aktualitātēm

Ivars Soikāns

8. decembrī Latgales Industriālajā tehnikumā norisinājās latgaliešu kultūras biedrību rīkotais izglītības forums “Esi i dori”. Pasākuma pamatideja saistīta ar vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolotāju, darbinieku, vecāko kursu (klašu) audzēkņu iesaisti diskusijās par izglītības procesa aktualitātēm un latgaliešu valodas un kultūras popularizēšanu.

Atklājot izglītības forumu, Latgales Industriālā tehnikuma direktore Ināra Ostrovska uzsvēra latgaliešu valodas un kultūras nozīmi novada vērtību saglabāšanā. Dr. philol. Sanita Martena un Dr. philol. Ilga Šuplinska iepazīstināja klātesošos ar materiāliem un metodoloģiju novadmācības un valodas, t.sk. latgaliešu valodas apguvei. Karjeras atbalsta speciāliste, kultūras un izglītības pētniece Evita Pīlēģe interaktīvā veidā stāstīja par karjeras veidošanas jautājumiem, savukārt Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula iepazīstināja ar aktuālajiem datiem par latgaliešu valodas izmantošanu Latvijā.

Latgales Industriālā tehnikuma izglītības metodiķe Elga Drelinga prezentēja tehnikuma pieredzi pedagogu profesionālās kapacitātes stiprināšanā. Foruma ietvaros tika organizētas diskusijas par pedagogu gandarījumu darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem, kuras vadīja izglītības metodiķe Liene Briede. Diskusiju laikā ar savu viedokli dalījās Latgales Industriālā tehnikuma pedagogi Ņina Šukste, Marija Mukāne un Zaiga Pettere, Augšdaugavas novada Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Belkovskis, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāna p.i. Mārīte Kravale-Pauliņa, kā arī Višķu bibliotēkas vadītājs un novada vēstures izzinātājs Jānis Strods.

Intervijā “Latgales Laikam” Ilga Šuplinska pastāstīja, ka projektu finansiāli atbalsta Sabiedriskās integrācijas fonds un Kultūras ministrija. Kopumā projektā paredzēti 18 pasākumi, deviņi klātienes un tikpat attālināti.

 

Projektā jau ir notikuši tūrisma un drošības pasākumi. Savukārt nākamā gada sākumā paredzēts pasākums par iedzīvotāju padomēm, atsevišķi pasākumi uzņēmējiem, medijiem un par digitalizāciju.

Pasākumu pamata mērķis ir stāstīt par iespējām, par to, kas jau ir izdarīts, un iekustināt Latgales sabiedrību sadarbībai un līdz šim nebijušiem projektiem.

 

Tā kā aktivitāte nāk pamatā no vienām un tām pašām vietām, no vienām un tām pašām organizācijām, ar šo pasākumu sēriju tā organizatori ir vēlējušies iekustināt arī tos cilvēkus, kas līdz šim nav uzdrīkstējušies to pasākt. „Lai viss nenotiktu tikai Rēzeknē, braucam pa visiem Latgales novadiem un valstspilsētām. Piemēram, tūrisma seminārs notika Lūznavas muižā, Rēzeknes novadā, drošības seminārs -- Balvos, bet izglītības seminārs notiek Daugavpilī. Attālinātos pasākumos aicinām piedalīties interesentus ne tikai no Latgales. Attālinātie pasākumi vairāk ir izglītojoši, bet klātienē mēģinām darīt praktiskas lietas un radīt praktiskus piemērus,” stāstīja Ilga Šuplinska.

 

Latgales Industriālā tehnikuma izglītības metodiķe Elga Drelinga „Latgales Laikam” atzina, ka pasākuma dalībniekus plānots iepazīstināt ar pieredzes apkopojumu par to, kāda palīdzība tiek sniegta skolotājiem, lai saglabātu viņos vēlmi strādāt, būt apmierinātiem ar savu darbu, mēģināt nepazust dažādās sarežģītajās situācijās un kompetenču pieejās.

 

Runāsim par to, kā sniegt atbalstu skolotājam, kuri savā profesionālajā darbībā it kā visu ir sasnieguši, labi orientējas savā mācību priekšmetā, ir stipri arī pedagoģiski, balstoties stingros pedagoģijas pamatos, kā palīdzēt viņiem neizdegt visā šajā nebeidzamo reformu procesā. Tāpat runāsim par to, kas ir laba un kvalitatīva mācību stunda, jo skolotājs to labāk saprot. Kad runā metodiķis, tas var tikt uztverts kā kontrolēšana,” teica Elga Drelinga.

 

Skolotājiem šodien ir vajadzīgs atbalsts, viņiem nevajag nekādas gudrības, nevajag neko uzspiest ar varu. Visa pamatā ir dot skolotājiem iespēju atkal sevi pārvarēt, pat ja viņi ir ļoti gudri un talantīgi, lai viņi neizdegtu. „Iedvesmosim skolotājus veidot atklātās nodarbības, meistarklases, pārrunāsim savstarpējās sadarbības iespējas, kā ieraudzīt to, kas vajadzīgs bērniem, ieraudzīt viņu izaugsmi, redzēt, ka kolēģi tevi saprot, palīdzēt pārvarēt dažādas nejēdzības izglītības jomā. Starptautiskā līmenī parādīt, ka tava pieeja bijusi pareiza. Tie ir tādi mazie panākumu solīši, kas iepriecina,” stāsta Drelinga.

 

Forums turpināja jau augustā iesākto tēmu par digitālās izglītības priekšrocībām un trūkumiem, vēršot dalībnieku skatu nākotnes karjeras izvēlē un karjeras izaugsmes nosacījumos, kā arī sniedzot detalizētāku ieskatu jaunākajā metodoloģijā valodu un novadmācības apguvē, popularizējot latgaliešu valodas ienākšanu izglītības iestādēs. Foruma noslēgumā notika Oskara Seiksta jaunākās grāmatas “Atīsmis” prezentāciju, kas piedāvā ne vien autora jaunāko dzeju un redzējumu par pamatvērtībām, bet arī sniedz ieskatu polonismu nozīmei latgaliešu valodas attīstībā, ko prezentēja literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs un multimāksliniece Evika Muižniece.