Pirmajā darba dienā, domājot par kārtējā raksta tēmu, kad ārā bija -15 grādi, pēkšņi sasapņojos... atsaukt atpakaļ vasaru. Manā dzimtajā pilsētiņā pie Daugavas daudzi brīnumi notiek grāfu Plāteru īpašumā, pilskalnā. Turp tad arī devos.
Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, visas sejas -- tik pazīstamas un mīļas. Tikšanās prieks, sirsnīgi laba vēlējumi. Daudzi krāslavieši mūsu novadpētniecības centru jau izsenis dēvē par zināšanu un kultūras mājvietu. Arī tagad gan vietējo apmeklētāju, gan no tālienes atbraukušu ekskursantu uzmanībai tiek piedāvātas trīs interesantas ekspozīcijas.
Maijeru ģimeni pazīstu jau sen un, kā gluži negaidīti noskaidrojās izstāžu zālē, mūsu draudzīgajām attiecībām jau ir divdesmit gadu. Brīnišķīgi cilvēki -- inteliģenti, patīkami, sabiedriski, pieticīgi un, galvenais, talantīgi. Un tā nu ir noticis, ka abi ir krāslavieši, bet iepazinušies jaunībā, studējot Rīgā. Gadi paskrējuši ātri. Meita Gunta, ieguvusi augstāko izglītību, tagad māca latviešu valodu un literatūru Ādažos.
Liktenis mūs nemitīgi saved kopā -- trokšņainos gadatirgos un mazos tirdziņos, arī radošo darbnīcu klusumā, kur Aleksandrs un Inga vada meistarklases. Taču visbiežāk sastopamies mākslas izstāžu atklāšanā, kur mūziķis Aleksandrs Maijers, pareizāk sakot, cilvēks -- orķestris, vienmēr rada unikālu skaņas fonu, kas saskan gan ar mākslinieciskām miniatūrām, gan plašai apskatei paredzētiem lielformāta darbiem. Fantastiskajās melodijās dzirdama janvāra puteņa gaudošana, pavasara strauta jautrā čaloņa, ezera viļņu klusie šļaksti, kā arī vārpu čaboņa nobriedušā labības laukā, un, ja nepieciešams, lietus šalkoņa un ilgi gaidītā pērkona negaisa rūkoņa maijā.
Mūzikas instrumentu un skaņu rīku meistars, demonstrējot arī savu komponista talantu, pārvalda improvizācijas mākslu, kas vienmēr izraisa pārsteigto klausītāju sajūsmu. Ne reizi vien man ir laimējās redzēt, kā vernisāžu autori jūsmo par tik smalku un precīzu mākslas darbu izstādes skaņas noformējumu. Harmonija ir absolūta, vai tas būtu mierīgs klasiskais reālisms vai nervozs modernisms.
Aleksandra Maijera ierastais koncertu komplekts ir aptuveni desmit tradicionālie instrumenti. Savdabīgs un daudzveidīgs mūziķis, kurš spēj pat vecu zāģi pārvērst par havajiešu ģitāru. Dabas apdāvinātā mūziķa tēlu iedvesmas uzplūdu brīdī iemūžinājusi arī mana fotokamera. Šis kadrs kļuvis par manas nesenās jubilejas fotoizstādes rotu. Rets nevainojama fotogēniskuma piemērs!
Cilvēks ar mūziķa talantu un amatnieka zelta rokām spēj radīt īstu brīnumu. Turklāt mūzikas instrumentu meistari mūsdienās ir saskaitāmi uz roku pirkstiem. Šeit ir svarīga absolūtā dzirde, ar ko Visvarenais apdāvinājis Aleksandru. No divsimt skanīgajiem mājas muzeja eksponātiem lielākā daļa ir pašdarināti – galvenokārt pūšamie instrumenti, kā arī trokšņu un pat stīgu mūzikas instrumenti. Ja Aleksandra darbnīcā nonāk prozaisks vecas bambusa makšķeres gabals, tad drīz vien tas noteikti iegūs skanīgu stabules balsi. Prasmīgās rokās, radošumā, gluži kā pasakā, sausie saulespuķu, latvāņu un ezera niedru kāti pārtop neparastos mūzikas instrumentos. Un pat dārzā izaudzis ķirbis spēj iegūt balsi! Savukārt visdažādākās plastmasas caurulītes, kas tagad atrodamas it visur, ir īsta Klondaika nemierpilnajam izgudrotājam. Vārdu sakot, skaņu pasaule Aleksandram ir bezgalīgs visums, no kura vairs nav izejas.
Gadu gaitā hobijs, kas, gluži kā atvars, ierāva sevī arī Ingu, kļuva par dominējošo specializāciju. Pirms pusotra gadu desmita Maijeri aizrāvās ar keramikas svilpauniekiem. Tā prasmīgās rokās parastais Latgales māls pārvēršas ne tikai putnos, bet arī mūzikas instrumentos. Un kas pats pārsteidzošākais: starp simtiem eksponātu, kas jau ir demonstrēti Latvijas pilsētās un mazpilsētās, nav divu līdzīgu putnu. Turklāt mūzikas instrumentu izmērs svārstās no uzpirksteņa līdz īsta baloža lielumam. Jo lielāka ir muzikālā figūra, jo daudzveidīgāks un plašāks skanējuma diapazons.
Katra izstādes eksponāta izgatavošanas process ir sarežģīts. Vispirms mājas pavarda sargātājas prasmīgajās rokās no mīksta māla pikucīša piedzimst putniņš, bet pēc tam, pateicoties ģimenes galvas pūliņiem, tas pārtop mūzikas instrumentā, kam nepieciešama skaņošana. Izcelti no apdedzināšanas krāsns, nu jau ar skaņu apveltītie putniņi iegūst savu unikālo krāsu -- no melnbaltas līdz pelēkai, bēšai, tumši brūnai. Un lielajā izstādes putnu barā ir velti meklēt divus līdzīgus spārnaiņus. Bravo, māksliniece Inga!
Krāslavas stacijā dzīvojošo unikālo amatnieku izstrādājumus jau sen iecienījuši gan Latvijas, gan ārvalstu tūristi. Domājams, jūs, mīļie lasītāji, būsiet vienisprātis, ka šāds māksliniecisks un skanīgs suvenīrs iepriecinās ne tikai bērnus. Vēl svarīgāk -- pēc gadiem un no tālumiem maģiskās skaņas atgriezīs tūristus pilsētiņā Daugavas ielokā, ko jau mūsu senči nosaukuši par otro Šveici. Dziedošie cīruļi un lakstīgalas, tāpat kā citi Maijeru putni, jau aizlidojuši uz ASV, Austrāliju un Japānu, par Eiropas Savienības plašumiem nemaz nerunājot. Spilgts piemērs tam, kā dzimst unikāli Zilo ezeru zemes tūrisma zīmoli.
... Mājīgajā izstāžu zālē, ko ieskauj bijušā grāfu staļļa mūra sienas, esam trijatā. Maijeru jaunākajā izstādē apskatāmi divi simti ekskluzīvu mūzikas instrumentu, kas izgatavoti no māla. Un tie vairs nav tikai putni – skan arī zirgi, gotiņas... Ir arī šī gada simboli – pūķīši! Un cik skaisti skan keramikas zvaniņi...
Aleksandrs un Inga uzskata, ka aizvadītais 2023. gads bijis laimīgs -- sarīkotas trīs personālizstādes, vadītas meistarklases. Viņi lepojas ar dalību Latvijas Kultūras fonda projektā, kura ietvaros video nodarbībās māca latviešu tautas instrumentu izgatavošanu.
Sīkāka informācija par mākslinieku darbiem atrodama tīmekļvietnē „YouTube” “Aleksandrs Maijers” un „Facebook” „Inga Maijere Arts”. Tur ir pieejami divi desmiti videosižetu.
Komunikācija ar interesantiem cilvēkiem ir žurnālista laime. Turklāt skanot lakstīgalas treļļiem, kad aiz loga sniegs virpuļo janvāra putenī.
