„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 27. februāris
Otrdiena
Andra, Līva, Līvija
+6.4 °C
apmācies

Deputāti ir pārliecināti: Latgalei jāsniedz palīdzība!

Dainis Bitiņš

Augšdaugavas novada Centrālajā pārvaldē, Daugavpilī, notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēde. Viena no Saeimas deputātu vizītes reģionā iniciatorēm bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ekonomiskā situācija Latgalē vienmēr ir bijusi gana sarežģīta. Reģiona uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki, izdzīvo, kā spēj. Atsevišķu jomu pārstāvjiem kļuva nedaudz vieglāk pēc Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas. Savukārt izstrādātais rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.--2026. gadam raisīja negatīvas emocijas visiem, tostarp arī Latgali pārstāvošajiem Saeimas deputātiem.

Šo plānu sāka apspriest jau Rīgā, apakškomisijas sēdes laikā. Tajā piedalījās vairāku ministriju pārstāvji, kuri cits pēc cita atklāti paziņoja, ka tām nav neviena priekšlikuma, kas būtu speciāli izstrādāts austrumu pierobežas reģionam. Piemēram, Ekonomikas ministrijas pārstāvis norādīja, ka uzņēmējiem ir jāizvirza savas iniciatīvas un idejas un intensīvāks atbalsts ir paredzēts reģioniem kopumā, bet ne atsevišķi vai konkrēti austrumu pierobežas reģionam. Savukārt Finanšu ministrija paziņoja, ka biznesa sabiedrība jau ir saņēmusi visu iespējamo ministrijas atbalstu un nekādi īpaši pasākumi minētajai teritorijai nav paredzēti. Problēmas radušās arī ar ceļiem. Izrādās, Satiksmes ministrija nevarēja nosaukt nevienu ceļu Latgalē, kuru tuvākajos gados plānots būtiski uzlabot. Pirms neilga laika visi aktīvi apsprieda nepieciešamību būvēt ātrgaitas maģistrāli, kas savienotu galvaspilsētu ar Daugavpili un Rēzekni, taču, kā izrādījās, šis projekts tika atlikts uz nenoteiktu laiku, jo ministrijas prioritāte ir ceļi Rīgas apkaimē. Nav pārdomāts arī sabiedriskā transporta tīkla uzlabošanas projekts mūsu reģionā.

Par kādu reģiona attīstību var runāt pēc, lūk, šādiem vēstījumiem? Kurš gan gribēs investēt Latgalē un šeit attīstīt biznesu?

Tāpēc jau pēc pirmās sēdes apakškomisijas sekretāre Anna Rancāne norādīja, ka varas pārstāvji nedzird Latgales uzņēmējus.

Ekonomikas veicināšanas plānu turpināja apspriest Augšdaugavas novada Centrālajā pārvaldē, klātesot šīs izbraukuma sēdes iniciatoriem -- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kā arī Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem, novada vadībai un Latgales uzņēmējiem.

Pašlaik ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu Latgales ekonomikas attīstībai un izaugsmei. Tas viss ir saistīts ar Latgales drošību, reģiona, kas ir Latvijas daļa, nākotni. Un mēs saprotam, ka šis plāns ir jāpapildina un jāuzlabo gan aktivitātes, gan rezultātu sasniegšanas ziņā. Tāpēc šodien mēs kopā ar deputātiem, mūsu partneriem apspriežam šo plānu, kā arī iespējas to pilnveidot, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varētu strādāt ar mūsu priekšlikumiem, tos izvērtēt un tālāk saskaņot ar citām ministrijām, un tad to visu ieviest dzīvē,” par šīs tikšanās mērķi sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis.

Aktīvi tika apspriesta arī reģiona drošības tēma. Par to, ka pie mums šajā jomā ir gana sarežģīta situācija, runāja visi. Un tam ir pamats. Mūsu reģions robežojams ar agresorvalsti. Mūsu iedzīvotāji, tostarp arī Latvijas varas iestāžu vienaldzības dēļ, aktīvi skatījās Krievijas TV, daži joprojām turpina to darīt. Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz divus gadus. Un mūsu neapskaužamā situācija, kā arī nevēlēšanās risināt esošās ekonomiskās problēmas austrumu pierobežā lej ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām, sacīja Anna Rancāne.

Austrumu pierobeža ir ļoti liela teritorija. Tā ir ne tikai Latgale, bet arī Alūksnes novads. Un šodienas ģeopolitiskajā situācijā izstrādātais rīcības plāns skar visas Latvijas drošību. Taču man šķiet, ka šobrīd daudzi to nesaprot. Un šī plāna izstrādē ļoti svarīga ir visu ministriju, valsts vadītāju un politisko spēku ieinteresētība. Ir vajadzīgs kopīgs darbs, kura pagaidām vēl nav. Un, visbiežāk, Rīgā nesaprot, ka šīs mūsu kļūdas ļoti aktīvi izmanto Krievijas propaganda. Tāpēc par ļoti nozīmīgām uzskatu tādas tikšanās kā šodien, kas notiek tieši reģionā un kurās piedalās uzņēmēji no visas Latgales. Mums ir ļoti svarīgi uzklausīt uzņēmēju viedokli, un būtu labi, ja valdība vairāk ieklausītos viņu viedoklī,” teica A. Rancāne.

Jau divdesmit gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un līdzekļi tiek saņemti no dažādiem fondiem, tostarp no Kohēzijas fonda. Bet patiesībā mēs varētu saņemt ievērojami lielāku finansējumu, ja mūsu valdība spertu nozīmīgo soli, sadalot mūsu valsti Eiropai vairākos reģionos. Latgales speciālās ekonomiskās zonas Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis laikrakstam „Latgales Laiks” jau stāstīja par šādu soļu nepieciešamību. Ir nauda, ​​ko Eiropa piešķir atpalikušajiem reģioniem ar mērķi to tālākai attīstībai. Latgale kopumā ir atpalikušākais reģions Eiropas Savienībā, ņemot vērā IKP uz vienu cilvēku. Bet šeit problēma ir tā, ka Eiropā visa Latvija tiek uzskatīta par reģionu, jo valstī nav reģionālās politikas. Izrādās, ka mēs vienkārši neizmantojam sniegto iespēju.

"Tam ir jābūt politiskam lēmumam. Pēdējā brīdī tika veiktas izmaiņas, un plānoto piecu Latvijas reģionu vietā nolemts piedalīties kā vienam. Protams, jo tad, ja Latvija būtu sadalīta vairākos reģionos, Rīga un Rīgas reģions no Kohēzijas fonda vispār neko nevarētu saņemt, jo tur IKP jau tā ir virs Eiropas vidējā rādītāja. Interesantākais ir tas, ka mēs zaudējam lielu naudu. Paskaidrošu. Pārējos valsts reģionos rādītāji ir vienkārši katastrofāli, un, ja mēs sadalītos, kā iepriekš plānots, piecos reģionos, nākamajā plānošanas periodā Rīgas reģions nesaņemtu neko, bet citi reģioni saņemtu ievērojami vairāk līdzekļu no Kohēzijas fonda, nekā tad, ja nauda arī turpmāk tiks piešķirta vienam reģionam – Latvijai,” sacīja J. Lāčplēsis.

Šajā jautājumā ar viņu ir pilnībā vienisprātis arī Saeimas deputāte, Latgales apakškomisijas locekle Alīna Gendele. Viņa ir pārliecināta, ka šāds lēmums varētu būtiski uzlabot ekonomisko situāciju ne tikai Latgalē, bet arī citos valsts reģionos. “Par šo tēmu ir bijis daudz diskusiju, taču šis projekts tā arī neguva atbalstu. Bet izstrādātajā plānā tajā daļā, kur ir skaitļi un argumenti, kāpēc ir nepieciešams pievērst uzmanību tieši Latgalei, ir, kā es saku kolēģiem, “zelta vārdi”, ka uz reģioniem jāraugās citādi un valsts jāsadala vismaz divos reģionos. To, ka šāda pieeja piesaistīs daudz vairāk līdzekļu valstij, konstatēja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti. Rīga un tās apkaime jau ir sasniegusi augstu attīstības līmeni, bet Latgale šajā ziņā nopietni atpaliek. Un sakarā ar to pašlaik mums ir iespēja par to runāt un mēģināt pārliecināt par nepieciešamību spert šo soli,” sacīja A. Gendele.

Jāpiebilst, ka kaimiņvalsts Lietuva, gatavojoties jaunajam plānošanas periodam, pieņēma šādu lēmumu. Tagad Kohēzijas fondam ir divi Lietuvas reģioni: Viļņa un apkaimes, kā arī pārējā valsts. Tādējādi atpalikušākie rajoni saņems ievērojami vairāk līdzekļu no izlīdzināšanas fonda ekonomikas attīstībai.

Cerēsim, ka arī Latgales deputātiem un uzņēmējiem izdosies pārliecināt Latvijas valdību pieņemt līdzīgu lēmumu.

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.