Hosams Abu Meri jau sen ir populārs cilvēks Latvijā. Vieni pazīst viņu kā pieredzējušu politiķi, citi -- kā izcilu gastroenterologu. 2023. gada 15. septembrī viņš stājās pie Veselības ministrijas stūres un uzreiz devās uz Latgali, lai apspriestu mūsu reģiona lielākā stacionāra -- Daugavpils reģionālās slimnīcas -- nākotni, kas tobrīd bija ļoti bēdīgā situācijā.
Ministrs ir atvērts komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem un labprāt atbild uz visiem, tostarp neērtiem, jautājumiem. Viņš zina, kā darbojas slimnīcas, kādas ir ārstu un citu medicīnas darbinieku rūpes, apzinās šīs nozares stiprās un vājās puses, jo pats jau sen strādā šajā sistēmā. Veselības ministram ir arī tālejoši plāni ārstniecības iestāžu darba uzlabošanai. Laikraksts “Latgales Laiks” uzdeva Hosamam Abu Meri vairākus jautājumus, kas interesē daudzus ne tikai mūsu reģiona, bet visas Latvijas iedzīvotājus.
-- Kāda situācija pašlaik ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā? Vai tā kļūs par valsts slimnīcu? Ja jā, tad kad un ar kādiem nosacījumiem tas varētu notikt?
-- Šobrīd turpinās sarunas ar Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) trim kapitāldaļu turētājiem un stacionāra vadību par efektīva iesaistes procesa nodrošināšanu.
Pēc DRS valdes un kapitāldaļu turētāju piekrišanas, ka Veselības ministrija (VM) izvērtē valsts līdzdalības iegūšanu (piesaistot ārpakalpojumā neatkarīgus ekspertus -- auditorus, kas veiktu uzņēmuma finanšu, nodokļu un juridisko analīzi, kā arī novērtētu kapitālieguldījumu normas), ministrija varētu informēt valdību (koalīciju) par šo soli, lai saņemtu akceptu detalizēta pārņemšanas plāna izstrādei.
Pēc izvērtējuma veikšanas Veselības ministrija sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts iespējamo līdzdalību DRS, iekļaujot tajā informāciju par izpēti, uz kuras pamata Veselības ministrija sniegtu vienu no sekojošiem priekšlikumiem:
-
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapitāla daļu nodošana bez atlīdzības valstij (VM);
-
valsts (VM) veic naudas ieguldījumu SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” pamatkapitālā (pretim saņemot kapitāla daļas);
-
tiek lūgts Ministru kabinetam atbalstīt valsts līdzdalību SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”.
Pēc pozitīva MK lēmuma tiktu uzsāktā oficiālā kapitāldaļu pārņemšanas procedūra. Atbilstoši provizoriskajam laika grafikam process varētu ilgt līdz 2024. gada beigām.
Pašlaik VM strādā pie slimnīcu tīkla stiprināšanas, un DRS jautājums tiek skatīts arī šajā kontekstā. Mērķis -- pacientiem nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un efektīvi plānot nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un pieejamo finansējumu. VM uzdevums ir jau uz izveidotiem pamatiem padarīt slimnīcu tīklu drošu un pieejamu. Ir vajadzīgi ne tikai zinoši mediķi, medicīnas tehnoloģijas, bet arī skaidri un vienoti kvalitātes standarti.
-- Vai slimnīcas Latgalē tiks slēgtas, vai tiks mainīts to statuss? Ja tas notiks, tad kuras slimnīcas tās būs? Kas sagaida Preiļu slimnīcu? Vai Preiļu Dzemdību nams turpinās savu darbību?
-- Vērtējot slimnīcu tīkla efektivitāti un slimnīcu stiprināšanu, kas joprojām turpinās, tiks saglabāts princips, ka pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai iedzīvotājiem nodrošinās ambulatoro veselības aprūpi (ģimenes ārsti, ambulatorās ārstniecības iestādes, slimnīcu ambulatorās nodaļas). Bet sarežģītākas operācijas un komplicētāku ārstēšanu nodrošinās reģionālajās un klīniskajās universitātes slimnīcās, kurās ir nepieciešamais ārstu speciālistu skaits, pieejamas atbilstošas tehnoloģijas un medicīniskais aprīkojums un aprūpes personāls diennakts režīmā.
Izvērtējot slimnīcu līmeņus un profilus, mērķis ir nodrošināt pacientiem visā Latvijā vienādas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus. Tiek plānots, ka valstī būs 10 metodiskās vadības centri universitātes klīnikās un specializētajās slimnīcās, kas būs atbalsta punkti, sniegs vadlīnijas ārstēšanā, kā arī pārraudzīs pakalpojumu kvalitāti ārstniecības iestādēs attiecīgajā jomā.
-- Pēdējos gados krūts vēzis arvien biežāk tiek diagnosticēts sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Valsts programma ir pieejama tikai sievietēm vecumā no 50 gadiem. Vai tiek plānots samazināt vecuma slieksni, piemēram, līdz 40 gadiem?
-- Vēža skrīninga vecuma grupas ir noteiktas, pamatojoties uz ārstu profesionālo asociāciju rekomendācijām, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijām par valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmas ieviešanu Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Ja konkrētajā gadā sievietei nav paredzēta uzaicinājuma vēstules saņemšana, bet rodas sūdzības par izmaiņām veselības stāvoklī, bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kurš sniedz valsts apmaksātas konsultācijas, veicot pacienta līdzmaksājumu par vizīti 4 eiro apmērā. Savukārt valsts apmaksātu krūšu mamogrāfiju sūdzību gadījumā var veikt ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu, veicot pacienta līdzmaksājumu 3 eiro apmērā.
Tā kā atsaucība valsts apmaksātajai pārbaudei nav pietiekama (šobrīd sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai elektroniski uz e-adresi (portālā latvija.gov.lv) Nacionālais veselības dienests nosūta uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi) tiek strādāts pie risinājumiem, lai atsaucību palielinātu.
-- Vai valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programma tiks turpināta? Kāpēc tā ir pieejama tikai privātklīnikās, kurās visas analīzes, pieņemšanas un izmeklējumi tiek veikti tikai par maksu, un cilvēki ir spiesti maksāt tūkstošiem eiro.
-- No valsts līdzekļiem tiek apmaksātas ārstu speciālistu konsultācijas un nepieciešamie izmeklējumi neauglības diagnozes noteikšanai, pēc kuras tiek uzsākts ceļš uz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. Šo pakalpojumu Latvijā sniedz vairākas ārstniecības iestādes.
Ņemot vērā pakalpojuma pieprasījumu, demogrāfisko politiku un citu valstu pieredzi medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma nodrošināšanā, 2022. gadā tika palielināts vecums, līdz kuram sievietes var saņemt pakalpojumu par valsts līdzekļiem, t.i., procedūru veic sievietēm līdz 40 gadiem (iepriekš – līdz 37 gadiem). Plašāka informācijs par šīs programmas iespējām pieejama Nacionālā veselības dienesta mājas lapā.
-- Pašlaik Latvijā aptiekās kompensējamo un citu zāļu cenu veidošanas mehānisms ir atšķirīgs. Kompensējamām zālēm aptiekās piemēro zemākus uzcenojumus nekā citām zālēm. Ja tiek plānots, ka visu recepšu zāļu pārdošanas cenas tiks aprēķinātas pēc kompensējamo zāļu cenu veidošanas shēmas, tad ir jautājums, vai tiks izmantota esošā, 2006. gadā izstrādātā tabula, vai plānots izstrādāt jaunu?
-- Medikamentu savlaicīga un pareiza lietošana ir ļoti būtiska ārstniecības rezultāta sasniegšanai. Diemžēl Latvijā iedzīvotājiem izdevumi par medikamentiem ir ievērojami augstāki kā citās Eiropas valstīs, kas bieži noved pie tā, ka iedzīvotāji nelieto vai lieto nepareizi izrakstītās zāles, nesasniedzot ārstēšanas rezultātu. Tāpat šobrīd spēkā esošais cenu veidošanas mehānisms rada nevienlīdzības riskus – viens un tas pats medikaments pacientam ar vienu diagnozi ir kompensēts, savukārt pacientam ar atšķirīgu diagnozi nav kompensēts, turklāt maksā dārgāk, šāda situācija nav pieņemama. Tādēļ esmu gandarīts, ka Ministru kabinets 16. janvārī atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto Informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kurā sniegti priekšlikumi četros virzienos: zāļu cenas veidošanas jomā, zāļu cenu kompensācijas jomā, zāļu vienlīdzīgas pieejamības un informācijas jomā un farmaceitiskās aprūpes jomā.
Zāļu pieejamības pasākumu kopums ir kompleksa pieeja zāļu cenas samazināšanai, viens no pasākumiem ir jauna vienota uzcenojumu veidošanās modeļa izstrāde un ieviešana līdz 2024. gada 1. jūlijam. Jaunais cenu veidošanas modelis būs vienāds gan kompensējamajām, gan recepšu zālēm, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, nodrošinot vienlīdzīgu cenu pacientiem ar atšķirīgām diagnozēm un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām. Tikpat būtiski arī, ka būs noteikts, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegs šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Plašāk par šīm iecerēm var izlasīt Veselības ministrijas mājas lapā.
