„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.0 °C
apmācies

Jauna latgaliska gruomota

Foto nu Ingridys Tāraudys personiskuo arhiva

2000. godā izguoja Ingridys Tāraudys, kura aktivi publicējās pyrms tam jau kaidus godus desmit, debejis dzejūļu kruojums „vīgla byušonys ironeja”. 2019. godā izguoja juos pīktais dzejūļu kruojums „Pajautys”. A pošā 2024. goda suokumā pi skaiteituojim tyka Ingridys sastuo gruomota!

 

Niupat izguoja Tova dzejūļu gruomateņa. Kas tys ir?

„Drupanenis” ir eispaņteņu gruomota posta karteišu formatā.

Ar kū „Drupanenis" ir kūpeigys i atškireigys nu tovom īprīškejom gruomotom?

Nu munom īprīškejom gruomotom itei ir atškireiga ar formatu i paņteņu mozvuordeibu – spieliejūs ar 5-7-5 zylbu formu, cytvīt saguoja, cytvīt nasaguoja, partū ka nūteikti beja napīcīšams tys i na cyts vuords. I formats – posta karteitis – ka gribi, izrauņ nu gruomotys kaidu i aizsyuti kaidam. Es jau poša zynu, ka cīši gryuts byus škiertīs nu koč vīnys lopys, bet – varbyut kaids tai dareis: izlaseis i aizsyuteis, lai karteite ar munu tekstu dzeivoj ari cytvīt!

Tu jau ilguoku laiku dzeivoj Īrejā. Kaidi ir tī īri?

Nui, itymgod jau byus 13 godu (kai laiks auļoj!!!). Nasatic, ka asu Īrejā, partū ka sāta, kur asom, iraida taida moza latgaliski-latvyska sola, bet eistineibā atgrīž īšona pa īlom mīstā, banka, veikali, posts… Sadzeiviskuos lītys, kas juokuortoj ite, tod saprūti – es tok naasu Latvejā!

Īri iraida laipni, atsauceigi, kod redz, ka vajag atsasaukt. Smaideigi, sveicynuojūši, bet – mes nikod nazynuosim, kū jī eistineibā par vysim myusim, atbrauciejim iz jūs vaļsti, dūmoj. Zynu, ka jīm vairuok pateik tī, kas naatsasoka nu sovys identitatis, kas arī svešumā asūt, cīnej sovu volūdu, kulturu. Daudzi nu myusim tuo nasaprūt i cenšās byut „muoksleigī īri, angli” – nu, nabyus tai, nikod nabyus!

Tev Īrejā ir sova latgalīšu/latvīšu kūpīna?

Maņ ir škola – tepat vītejā mīstā (Diasporas latviešu valodas un kultūras pamatskolas Tulovas klātienes skola), tei taida moza latvīšu kūpīna. Patīseibā te ir daudz latvīšu, latgalīšu (otkon kaidam napatikšu – latgalīši iraida „cīši kautreigi”Īrejā), bet aktivitate – taida, kaida ir. Tī plauksmis godi, kod vysi tik bīdreibys i školys, i cytys organizacejis dybynuoja – tī ir paguotnē. Nu, iz kaidim lyluokim svātkim sasavuoc gona tautys, bet tai – ir, cik ir. Realitate ir smuka socteiklūs, eistineibā tai nav.

Tod vēļ ir tys, ka daudzim apneik, daudzim suocās cytys prioritatis. Prūtams, pyrmuo ir saime i tū navar apstreidēt, tei ir svāta līta, bet – cyti, kam vyss ir svareigs (gon saime, gon latvyskuos kūpeiguos lītys), atrūn laiku i vareibu.

Voi es taida patroka ar tū vysu asu, nazynu. Maņ ir juoskrīn, maņ ir juodora, maņ ir juovar, maņ vajag Latgolu i Latveju sātā, manī, munā bārnā, tys ir tai normali, tai organiski.

var vuiceitīs nu īrim?

Taupeit laiku, nasasteigt, napīvērst viereibu seikumim. Kas myusim ir pasauļa gols – jīm ir „vīna mīra veile”, taipoš kai „5 minotu ilgums”, kas puorsavierš i 15 minotēs, i stuņdē, i 2 stuņdēs. Tys tai normali, nikaida stresa. Varbyut ka jī puordzeivoj īkšā, tok uoreji tys nav ni nūjaušams. Tod vēļ – a koč ar dežursmaideņu, bet smaideit! Tys padora dīnu gaišuoku.

Cik latgaliski ir latgalīši Īrejā?

Oi, jau pyrma sacieju, ka „kautreigi”. Myusim ir FB lopa „Latgalīši Īrejā”, kur es ogruok regulari centūs uzturēt latgaliskū goru, aicynuoju iz ZOOM, aicynuoju tiktīs Dublinā kluotīnē, lai turātūs kūpā tī, kas nu Latgolys. Nikuo. Pagale vīna nadag, vysmoz suokumā vajag kaidu dzierksti, piec tam – ari vīna var gailuot i byus syltums. A jo nivīns tū dzierksti nadaškiļ – nikas nanūteik. Var daļu saprast – tī, kas gribātu, nateik dorba dieļ, na vysod var dabuot breivdīnu, laiki nasaskaņ, daudz aizbyldynuojumu i atrunu. Es otkon dūmoju, ka vysu var, jo ir veseleiba i gribeišona eistynuot kaidu mierki.

Voi īri runoj īru volūdā?

Pādejūs godūs suoc, daudzvīt teik praseitys ari īru volūdys zynuošonys. Ite vysu puorjēme angļu volūda, bet ceļa zeimis, taipoš i uzroksti oficialuos īstuodēs i cytur ir gon īriski, gon angliski. Ari školuos vuica īru volūdu – tys bez vaicuojuma, vajag ci navajag. Muns puika vuicuos īru volūdu leidz ar angļu – tai juobyut, ka esi zemē, kur pīdzims i kur dzeivoj. Teik reikuoti kursi tīm, kuri gryb īsavuiceit sovu dzymtū īru volūdu, daudzim jau tei kai svešvolūda. Dzierdēt gon pagaidom īluos var vacūs ļaužu sarunuos īru volūdu. Myusu sātys saiminīks kasdīnā ar myusim runoj angliski, bet ar myusu puiku – īriski. Tys tai forši.

Kaida nuokūtne ir latgalīšu volūdai?

Cikom byus dzeivi latgalīšu volūdys sludynuotuoji! Es, vēļ kaids, kas poši tū vysur liks gūda vītā, kaidam vēļ liks padūmuot, ka tei ir svareiga, tei ir sova, tei ir saknis. Jezups (sakriteiba, nikaids konkrets Jezups, sprosta īsašuove pruotā) nu Smaudžu sādžis nikai maņ naasociejās ar Jāzepu no Smaudžu sādžas. Partū ka jis ir latgalīts, i vyss! A ka Jezups tāloj 100% latvīti i sovim bārnim mieginoj īstuosteit, ka juosavuica pyrma latvyski, cytaiž „latvīšu volūdu lauzs”, tod – byus biedeigi ar myusu volūdu. A navajag bāduot! Tī, kas gribēs, tī runuos, a tī, kas lauzuos, lai lauzuos. Navar ar syltumneicys efektu saturēt vysys tomatu škirnis vīnaiž gotovys i gordys, tai i volūdu – muoksleigi navar ni atdzymdynuot, ni paildzynuot tuos eksisteišonu ilguok par nūlyktū. Cikom asom, cikom kas īt ar myusim – tikom i vyss byus. Dorom tuoļuok!

Kuo datryukst Latgolai?

Cylvāku, kas nasabļaustuos, ka Latgola ir buorineite i 21. g. s. ar veizem topoj pa putekļainu ceļu! Datryukst LAPNUMA par Latgolu! LAPNUMA! Navys šausmynuotīs, ka „pi myusu ir švaki” i salikt tū FB, kur cyti tiuleņ ir kluot i tik nūlīk, ka, nui, tai ir, taida nabadzeiga i nakuorteiga tei Latgola.

Cyti saceis, ka maņ vīgli runuot nu cyta krosta verūtīs. Bet es lepojūs ar tū, kū izlosu internetā par koč mozim, bet lobim dorbim i sasnāgumim Latgolā.

Kas ir loba poezeja?

Kuru globoj kabatā voi zebonceņā i šaļti pa šaļtei izjem paskaiteit. I ka tu vari byut drusku īdūmeigs, ka tev, ot, ir taida poezejis gruomota, a cytam nav.

Voi dailliteratura ir dzeiveleiga myusdīnuos?

Elitāra padareišona. Gribīs jau paticēt, ka ar vysom laseišonys veicynuošonys programom, randenim ar gruomotu i. c. akcejom, teik uzturāts (otkon itys vuords kai nūlemteiba!) dailliteraturys dzeiveleigums. Tok es vairuok dūmoju, ka cylvāks voi nu losa, voi nu nalosa. I tī taipoš nikuo navar izlobuot. Var uzdūt obligatuos dailliteraturys sarokstu i – ot, losi! Nu, izlaseis, partū ka vajag, i vyss.

Es nazynu, kas tys beja, bet es sovā laikā vysys bibliotekys izlasieju Drycanūs (školys i pogosta), i maņ nivīns nalyka obligati, i navar saceit, ka maņ laika vairuok beja par ituo laika bārnim i jaunīšim – mes tok stuņdem uorā dzeivuojomēs i ari dorbus kaidus darejom, i ari kolnus gruomotu izlasiejom!

Kai tevī dzeivoj drycāniskums?

Iz vacumu – vairuok i vairuok, koč es nikod naasu zaudiejuse pīdareibu Drycanim. Muni Kūzmi – babys sāta, vīta… Nostaļgeja taida, ka vai! Eipaši, kod saprūti, ka aizguojušys i aizīt tuos paaudzis, kurys tu labi zynuoji i zyni… Muns puika ir Drycanu patriots – nui, jam tei vīta pateik i iz tū raunās!

Tova dzeja atdzejuota i publiceita ari angliski. Kas tei par gruomotu? Kai tu pateic sev angliski?

Tys ir bilingvals kūpkruojums „Pādejais models/The last model” (mes tī treis – Raibīs, L. Purinaša i es), kas izdūts Londonā „Francis Boutle Publishers”, ar breineigu Jayde Will tulkuojumu i, zyni, maņ pateik, kai es skanu angliski.

Voi latgalīšu volūda ir golvonuo latgalīšu identitatis pazeime?

Kai vīna nu identitatis pazeimem, nui. Tok sūplok pazeime ir – dzeivuošona sovā vītā, dzeivuošona Latgolā, tuos vītys kūpšona i cīneiba pret sovom saknem. Cylvāks var nabyut latgalīts, cylvāks var byut nu cytys tautys – bet, ka jis dzeivoj Latgolā, cīnej vītu, tuos tradicejis, tei ir juo latgaliskuo identitate, reizem „naeistynī latgalīši” ir lyluoki latgalīši kai „eistynī”.

Tu esi latgalīšu poezejis veterane. Voi ir kaida spūdra epizode, kas tev palykuse atmiņā nu 90jim?

Tūreiz mes bejom jauni, atvārti, drūši i buntavnīciski, i sirsneigi taipoš. I daudz skaistu epizodu atsasauce atmiņā piec ituo vaicuojuma… Ontons Kūkojs apsasēde blokus, kod „Skrīvera” braucīņa laikā nu nakšņuošonys vysa autoru i cytu radūšu cylvāku grupa braucem atpakaļ iz Rēzekni. Es beju „Skrīvera” avīzē nūpubliceita i tei avīze beja nūkrytuse lobu gobolu iz prīšku nu myusu vītom (es pi lūga siedieju, dieļ tuo naredzieju) iz greidys autobusā. Tod Ontons Kūkojs pacēle i attaisēja avīzi, tī Tāraudys panti ir, jis vaicoj – Tovi? Soku – nui. Tod jis, izlasiejs, soka – byusi dzejneica! A es tik kautreiga, jēzeņ, PATS KŪKOJS tai soka… A es vēļ nikas literaturā, i nazynuoju, voi kas i byušu… I kai pi Osvalda Kravaļa Daugovpilī (kod es tī studieju), prīžu skuju čaju dzieru i ruodieju sovus pantus, i jis ar vuordim „svieteju tevi par dzejneicu” pasvietēja mani par dzejneicu, i pajēme tūs pantus publiceit žurnaleņā „Jaunuo Dzeive” (sātā maņ vēļ sasaglobuojs)… Asu laimeiga, ka maņ beja tys gūds tiktīs i byut pazeistamai ar taidim nūzeimeigim latgalīšim.

Latgalīšu vuordi voi izteicīni, kuri tev pateik?

Žybactenis i čāpuks!

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Jauna latgaliska gruomota" saturu atbild  ''Latgales Laiks'".


Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.