7. martā, klātesot kuplam interesentu pulkam, Daugavpilī, Latgales Centrālajā bibliotēkā, notika dzejnieka, literatūrzinātnieka, rakstnieka, scenāriju autora un novadpētnieka Valentīna Lukaševiča vietu stāstu krājuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentācija un tikšanās ar autoru.
Pasākuma gaitā autors sniedza plašu un interesantu ieskatu savā grāmatā, kurā 39 stāstos, ceļojot ne tikai telpā, bet arī laikā, iepazīstina ar Latgales dienvidu daļu, vaicājot -- vai var dzīvot bez vietas un vai vieta ir arī tad, ja neviens tur nedzīvo?
Grāmata ir autora mīlestības stāsts, kurā viņš atzīstas, cik svarīga viņam šī pasaules mala: “Grybu atsazeit sovā mīlesteibā! Iz tū bezlelpiļsātu Latgolu, iz tū kolnainuos i azarainuos zemis plekeiti, kuruo četrūs styurūs varātu byut Pīdruja, Izvolts, Rušyuna i Škaune. Iz itū kai ba vysod aizmierstū vītu, kura mani fascinej ar sovu dobu, viesturi i cylvākim.”
Valentīna Lukaševiča Latgale ir, šķiet, tik šaura un maza pasaules mala, bet cik tajā stāstu un pieturas punktu. No leģendām par kādreiz bijušo līdz vēl aizvien esošām pagājušā laika zīmēm, kuras var atrast līdz pat šodienai. Izlasot šo vietu īsos stāstus, zināmās un aizmirstās vietas atklājas jau pavisam savādāk.
Grāmatas redaktore un literāte Ilze Sperga par krājumu saka šādi: “Valentīns Lukaševičs šajā grāmatā citiem parāda savu Latgali -- ceļojot ne tikai telpā, bet arī laikā un stāstot par vietām un cilvēkiem, kuru bieži vien vairs nemaz nav un palikušas vien leģendas, nostāsti un vecas gravīras, ieraksti arhīvos un tā laika avīzēs.”
Latgaliešu literatūras raidierakstā “Puslopys” savulaik par Valentīnu Lukaševiču sacīts: “Ar Valentina Lukaševiča stuostim kūpā var brist leluokus i mozuokus Latgolys ceļus”. Šoreiz autors 39 stāstos “izstaigā” Latgales dienvidu daļas apdzīvotās vietas no Nauļāniem līdz Madaliņai.
Valentīns Lukaševičs ir arī pirmo latgaliešu postmoderno romānu “Seppuku iz saulis vādara” (1995) un “Valerjana dzeive i redzīni” (1996) līdzautors, izdevis dzejas tetraloģiju “Ceļš” (2005--2020), rakstu autors laikrakstā “Latgales Laiks” rakstu ciklam “Latgalīšu Gazeta” un žurnālā “A12”. Viņa pēdējais devums latgaliešu literatūras laukā ir eseju krājums “Casnāgu maizeitis” (2022), kas saņēmis Latgalīšu kultūras gada balvu “Boņuks 2022”.
Komentāri