Pagājušajā piektdienā, 15. martā, pirmo reizi kopš stāšanās amatā oficiālā vizītē Daugavpili apmeklēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Viņas vizītes galvenais mērķis -- iepazīties ar situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Parlamenta spīkere apmeklēja arī vairākas Daugavpils izglītības iestādes, bet pēc tam devās uz Augšdaugavas novadu.
Situācija ir stabilizējusies, taču darba vēl ir daudz
Par to, ka Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS) atrodas uz bankrota robežas, daudz tiek runāts jau vairākus mēnešus. Iepriekšējais vadītājs pameta savu darba vietu, kuru pēcāk ieņēma valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, kura savulaik jau vadīja stacionāru, bet viņai palīgā nāca valdes loceklis Edgars Labsvīrs. Pašlaik situācija slimnīcā vairs nav tik bēdīga.
“Domāju, nevienam nav noslēpums, ka mums kā jaunajai vadībai, kas slimnīcā sāka strādāt pagājušā gada 20. oktobrī, bija jāstabilizē finansiālā situācija. Un patlaban mums tas ir izdevies. Mēs diezgan veiksmīgi esam stabilizējuši izdevumu pozīciju. No šī gada 1. janvāra noslēdzām jaunu līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Pašlaik mums nav problēmu ar darba algu izmaksāšanu saviem darbiniekiem, nav problēmu nomaksāt nodokļus. Esam paveikuši ļoti lielu darbu, panākot vienošanos ar lielajiem piegādātājiem, tie ir mūsu lielākie kreditori, un šajā gadījumā mēs joprojām esam viņiem parādā miljonus, bet ar daudziem jau esam vienojušies par šo parādu atmaksas grafiku. Pašlaik situācija šī gada pirmajā ceturksnī vēl nav tik spoža kā gribētos, bet mēs jau redzam virzienu, kurā mums jāiet. Un es ceru, ka līdz gada beigām mēs vairs neatgriezīsimies pie iepriekšējā negatīvā statusa, un tas ļaus apgūt nepieciešamos līdzekļus jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā,” DRS vadītāja Inta Vaivode sacīja žurnālistiem.
Valsts neapmaksā visus pakalpojumus
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa speciāli ieradās Daugavpilī, lai iepazītos ar situāciju slimnīcā. Kā vēlāk atzīmēja parlamenta spīkere, lai pieņemtu pareizus lēmumus, šurp ir jāatved visi 100 Saeimas deputāti, lai viņi varētu klātienē iepazīties ar situāciju slimnīcā, uzzināt par tās darbu, jo D. Mieriņa uzskata, ka ir aplam izdarīt secinājumus, pamatojoties tikai uz vienu vai pāris viedokļiem.
“Es ierados šeit, lai uzzinātu un arī apspriestu slimnīcas konkrētās problēmas, kas ir bijušas un pastāv šobrīd. Turklāt, domājot par stacionāra nākotni, runājām par tā attīstības plānu, ka arī to, ko varētu darīt valdības vai Saeimas līmenī, lai slimnīca varētu pienācīgi strādāt, lai tā saņemtu samaksu par pakalpojumiem. Jāņem vērā arī tas, ka slimnīca no valsts drošības viedokļa ir būtisks elements, tai skaitā ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai tuvumā būtu slimnīca un plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.
Šodien uzzinājām, ka slimnīca ir ļoti laba, spēj sniegt ļoti labus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Un, manuprāt, tas ir pozitīvs signāls vietējiem iedzīvotājiem. Šeit strādā savas jomas profesionāļi, pakalpojumu klāsts nepārtraukti paplašinās. Taču ir pakalpojumi, par kuriem valsts nemaksā. Un tā ir tā bēdīgā puse. Ja viens un tas pats pakalpojums tiek sniegts Rīgā un Daugavpilī, tad samaksai šajā gadījumā jābūt vienādai. Nedrīkst būt tā, ka vienai slimnīcai par šo manipulāciju samaksā, bet otrai -- ne. Es uzskatu, ka valstī nevajadzētu būt šādam sadalījumam. Man tas ir signāls, ka reģions zināmā mērā ir pabīdīts malā. Tā nedrīkst būt,” savu viedokli pauda Daiga Mieriņa.
Par kādiem pakalpojumiem ir runa? Pēc Intas Vaivodes teiktā, ir divas galvenās un dārgās jomas, par kurām valsts atsakās maksāt Daugavpils reģionālajai slimnīcai.
“Šodien diskutējām par mūsu 3. līmeņa Intensīvās terapijas nodaļas darbu un tā apmaksu. Statistika liecina, ka no Daugavpils lielajās Rīgas klīniskajās universitātes slimnīcās tiek uzņemts pavisam neliels pacientu skaits, viņus varam saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lielākā skaitā no mūsu reanimācijas nodaļas uz Rīgu sūtām bērnus, kuriem ir nopietnākas veselības problēmas. Šajā gadījumā mēs nepretendējam uz pacientu ārstēšanu, bet, kas attiecas uz pieaugušajiem, kurus ārstējam mūsu reanimācijas nodaļā un kam ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, diemžēl valsts mums par to šobrīd nemaksā,” sacīja. I. Vaivode.
Otrā pozīcija ir trombektomija jeb operācija asins recekļa noņemšanai. Inta Vaivode uzskata, ka angiogrāfijas laboratorijas darbs ir tikpat kvalitatīvs kā Stradiņa slimnīcas kardioloģijas nodaļā. Bet valstij ir tādi principi, ka tā apmaksā gadījumu, bet nemaksā par materiāliem, ko izmanto trombektomijas veikšanai.
Kapitāla daļu nodošana valstij ir laba ideja
Saeimas priekšsēdētāja par to ir pārliecināta un sacīja, ka šāds solis palīdzētu DRS tālākai attīstībai.
"Šis lēmums vēl ir diskusiju līmenī, mēs vēl neesam pilnībā apsprieduši šo iespēju. Ideja ir, bet vēl nav izstrādāts mehānisms, kā to varētu īstenot. Es domāju, ka sliktāk noteikti nebūtu. Manuprāt, ja valsts daļēji uzņemtos rūpes par slimnīcu, stacionārs no tā tikai iegūtu. Tas sniegtu jaunas iespējas, citas sadarbības formas. Ja runājam par investīcijām, tad valsts varētu piešķirt slimnīcai ievērojami lielāku līdzfinansējumu tādu Eiropas projektu īstenošanai, ar kuriem pašvaldības līdzekļu trūkuma dēļ vienkārši netiktu galā. Un tieši šajā pozīcijā -- Eiropas projektu īstenošana -- slimnīca varētu gūt labumu,” uzskata D. Mieriņa.
Vienlaikus parlamenta spīkere atzīmēja arī pašreizējo slimnīcas īpašnieču -- divu Latgales pašvaldību -- Daugavpils pilsēta un Augšdaugavas novads, kuras ir galvenās DRS kapitāla daļu turētājas, nolaidību.
“Saprotu, ka ir ļoti grūti, saprotu, ka visiem nepietiek finansējuma. Bet ir dažas elementāras lietas, ko mēs vēlētos, lai pašvaldības izdara. Ja pašvaldības jau daudzus gadus nespēj veikt kaut vai vestibila kosmētisko remontu, tas liecina par pašvaldību attieksmi. Iemeslu vienmēr varam atrast naudas trūkumā, vienmēr visam zināmā mērā nepietiek līdzekļu, tomēr dažas pašvaldības atrada līdzekļus un to izdarīja. Mēs saprotam, ka šī slimnīca ir ļoti liela, bet, lai vai kā, par to bija jāparūpējas pašvaldībām,” izteica piezīmi Saeimas priekšsēdētāja.
Daži spēki izmanto bailes savos nolūkos
Protams, žurnālisti neatstāja bez ievērības arī mūsu valsts drošības tēmu. Pašlaik ne tikai cilvēki savā starpā apspriež, bet arī daži mediji tiražē baumas par iespējamu karu Latvijas teritorijā. Ir avoti, kas apgalvo, ka tas var sākties jebkurā brīdī. Daigai Mieriņai ir cits viedoklis.
"Mēs negatavojamies karam. Varu visus nomierināt, bet redzam, ka situācija ir diezgan saspringta. Varu teikt tikai to, ka kādam noteikti ir izdevīgi izplatīt šādas baumas un radīt paniku, jo, kad cilvēki ir sabiedēti, viņi, protams, ir dezorientēti, un tas nevienam no mums nenāk par labu. Tas, ka trīs Baltijas valstis ir vienojušās stiprināt savu robežu, ir fakts, mums tas jādara kopā. Mēs nevaram vienkārši sēdēt un gaidīt, kad kāds mūs pasargās un viss būs kārtībā. Arī mums pašiem kaut kas ir jādara. Ko varam paveikt pašu spēkiem, to arī darām. Arī Zviedrijas iestāšanās NATO ir pozitīva loma mūsu drošībā. Ziemeļvalstis ir netālu, tās ir mūsu tuvākās kaimiņvalstis, un, ja kaut kas notiks, tās mums noteikti palīdzēs, tāpat kā visa NATO. Nevajag sēt paniku un baidīties. Jā, mēs redzam, ka Ukrainā pašlaik nebūt nav tik labi, tur tagad ir sarežģīts periods, trūkst munīcijas un citu elementāru lietu. Tas nozīmē, ka mums vairāk jārunā ar saviem partneriem un visiem jādara vairāk, lai palīdzētu ukraiņiem uzvarēt šajā karā, jo tas ir arī mūsu interesēs. Un par kaut kādiem mīnu laukiem Latvijas teritorijā nevar būt ne runas. Vienkārši, kad norisinās diskusijas, tiek strādāts pie robežas stiprināšanas, cilvēki sāk spekulēt par visdažādākajiem jautājumiem. Šajā gadījumā mēs runājam tieši par to,” Saeimas priekšsēdētāja komentēja baumas.
Vizītes laikā Daiga Mieriņa viesojās arī Daugavpils Medicīnas koledžā, kur akcijas “Atpakaļ uz skolu/Atpakaļ uz universitāti 2024” ietvaros parunājās ar šīs izglītības iestādes audzēkņiem. Saeimas spīkere viesojās arī Augšdaugavas novada Bebrenē.
