(Intervejis ar Henrihu Somu nūbeigums, suokums 28. marta „Latgales Laika” numerī.)
Modernuos tehnologejis i viesture?
Maņ tehnologejis patyka jau nu bierneibys. Kaut kū regulēt, kaut kū grūzeit... Universitatis laikā kursabīdri vysod uzticēja maņ apskaņuošonys aparaturu, maņ beja ari sova muzykys īrokstu kolekceja. Kod mes kuortojam īskaiti modernajuos tehnologejuos, cyti sacēja – voi ta tev Soms, ari vajadzēs kuortuot? Tu jau taipoš vysu ziņ!
Tod, kod es jau suoku struoduot, maņ lekcejuos vysod patyka izmontuot tehnologejis – ruodieju diapozitivus, filmenis. Reprodukcejis, kaut kuodus attālus. Na tikai tāfeli izmontuoju, bet vēļ daudzi kū cytu.
Nu prūtams, ka tagadejūs laikūs tei ir fantastiska īspieja, ka mes vysaidys tehnologejis varim izmontuot viesturē. Likt, lai tuos modernuos tehnologejis kolpoj viesturis zynuotnis lobā.
Kas ir „Latgolys dati”?
„Latgolys dati” ir tys produkts, kas roduos tod, kod viesturis zynuotne sasatyka ar tehnologejom. Bet suokums „Latgolys datim” beja jau vaira kai pyrms 30 godim, kod maņ beja savuokta papeira formatā kartoteka par Latgolys viesturi, jū tūraiz cytaidu īspieju nabeja.
Beja daudz jaunys informacejis par myusu viesturi, nasagribēja tūs faktus damierst, deļ tuo es taiseju kartoteku. I tod, kod pasaruodeja Daugovpiļs augstškolā datori, tod mes ar dūmubīdrim nūlēmem, ka varātu tī datori kolpuot ari viesturei, un tīši Latgolys viesturei. Un tū, kas ir raksteits iz papeira lapeņom, vīnkuorši salikt datorā. Izveiduot programu, lai varātu datus publiski vērtīs – tod, kod jau pasaruodeja internets.
Taitod „Latgolys dati” ir sistematizeits informacejis kūpums par Latgolys viesturi. Tagad tī ir daudz informacejis – jau par gondreiž 13 000 cylvāku.
Tei sistema ir cīši parūceiga, it eipaši tagad, kod daudzys lekcejis nūteik attuolynuoti. Cīši uotrai i vīglai var dasaslēgt pi juos, struoduot ar jū. Ari studenti, kod jī kūta izpietej, teik īsaisteiti „Latgolys datūs”.
Cik laika i zynuošonu nu Tevis prosa itei viesturiskū datu baza?
Faktiski es dorbojūs kotru dīnu. Parosti es apsaveru vokorā kalendaru nuokamai dīnai – kaut kū paloboju, kaut kū papyldynoju. Ka nasaīt vokorā, tod nuokamā dīnā nu reita. Kotru dīnu tys prosa pusstuņdi vysmoz. I tuo nu dīnys iz dīnu. Jū jauna informaceja vysu laiku īt kluot.
Es datorā nivīnys spieleitis nikod naesmu spieliejs, jū muna spieleite ir „Latgolys dati”. Cyti bezgaleigi sērfoj pa internetu, roksta komentarus pi ziņom ci vēļ kaut kur, a es tū laiku veļteju „Latgolys datim”.
Jū tei ir taida pateikama sajiuta!
„Latgolys datūs” ir eisi stuosti, aproksti, škirkli. Ja tu īgiusti kaidu papyldu informaceji i redzi, ka tū škirkli var uzlobuot, tū es ar prīku doru. Tai kai datu bāze pīsaisteita pi kalendara, bīži vīn atsarūn kaids datums voi pi tuo datuma dasalīk kaids jauns nūtykums. Tod ir taida labi padareita dorba sajiuta.
Daudz „Latgolys datūs” ir informacejis, kura nav vysim radzami publiceita, jū nav tai sasaistis ar datu bāzis kalendaru. Tikai tod, kod ir datums, tod informaceja teik publiski pīejama.
Vysleluokais prīks ir, kod tū publiski naredamū informaceju publiskoju. Ka tev jau beja sagatavuots stuosts, jau var byut pyrms desmit godim, bet nabeja tam kalendarys informacejis, a tagad uzzynuoji kaidu datumu, i tod tys stuosts īsalīk i aizīt.
Ar kū taišni Latgolys viesture ir interesanta?
Pyrmais, deļ kuo Latgolys viesture ir interesanta – tei ir tei viesture, kas ir myusim apleik!
Mes pamanom tū, par kū daudz runoj. Kas nūteik Holivudā voi nazkaiduos basketbola sacenseibuos, par kū nu reita mums stuosta. Bet tuodu vītejū ziņu gaužam ir moz. Partū ir cīši interesanti runuot par tū, par kū daudz narunoj.
Ūtrais – Latgolys viesture ir tova viesture. Myusu viesture. Jebkurā gadejumā, jebkurā situacejā tei ir i byus myusu boguoteiba. Ja kaut kur mes braucam cīmā – da cytim nūvodim, da cytom zemem, da cytim kontinentim – mes jemam leidzi kuo cīmakukuli stuostu par Latgolu. Es tū vīnmār asmu saciejs studentim, ka tei i ir tei boguoteiba.
Ka tu kaut kur cytur sasatiksi ar kaidu cylvāku tuolā pasaulis molā, a par kū mes runuosim? Ir, prūtams, globalys lītys. Bet nivīns nabyus dzierdiejs tovu stuostu par tū vītu, nu kurīnis tu esi! Cytim byus interesanti.
Un trešais moments ir, ka nu cīši jau interesanta ir tei myusu Latgolys viesture. Dinamiska, savdabeiga, reizem tragiska.
Iz kū, pa tevim, byutu juosafokusej Latgolys viesturis izpietē?
Latgolys īpatneiba, savdabeiba! Vysod ir juostuosta, ar kū mes atsaškirom. Ar kū myusu viesturis guojums ir īpatnejuoks nu Latvejis, nu cytu kaimiņu viesturis. Deļ tuo vajag fokuseitīs iz tū, ar kū mes eistyn atškireigi, īpatneji. Lai puorejī tod myus vīgļuok saprostu. Mes ar cyparim kur ta atsaškirom, voi ar cytim ruodeituojim, bet ir ari kuods dziļuoks, nūpītnuoks stuosts, deļ kuo mes taidi asom, deļ kuo myusu dzeive tuoda ir.
Nūvodpietnīki. Jūs pļusi i minusi.
Es ari sevi uzskotu par nūvodpietnīku. Mes lītojam i cytus terminus – regionaluos viesturis pietnīks i c. Navajadzātu ar nūvodpietnīkim saprast tikai tūs cylvākus, kas, naasūt profesionali viesturnīki, roksta gruomotys par viesturi, par apleicīni. Tys nav pareizs vīdūklis.
Attīksme pret nūvodpietnīkim? Pyrmkuort, jebkura gruomota, kas izīt... Jebkurs stuosts, jebkurs roksts, kas publiceits par nūvodpietnīceibu, ir juouztver pozitivi. Tei ir boguoteiba!
Nu ūtrys pusis mes saprūtom, ka nūvodpietnīkim ir gon lobi, gon cīši lobi, gon teicami dorbi. Ir atškireigi dorbi. Bet vysod myusim kūpā ir juopadūmoj, kū mes varim dareit, lai šis dorbs nūvodpietnīceibys jūmā byutu daudz sekmeiguoks. Deļ tuo jau 30 godu dorbojās Latgolys Pietnīceibys instituts, kur mes snīdzom ar kolegim vysim interesentim konsultacejis. Dūmojam, paleidzam. Kai kaidu publikaceju sataiseit, izdūt gruomotu itt.
Mums, akademiskim pietnīkim, ir īspieja papieteit vairuok, kas nūteik pasaulē, kai tī cytur pietej lokaluos telpys. Mes naesom atkluojieji. Ir juopasaver, kai tū dora, pīmāram, Francejā, Vuocejā i c. Jū interese par lokalū viesturi ir tuoda pastuoveiga. Vajag izmontuot cytu valstu pīredzi.
Pošim? Byut atbiļdeigim. Ja mes rokstom... Tys vysod ir atbiļdeigs dorbs, kod tu rokst. Kod roksti par apleicīni, ir juozyn, ka laseituojs byus īpaši styngrys. Paviršeibom vāg piec īspiejis mozuok byut. Paviršeibom, kļūdom. Vajag viereigi puorbaudeit sovus tekstus, jū tū laseituojs ir īpašs.
Dīnvydlatgola. Voi var runuot par ituos teritorejis sovpateibu Latgolā?
Dīnvydlatgolā atsarūn leluokuo Latgolys piļsāta. Metropole, kuo mes sokom – Daugovpiļs. Tys īdūd savdabeibu.
Dīnvydlatgola ir pi Daugovys. Tei ir upe, kura na tikai škir, bet ari vīnoj. Aiz Daugovys ir bejušuo Kūrzemis guberņa, tagad, kuo mes sokom, Sieleja. Tys otkon īdūd šai teritorejai īpašu nūzeimi. Jū mums, dīnvydlatgalīšim, vysod beja īspieja pasavērt na tikai iz Reigys pusi, kura tuoli ir, bet pasavērt tepat puori Daugovai, kas tī nūteik. Viesture tymā krostā beja atškireiga – dzymtbyušonys atceļšonys laiks itt. Tei ir daudzveideiba – vīna līta, kas nūteik Daugovys kreisajā krostā, a cyta līta, kas nūteik Daugovys lobajā krostā. Dīnvydlatgola ir saskarsmē ar cīši dinamiskū, atdzymstūšū kulturviesturiskū regionu Sieleju.
Tu vuici ari studentus. Kaidi ir tī myusu laiku magistranti i doktoranti?
Saceišu tuo, kuo ir – atškireigi jau. Bet tei nav problema. Es sovā dzeivē esmu pīredziejs, kod nikas godu desmitim naatsateista. Bet tagad iz kotra sūļa ir puormainis. Mes lelys puormainis pīdzeivuojom 90. godūs, un tagad, prūtams, arī. I tuos puormainis, kas tagad ir, nav tuos puormainis, kas byus reit.
Myusdīnu studentam ir tuods kuo cyts rytms. Var byut ka vysu uotruok gribīs sasnīgt. Jis vairuok vārsts iz rezultatu, var byut mozuok iz procesu.
Bet tei tuoda dzeive ir – lai vyss byutu pūgys attuolumā, nūspīd, i vyss nūtīk. Tys vyss nu dinamiskys dzeivis ir. Leidz ar tū mes kūta ari pazaudejom.
Ir mainejusēs attīksme pret zynuošonom. Kuodā ziņā? Nav vairs juozyn lels zynuošonu apjūms, bet golvonais ir, kuo datikt pi tom zynuošonom i kuo tuos zynuošonys izmontuot.
Daudzys lītys cylvāks tagad ir uzticiejs tehnologejom. Deļ kuo pošam tū golvā turiet?
Prūtams, mani uztrauc, kuo byus ar raksteibu. Voi napazuss raksteitprasmis, laseitprasmis. Bet tei jau ir globala problema. Es nikod nateiktu – myusu laikā beja lobuok. Jā, kod mes augom, beja cytuoduok, bet juosaver navys pa vertikali iz dzeivi, bet pa horizontali. Navys tikai, kas aizīt i atīt, bet ari iz tū, kas kotrā šaļtī ir pa kreisi i pa labi.
Kū dora viesturnīks Henrihs Soms uorpus dorba?
Maņ pateik klauseitīs muzyku. Ar taidu kai viesturnīka skatīni. Es kod nūsaklausu kaidu dzīsmi, izreiz ir vaicuojums – kas jis tuods ir, kur jis dzeivoj, kuods ir juo dzeivis stuosts.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Latgolys viesturnīks" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
