„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūlijs
Sestdiena
Margarita, Margrieta
+20.9 °C
skaidrs laiks

Gadu simts kopā ar dziesmu

Miervaldis Brodovs

Ko atbildēs kora dziedātājs, ja viņam jautās -- kas tev ir Dziesmu svētki? Tad noteikti ikviens no viņiem teiks, ka tie ir mēģinājumi, kad pēc garas darba dienas tumšā vakarā jāsēžas mašīnā, lai brauktu uz dziedāšanas vietu. Tie ir pašaizliedzīgi koru diriģenti un kormeistari, kas ierodas vienmēr – veseli vai slimi. Tās ir sarežģītas repertuāra dziesmas, kur piepūle tiek ne tikai balss saitēm, bet arī smadzenēm – kā to visu izdziedāt. Un tikai pašās beigās piebildīs, ka tā ir Rīga un Sudraba birzs Mežaparkā.

Aprīlis Ilūkstes puses pašdarbniekiem bija jubilejām bagāts. Arī Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktajam korim Lašu koris apritēja 30 gadi. Vienīgajam Augšdaugavas novada Sēlijas pusē. Lašu kora jubileja šķita īpaša, varbūt tāpēc, ka tā saknes nāk no manas bērnības zemes -- Eglaines. Varbūt arī tāpēc, ka, ieejot vecajos Lašu kapos, var atrast latvisku kapu piemiņas zīmi -- Lašu draudzes ērģelnieks un diriģents Dāvis Salmiņš. Pāršķirstot kora vēstures lappuses, svētku dalībnieku sarakstā var atrast arī Lašu kora un Dāvja Salmiņa vārdu, kas kopā ar Lašu pagasta koristiem stāvēja Dziesmu svētku estrādē tālajā 1895. gadā.

Protams, gadsimtu grieži un sociālās pārmaiņas ir daudz ko mainījušas, sevišķi pēdējo gadu desmitu laikā. Korim šajos gados ir mainījies gan nosaukums (“Draudzība” ,“Augšzeme”), vecie koristi vēl joprojām atceras arī daudzos diriģentus (Jānis Garančs, Harijs Kraulis, Pēteris Trulis), mainījušās mēģinājumu atrašanās vietas. Pēcāk sekoja garāka radošā pauze. Un tad nāca 1994. gads, kad skolotāja Olga Spūle tautā „iemeta” domu, ka Lašu kori IR iespējams atjaunot. Domāts -- darīts. Ir ideja, ir darītāji. Kā mūsu sarunā atzīmēja viena no idejas atbalstītājām -- Šēderes pagasta bibliotekāre Ruta Šeršņova -- neviens no organizatoriem pat nepieļāva domu, ka šī ideja varētu netikt īstenota.

Olga Spūle uzrunāja arī jauno Eglaines skolas mūzikas pedagoģi Maiju Žigajevu un piedāvāja kļūt par “Lašu kora” diriģenti: “Paldies skolotājai Olgai Spūlei, kas toreiz organizēja un uzrunāja koristus. Man prieks, ka kora darbības atjaunošanas laikā dziedāt nāca gan bijušie kora dziedātāji, gan pievienojās jauni. Var teikt, ka kora atjaunošana bija vecākā gadagājuma cilvēku izaicinājums mums, jaunajiem,” saka Maija Žigajeva, kas visus šos 30 gadus ir kora diriģente un dvēsele.

Lašu koris ir bijis visos Dziesmu un deju svētkos, piedalījies Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800”, arī koru olimpiādē. Savas darbības laikā koris piedalījies arī neskaitāmos vietējos pasākumos. Sevišķu atsaucību koristu vidū gūst Sēlijas dziesmu un deju svētki “Sēlija rotā!”, tautas mākslas festivāls “Augšdaugava”, kā arī Latgales dziesmu svētki. Maija stāsta: “Kora dziedātāji ir īpaši jau ar to, ka viņi ir īsti dziedātāji, jo velta savu brīvo laiku gan mēģinājumiem, gan koncertiem, gan Dziesmu svētkiem. Man šķiet, ka mēs esam kā viena ģimene. Koris ir atkalredzēšanās “kopā sanākšanas, dziedāt un redzēt gribēšanas prieks”.”

Arī man bija gods aprunāties ar dažiem kora dziedātājiem -- tās bija patīkamas un garā piepildītas tikšanās. Viena no kora dziedātājām -- Laima Buķe -- jubilejas koncerta noslēgumā saņēma Augšdaugavas novada pateicības rakstu par ilggadēju dalību kora darbā. Laima korī dzied kopš tālā 1973. gada -- Dziesmu svētku simtgadei veltītajiem svētkiem, kad korim bija pavisam cits nosaukums, kā arī piekrita Olgas Spūles aicinājumam dziedāt atjaunotajā “Lašu korī”. Savu saistību ar dziesmu Laima atceras jau no agras bērnības, kad tēva mājās uz mēģinājumiem pulcējās vietējie Kaldabruņas muzikanti un Laimai piekrita vajadzība spēlēt cītaru. Un tā visu viņas dzīvi caurvij mūzika un dziedāšana dažādos ansambļos, folkloras kopās un pēdējos gados arī korī. Dziedātājai ir bagāts pūrs – dzīves laikā Laima dziedājusi četrpadsmit Dziesmu svētku kopkoros. No kora dziedāšanas brīvajā laikā Laima aizraujas ar mīklu sacerēšanu -- tās tiek sūtītas uz radio un kopā ar radioklausītājiem minētas. Bet ilūkstieši un apkārtnes ļaudis Laimu Buķi pazīst arī kā dzejnieci, kurai nesen iznācis dzejas krājums. Arī šajā kora jubilejas vakarā Laima nolasīja veltījumu Lašu korim, kur viens no pantiem skan šādi: “Mēs kā ģimene plašā, cits ir rāmāks, cits tāds ašāks. Kopā sanākam, skaisti sadziedam, Ar dziesmu caur dzīvi soļojam”.

Kora dziedātāja Aija Jaseviča stāsta: „Dziesma vienmēr ir bijusi mūsu ģimenes vienojošais elements. Taču pirms desmit gadiem mūsu ģimenes dzīvē ienāca jauna un aizraujoša tradīcija – dziedāšana korī. Sākumā dziedājām tikai es un mana māsa. Vīrs veda mūs uz mēģinājumiem Šēderē un atbalstīja mūs, bet pats dziedāt nebija pierunājams. Taču pēc dažiem mēģinājumiem, diriģentes Maijas mudināts, arī viņš pievienojās dziedātājiem. Lašu korī mēs iepazināmies ar brīnišķīgiem cilvēkiem, kuriem dziedāšana ir tikpat mīļa kā mums. Ar laiku mūsu ģimenes dziedātāju pulkam pievienojās arī abi dēli. Viņi ar prieku dzied kopā ar mums un gūst neaizmirstamu pieredzi, kas stiprina ģimenes saites un veido mūža vērtības. Kopā esam piedalījušies jau divos Dziesmu svētkos, un šie brīži ir neaizmirstami. Ceram, ka uz nākamajiem Dziesmu svētkiem mums pievienosies arī jaunākā meita. Viņai ir skaista balss un muzikalitāte, un mēs ticam, ka viņa kļūs par talantīgu kora dziedātāju. Dziedoša ģimene – tā ir ne vien skaista tradīcija, bet gan vērtība, kas stiprina ģimenes saites. Mūsu ģimenes stāsts ir tikai viens no daudzajiem, kas apliecina dziedāšanas spēku vienot un iedvesmot. Aicinām ikvienu atrast savu dziedāšanas ceļu un sniegt savu balsi kopīgajam Latvijas dziesmu skanējumam!”

Silviju Spaļvu kora jubilejas vakarā visi bijušie un šībrīža koristi mīļi dēvēja par “mūsu mammu” vai arī par “mūsu menedžeri”. Runājot ar Silvijas kundzi atmiņās pārcilājam tos laikus, kad Šēderes Kultūras nams trešdienu vakaros kļuva par sanākšanas vietu kora mēģinājumiem. Un visi vecie kora dalībnieki sarunā atzīmēja, ka katru koristu Silvija sagaidīja ar smaidu un laba vakara vēlējumu. Kora izbraukumu laikā visi zināja, ka pēc koncerta viņus gaidīs Silvijas sarūpētās sviestmaizes, un kur nu vēl kopējās dzimšanas dienu svinības. Ar sevišķu lepnumu Silvija atceras laiku, kad ar Šēderes pagasta gādību tika šūdināti tautas tērpi, kas konkursā par etnogrāfiski pareizāko tērpu ieguva godalgoto vietu republikā. Atcerējāmies arī to laiku, kad par kora mēģinājumu vietu kļuva Ilūkste un trešdienu vakaros Silvijai pēc inerces vēl joprojām gribējās nākt uz Kultūras namu un gaidīt savus koristus.

Jā, tādi nu viņi visi ir -- Lašu kora koristi -- šobrīd 28, savas vietas un kora dziesmas mīļotāji. Brauc no visas apkārtnes, reizēm nezinot līdz pat mēģinājuma beigām, kas viņus aizvedīs mājās. Brauc un nāk visos gadalaikos -- vai rudens ar lietiem vai ziema ar sniegiem. Un dziesma ir tā, kas vieno šos cilvēkus. Mēs pasaules priekšā lepojamies. ka mums ir šādi Dziesmu un deju svētki. Bet Dziesmu svētkus rada cilvēki. Viņu mīlestība uz dziesmu un deju ļauj tradīcijai turpināties, lai tur vai kas. Tādu aizrautīgu Dziesmu un deju svētku varoņu ir daudz visā Latvijā. Arī mazajā Lašu korī.

Lai skan! Līdz nākošajam gadu simtam!

Komentāri

02.06.2024 18:09
Adel
Latgale ir vienkarsibas vieduma skaistuma ticibas un speka simbols ..bet tautas dziesmas..latgaliesu valodaa tik sirsnigas un milestibas apgarotas ka latgaliesu dvesele..tas ir unikalas...dzieduet savas tautas dzuesmas un maciet berniem...man vismilakas ir ruzina un brunacite..ak latgake tu dveselite mana.
02.06.2024 17:54
Adel
Dziesmusvetki ir latviesu kopibas un vienotibas simbols un gara maize dveselei

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.