Rimta slīdēšana pa Daugavas straumi, kuģīša uzrāviens pagriezienā, zaļi daudzkrāsaino koku un dzidri zilo debesu atspulgs Likteņupes spogulī, nerimtīgas putnu dziesmas – ar spilgtiem iespaidiem mājup no ūdens tūristu saieta “Lielais plosts” devās vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas un Lietuvas.
Plostnieku svētki sestdien, 25. maijā, noritēja dabas parkā „Daugavas loki”, sabraukušajiem ūdens ceļotājiem vispirms iestādot buļbu jeb kartupeļu vagu Slutišķu kempingā „Daugavas lokos” un pēc slīdējuma lejup pa straumi ap 13 km garumā piestājot Butišķu atpūtas vietā „Zemenīte”.
Piedalās desmit gadus
Tradīcija ūdens ceļošanas sezonu atklāt ar braucienu pa Daugavas lokiem sākusies pirms 11 gadiem, un 10 gadus tajā piedalās „Jersikas plostnieki” – draugu grupa, kurus vieno braukšana ar plostu vai laivām. Plosta stūrmanis Egils Šileiko stāsta, ka viņa māja Jersikā ir Daugavas krastā, tāpēc būšana uz upes ir ikdiena.
Egila kompānija – Vairis Daugavietis, Ligita Grūberte, Ilona un Dainis Sauskāji, Evija Glušņakova un Egija Šileiko – pirms brauciena iestiprinājās ar uzkodām un „Bauskas alu”, apliecinot novadu vienotību. Plostnieki līksmā noskaņojumā piedalījās laivotāju svētku notikumos, ar aizrautību ievadot vasaras ūdens ceļošanas posmu.
Līdzīgi atraktīva laivotāju komanda pārstāvēja Lietuvas kaimiņus – šogad tērpušies košos pelīšu kostīmos. Arī tālākie viesi iecienījuši laivošanu pa Daugavu – vecākie komandas dalībnieki te sezonu atklāj desmito gadu. Katru gadu aktīvie ūdens braucēji sagatavo citādu ietērpu, lai vienā stilā izceltos kuplajā pulkā.
Ravēs un novāks
Kempinga saimnieka Ilmāra Locika vadībā plostnieki un laivotāji pirms izbraukšanas iestādīja katrs savu buļbu jeb kartupeļu vagu. Bumbuļus labai ražai ierušināja vietējie zemkopji ar zirdziņa vilktu arklu. Ilmārs stingri piekodināja, ka katrai komandai vasaras gaitā jābrauc vagu izravēt un aprušināt, lai rudenī novāktu labu ražu. Čaklākie stādītāji izpelnījās svētku vadītāja uzslavas, katra vienība saņēma diplomu ar vagas stādījuma apliecinājumu.
Kartupeļu jeb buļbas un to ēdieni ir daļa no šīs puses kulinārā mantojuma, stāsta kempinga „Daugavas lokos” saimniece Laila Locika. Viņa plostnieku sezonas atklāšanas viesus cienāja ar guļbešņīkiem jeb buļbešņīkiem – vārītu kartupeļu plācenīšiem, kas pildīti ar kūpinātu speķi vai štovētiem kāpostiem. Spēcinošo maltīti papildina ar skābu krējumu vai sēņu mērci. Tādu gardumu kempinga kafejnīcā var nobaudīt katru nedēļas nogali, kad te uzņem lielāku skaitu viesu.
Sēdi un plūsti
Pēc buļbu iestādīšanas divi plosti un ap 30 laivu ar aptuveni 100 ūdens tūrisma cienītājiem devās lejup pa Daugavu. Plostu braucēji iespaidus ar smaidu raksturo tā – sēdi un plūsti! Krāšņie krasti ar dažādu zaļo toņu koku un krūmu audzēm, rāmā Daugavas straume, daudzbalsu putnu dziesmas un varžu koris ļāva izbaudīt dabas tuvumu un tīkamo laiku. Plostniekus pārsteidza neliels negaiss, tomēr prieku par braucienu tas nesabojāja.
Kopumā laivotāji pa Daugavu nobrauca vairāk nekā 10 kilometrus, atklājot vasaras ūdens braukšanas sezonu. Neaizmirstams iespaids bija skats no Vasargelišķu torņa uz Daugavas lokiem un mežiem. Plosta un laivu ceļotāju galapunkts bija atpūtas vieta „Zemenīte” Naujenes pagastā. Ūdens braucēji iestiprinājās ar plostnieku putru.
Sens amats ar romantisku noskaņu
Drosmīgākie varēja izmēģināt braukšanu uz īsta baļķu plosta, ar kādiem agrāk pārvietojās Daugavas plostnieki, transportējot lejup pa straumi vērtīgos koku stumbrus. Kultūrvēstures mantojumam – senajām plostošanas tradīcijām – šogad veltīts plostnieku saiets, informē rīkotāji.
Plostu pludināšana notika Daugavā no seniem laikiem līdz 20. gadsimta vidum. Daugavas krastu meži bija bagāti ar kokmateriāliem, kas bija pieprasīti Rīgā un Rīgas ostā eksportam uz ārzemēm. Izdevīgākais kokmateriālu transportēšanas veids bija plostu veidošana un pludināšana pa Daugavu. Tas bija smags darbs, bet arī apvīts ar romantiku, ko savos darbos pieminējuši daudzi rakstnieki un dzejnieki, tai skaitā Rainis. Viena no viņa dzīvesvietām bija Randenē pie Daugavas. Plostnieku profesija zināma arī no Gaujas un iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālajā mantojumā.
Kraujas un vārti
Kempinga „Daugavas lokos” viesi arī varēja baudīt dabas tuvumu un doties izbraucienā ar kuģīti „Dinaburga”, kas vizināja mazāk izturīgos ūdens ceļošanas cienītājus un ģimenes ar bērniem, izrādot Daugavas loku krāšņumu un augstākās kraujas. Kapteinim allaž ir daudz stāstu par Daugavas lokiem, krastu pakalniem un te piedzīvoto – gluži tuvu apskatāma Slutišķu krauja, Daugavas vārti jeb upes šaurākā vieta, Ververu krauja, 42 metrus augstā kvartāra iežu krauja ar savdabīgu formu.
Kempingā „Daugavas lokos” var laivot, braukt ar plostu, izbaudīt dabas tuvumu koka mājiņās vai glempinga teltīs, apskatot Likteņupes krāšņos līkumus, kas savulaik paglābti no pazušanas zem jaunas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves. Kaut arī karstajai dienai pavēss, Daugavas ūdens sniedza veldzi un drošu peldi, jo te nav ne draudīga dziļuma, ne atvaru.
Netālu apskatāms Slutišķu vecticībnieku ciems, kur iekārtojums saglabāts līdzīgs laikam pirms 100 gadiem. Te ir vienīgais muzejs Latvijā, kur var iepazīt vecticībnieku kultūru un sadzīvi 20. gadsimta pirmajā pusē.
