Līdz ar Eiropas Savienības darba tirgus atvēršanos Latviju labāk apmaksāta darba, peļņas un labākas dzīves meklējumos ir atstājuši simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā. Tādēļ, ja kādreiz Latvijā aktuāls bija darbavietu trūkums, tad pēdējos gados aizvien izteiktāks kļūst speciālistu un darbaspēka trūkums.
Viens no veidiem, kā Latvijā tiek mēģināts risināt speciālistu un darbaspēka trūkumu, ir remigrācijas procesa stimulēšana. Lai noskaidrotu, kā ar šo procesu sokas Latgalē, „Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Rutu Priedi.
* Kāpēc Latvijā tiek stimulēts valsti atstājušo iedzīvotāju remigrācijas process?
-- Tāpēc, ka mums gan Latvijā, gan Latgalē ir vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki ar darba pieredzi ārzemēs. Emigranti, kā zināms, pamatā ir spēcīgi, uzņēmīgi, jauni cilvēki darba gados, kas devušies uz ārzemēm peļņas vai studiju nolūkā.
Tieši uzņēmīgi cilvēki ir tie, kuri paši mēģina noteikt savu dzīvi, tikai drosmīgie aizbrauc un mums viņus vajag atpakaļ. Viņi ir ieguvuši darba pieredzi citās valstīs. Ja mēs spēsim šos cilvēkus ar citu, plašāku pasaules redzējumu, atgriezt atpakaļ, Latgale un Latvija būs ieguvēja.
Ir lieliski, ja remigrants atgriežas mājās un uzsāk uzņēmējdarbību, bet arī kvalificēti speciālisti mums ir ļoti vajadzīgi. Nepieciešamas ir arī ģimenes ar bērniem, lai reģions attīstītos un augtu. Teju jebkurā nozarē patlaban aktuāls ir speciālistu un darbaspēka trūkums. Remigranti varētu vismaz daļēji sekmēt šīs problēmas risināšanu.
* Kas tiek darīts, lai cilvēki atgrieztos?
-- Visā Latvijā darbojas remigrācijas koordinatori, kuri popularizē vēstījumu, ka Latvija gaida atpakaļ aizbraucējus, sadarbojas ar dažādām diasporas organizācijām, brauc vizītēs, organizē informatīvās kampaņas.
Remigrācijas koordinatori kontaktējas gan ar potenciālajiem remigrantiem, gan ar tiem, kuri atgriešanos vēl tikai plāno, sagatavojot piedāvājumus un meklējot atbildes uz remigrantu jautājumiem, kas rodas gan saistībā ar nodarbinātību, veselības aprūpi, izglītību bērniem un dzīves vietu, gan arī saistībā ar sociālo atbalstu un nodokļiem.
Sevišķi aktuāli tas ir ģimenēm, kuras ir dzīvojušas ārzemēs 15 un vairāk gadus, ikdienā neuzturot ciešus kontaktus ar Latviju, ar radiniekiem un tuviniekiem, un plāno atgriezties. Šie cilvēki ir neziņā par Latvijas likumdošanas, banku darbības niansēm un viņiem var būt daudz citu neskaidrību. Remigrācijas koordinators ir tas, kurš palīdz šiem cilvēkiem saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Lai arī remigrācijas koordinators nevar zināt pilnīgi visu, jo katra situācija ir individuāla, viņš spēj norādīt vismaz virzienu, kurp doties un kam pajautāt. Viņš ir kā sava veida tilts starp indivīdu un pašvaldības, valsts struktūrām.
Informatīvajās kampaņās, uzrunājot latviešus ārzemēs, remigrācijas koordinators aicina viņus atgriezties gudri, iepriekš sagatavojot nepieciešamos dokumentus un izziņas, kas var būt nepieciešamas vēlāk, piemēram, kārtojot ar pensiju saistītus vai veselības aprūpes jautājumus.
Ja cilvēks ir pārtraucis darba attiecības ārzemēs un atgriezies Latvijā, bet ārzemēs viņam pienākas vēl, piemēram, bezdarbnieka pabalsts, tad to var eksportēt arī uz Latviju, taču šim nolūkam ir nepieciešama konkrēta izziņa.
Tāpat pirms atgriešanās Latvijā ārvalstīs ir iespēja atgūt arī pārmaksātos nodokļus. Cilvēki par to dažreiz pat nemaz neaizdomājas.
* Kādu finansiālu atbalstu remigrantiem piedāvā valsts un pašvaldības?
-- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumu remigrantiem uzņēmējdarbības veicināšanai šogad, kā arī 2025. un 2026. gadā, kur ar valsts atbalstu un pašvaldības līdzfinansējumu, radot jaunas darba vietas remigrantiem, esošie uzņēmēji var startēt grantu konkursos. Šajos konkursos var piedalīties remigranti, kuri ir atgriezušies Latvijā ne vēlāk kā divus gadus pirms tam un dibina savu uzņēmumu.
Latgalē ir septiņi novadi un pilsētas, kas piedāvā iespēju startēt remigrācijas atbalsta konkursos. Daugavpilī, Augšdaugavas un Rēzeknes novadā šie konkursi jau ir notikuši. Patlaban tie ir izsludināti un pieteikumi tiek pieņemti Līvānu novadā, Preiļu novadā, Krāslavas un Balvu novadā, kur pieejamais finansējums ir līdz 12 000 eiro.
* Cik aktīvi cilvēki atgriežas atpakaļ Latvijā un Latgalē? Kāda ir dinamika pa gadiem?
-- Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn Latgalē ir atgriezušies 1177, bet Latvijā kopumā -- 8172 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2022. gadu, tas ir nedaudz mazāk -- 2022. gadā Latvijā atgriezās vairāk kā 9000 remigrantu.
Ar remigrācijas koordinatora starpniecību/palīdzību pērn Latgalē atgriezās 136 personas. Bieži vien tie, kas ir atgriezušies, paši, bez remigrācijas koordinatora palīdzības, vēlāk sazinās ar mums, jo nav līdz galam sakārtoti visi tik ļoti svarīgie dokumenti, un tad kopīgiem spēkiem risinām attiecīgās situācijas.
* Kas ir tie cilvēki, kas visbiežāk atgriežas?
-- Stāsti cilvēkiem, kas atgriežas, ir ļoti dažādi. Ir remigranti, kas uzreiz pēc atgriešanās uzsāk savu uzņēmējdarbību dažādās jomās -- tūrismā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē, metālapstrādē u.tml.
Atgriežas ģimenes ar bērniem, kuriem ir jāsāk skolas gaitas, jo vecāki vēlas, lai viņu bērni iegūtu izglītību Latvijā. Ļoti prātīgi rīkojas tie vecāki, kuri atgriežas savlaicīgi, lai bērnam būtu laiks adaptācijai jau pirmsskolas izglītības iestādē.
Rezultātā tiek uzlabotas bērnu latviešu valodas zināšanas un atbraucējiem ir vieglāk integrēties skolā. Kā liecina pieredze, tautiešu bērniem, kas atgriežas Latvijā pēc ilgas prombūtnes, sliktās latviešu valodas zināšanas sagādā lielas problēmas. It sevišķi, ja ģimenē, mājās nav ticis runāts latviski.
Šīs problēmas risināšanā ir iesaistījusies arī Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts valodas aģentūra. Ir izstrādāti dažādi mācību un metodiskie materiāli, kurus vecāki paši var izmantot kopā ar bērniem, uzlabojot viņu latviešu valodas zināšanas.
Latviešu valodas apguvē bērniem ļoti palīdz diasporas organizācijas ārzemēs. Tās ir latviešu skoliņas, kas tiek organizētas sestdienās, svētdienās, kur skolotāji nav profesionāļi, bet gan pamatā māmiņas -- entuziastes, kuras tiecas pēc kopābūšanas.
Daudzi Latvijā atgriežas nostalģisku jūtu vadīti, jo psiholoģiskā līmenī nav spējuši iedzīvoties ārvalstīs, nejūtas tur kā savējie un uzskata, ka viņu mājas ir šeit.
Daudzi atgriežas Latvijā arī ģimenes apstākļu vadīti, jo vecāki nekļūst jaunāki un viņiem ir nepieciešama palīdzība ikdienas rūpēs.
Vēl viena iedzīvotāju kategorija ir seniori, kas ārzemēs ir nopelnījuši pensiju un vēlas pavadīt savus labākos gadus tepat Latvijā.
* Cik bieži ir gadījumi, kad cilvēks pēc atgriešanās Latvijā vai Latgalē atkal dodas projām?
-- Situācijas mēdz būt dažādas un ir arī šādi gadījumi.
Tāpat ir gadījumi, kad latgalieši, kuri atgriežas Latvijā, par savu dzīvesvietu izvēlas Rīgu, Pierīgu vai Vidzemi, jo saskata tur lielākas nodarbinātības vai uzņēmējdarbības attīstības iespējas, jo šajos reģionos ir lielāka cilvēku koncentrācija.
* Kas ir tie, kas praktiski nekad neatgriežas?
-- Konkrētas analīzes nav, bet, uzrunājot aizbraukušos, bieži vien tiek saņemts arī negāciju vilnis. Uzrunātie aicina sākumā sakārtot Latvijas valstī nodokļu sistēmu. Mēdz būt arī tā, ka cilvēks atbild ar pretjautājumu -- uzņēmējdarbība Latvijā? Jūs ko, ņirgājaties? Šādas negatīvas refleksijas ir diezgan biežas.
Visbiežāk cilvēki ir nemierā ar nodokļu sistēmu, atalgojumu un ienākumu līmeni. Ir arī tāda cilvēku kategorija, kuriem nekad un nekur nebūs labi.
* Kā remigrācijas procesu ietekmēja Covid-19 krīze un karš Ukrainā?
-- Covid-19 izplatības rezultātā daudzi procesi tika digitalizēti. Rezultātā Latvijā un Latgalē atgriezās daudzi izbraukušie. Jo, ja tu vari veikt dažādus procesus attālināti, tad kāda nozīme, kur tu to dari.
Ja darbs tiek organizēts attālināti, daudzi startē arī uz vakancēm valsts pārvaldē, jo strādāt Rīgā jādodas tikai pāris reizes mēnesī.
* Ar kādām lielākajām grūtībām remigrantiem nākas saskarties atgriežoties?
-- Daudzi remigranti kā vienu no problēmām iezīmē dzīvesvietas trūkumu atgriežoties. Kaut gan šeit varētu būt viela pārdomām. Ja paanalizējam, tad pirms desmit gadiem Latgalē bija par 50 000 vairāk iedzīvotāju nekā patlaban un problēmu ar dzīvesvietu nebija.
Tagad iedzīvotāju ir kļuvis krietni mazāk. Mājas arī nav sabrukušas. Tādēļ ir pamatotas aizdomas, ka daudzi aizbraucēji savus nekustamos īpašumus patur sev kā tādu drošības spilvenu atgriešanās gadījumam. Viņi tos pat neizīrē, kaut arī varētu to darīt, tādējādi tiem, kas vēlas atgriezties, būtu lielākas iespējas vieglāk atrisināt dzīvesvietas jautājumu.
Nākamā lielākā problēma varētu būt saistīta ar nodarbinātību. Tādēļ sākt meklēt nodarbinātības iespējas, izskatīt vakances un sazināties ar potenciālajiem darba devējiem vēlams vēl pirms atgriešanās. Darba intervijas var notikt arī tiešsaistes platformās, izmantojot digitālos risinājumus.
Problēmu ar bērnu iekārtošanu izglītības iestādēs lielākoties nav, Latgales pašvaldību izglītības pārvaldes pamatā ir ļoti pretimnākošas.
Pirms atgriezies -- sazinies!
Noslēgumā Ruta aicina ikvienu, kuram ir kāds draugs, radinieks vai paziņa, kurš domā par atgriešanos, ieteikt viņam pirms atgriešanās sazināties ar remigrācijas koordinatoru (Ruta Priede, e-pasts: ruta.priede@lpr.gov.lv) vai pasekot “Es atgriežos Latgalē” profilam sociālajā platformā Facebook, Instagram, Tik Tok, lai cilvēks būtu informēts par aktualitātēm remigrācijas jomā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "R. Priede: „Uzņēmīgi cilvēki ar darba pieredzi ārzemēs ir vajadzīgi Latgalē”” ''Latgales Laiks'".
