„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūlijs
Sestdiena
Margarita, Margrieta
+20.9 °C
skaidrs laiks

Ko stāsta izšūtie dvieļi…

No vissenākajiem laikiem cilvēki izmantojuši adatu un diegu, lai kaut ko vienkāršu pārvērstu skaistos mākslas darbos. Kādreiz izšūšanu mēdza uzskatīt par dīku laika kavēkli. Šobrīd mēs to dēvējam par radošuma izpausmi. Un kā gan nē, ja, darbojoties ar krāsainajiem dzīpariem, cilvēkam ir iespēja nedomāt par robežām un radīt to, ko dvēsele prasa. Kāds atrod pašizpausmes veidu dejās vai dziesmās, kāds dod priekšroku rokdarbu pasaulei. Taču šī pasaule nebeidzas ar krustdūrienu un vilnas zeķu adīšanu.

Par to varam pārliecināties, apmeklējot Stendera muzeju Eglainē, kur šajā sezonā viesiem ir unikāla iespēja apskatīt izšūto dvieļu kolekciju. Dvielis... It kā ikdienā pirmās nepieciešamības lieta. Bet, skatoties, ar kādu rūpību un mīlestību mūsu vecvecmāmiņas, omes un mammas šos dvieļus ir darinājušas pirms simts gadiem, es kārtējo reizi pārliecinos par gaumes un skaistuma izjūtu, kas mūsu senčiem ir ielikta jau gēnos. Izšūto dvieļu jeb rušņiku izstāde jau pirmajā jaunās sezonas mēnesī ir iemantojusi īpašu popularitāti muzeja apmeklētāju vidū. Izstāde atceļojusi no Maļinovas pagasta. Rušņiku kolekcija ir vietējās bibliotēkas lepnums. Intervijā laikrakstam „Latgales Laiks” bibliotēkas vadītāja Elvīra Kokina pastāstīja: „Šajā kolekcijā ir vietējo iedzīvotāju darinātie dvieļi, kas tapuši ilgajos ziemas vakaros, un katrā no tiem ir ielikta dvēsele. Vienu kolekcijas daļu bibliotēkai ir dāvinājis bijušais Maļinovas Svētā pravieša Elijas draudzes pārzinis Aleksandrs Jukimovičs. Katram rušņika rakstam ir sava nozīme un pielietojums dažādos godos -- kāzās, kristībās vai gadskārtu svētkos. Tā ir daļa no pagasta vēstures, mūsu saknes, mūsu mantojums, kas saglabājams un nododams nākamajām paaudzēm.”

Rušņiku kolekcija līdz ar Stendera veļasmašīnu solās būt otrs interesantākais muzeja apskates objekts, jo tas lieliski papildina un paplašina izziņu loku, tā aicinot Sēlijas puses cilvēkus iepazīt Latgales novada rokdarbnieču atstāto vēsturisko mantojumu, jo mūsu laikmetā, pieaugot starpkultūru komunikācijai, arvien aktuālāki kļūst centieni izprast dažādu etnosu, reliģiju, konkrētu reģionu kultūru savdabību.

Ikvienam indivīdam, apgūstot sava laikmeta pieredzi un radot jaunas kultūrvērtības, ir nepieciešams ne tikai atrast vietu pasaules kultūru daudzveidībā, bet arī izjust atbildību par sava etnosa tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanu un tā nodošanu nākamajām paaudzēm. Novadu kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība veicina indivīda piederību konkrētai novada sociokultūras videi, un tieši tas var būt galvenais priekšnosacījums konkrēta novada pastāvēšanai nākotnē. Tradicionālo kultūras vērtību izpratne, savas lokālās kultūrpiederības apzināšanās ir pamats cieņai pret sevi un citu etnosu kultūrām kā unikālām vērtībām. Tāpēc, noslēdzoties sezonai, rušņiku izstāde tālāk dosies uz Žeimeli -- pilsētu, kurā Vecais Stenders kalpojis kā mācītājs un kur vecajā mācītājmuižā ir iekārtota viņa piemiņas istaba, lai iepazīstinātu Lietuvas interesentus ar šo unikālo materiālu.

Stendera muzejs Eglainē aktīvi sadarbojas ar Lietuvas kolēģiem. 25. augustā Žeimeles delegācija viesosies Stendera svētkos Eglainē. Savukārt eglainieši septembrī dosies uz Žeimeli, lai pilsētas svētkos rīkotajā konferencē sniegtu priekšlasījumu par Veco Stenderu un viņa atstāto literāro mantojumu.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.