Vairāku gadu pastāvēšanas laikā Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) ir devusi milzīgu ieguldījumu mūsu reģiona ekonomiskajā izaugsmē. Tomēr šie rezultāti nenāca viegli, ņemot vērā gan ģeopolitisko situāciju, gan Covid-19 pandēmiju un vairākus citus faktorus. Par to avīzei „Latgales Laiks” pastāstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales plānošanas reģions izveidoja ar bijušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (tagad -- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) un Finanšu ministrijas atbalstu 2017. gadā. Šo septiņu gadu laikā ir izdarīts ļoti daudz. Faktiski LSEZ ir kļuvusi par vienu no galvenajiem instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam Latgalē. Pateicoties Speciālās ekonomiskās zonas darbam, kā arī tās pārstāvju noslēgtajiem līgumiem, mūsu reģionā jau izveidoti vairāki simti jaunu darba vietu, un šis darbs neapstājas.
Līdzīgas organizācijas darbojas mūsu reģionos, taču Latgales SEZ ir izņēmums. Šeit uzņēmējdarbību neierobežo konkrēta teritorija, kur ieguldīt investīcijas un attīstīt biznesu. Uzņēmējs pats izvēlas vietu, galvenais, lai ražotne vai servisa uzņēmums atrastos Latgalē. Par to un daudz ko citu pastāstīja J. Lāčplēsis, kurš šajā struktūrā strādā kopš tās izveidošanas, savas prasmes un pieredzi liekot lietā Latgales attīstības labā.
-- Pastāstiet, lūdzu, vai tiešām LSEZ ir zināmas priekšrocības?
– Faktiski līdz šīs organizācijas izveidei atbalsts novadam nebija pietiekams. Ar tiešo finansējumu un valdības projektiem acīmredzami bija par maz, un, lai mazinātu Latgales atpalicību no citiem valsts reģioniem, bija jāveic pasākumi, kas dotu mums zināmas priekšrocības. Un Latgales SEZ, kas darbojas visā reģionā, sniedz šīs priekšrocības. Uzņēmumi, kas šeit darbojas un attīstās, var saņemt būtiskus atvieglojumus. Daudzus interesē uzņēmumu ienākuma nodoklis. Un, jebkurā gadījumā, izvēloties dividendes, jebkurš uzņēmējs, investors, vietējais vai ārzemnieks, kurš attīstās, vēlas atgūt ieguldīto naudu.
Nav gluži tā, ka Latgales SEZ mērķis ir tikai jaunu uzņēmumu veidošana. Protams, var ienākt lieli investori, lai īstenotu vērienīgus projektus, un tas viņiem ir nozīmīgs papildu arguments, turklāt tas nav vienīgais. Kad tiek pieņemts lēmums, uzņēmējs skatās infrastruktūru, kāds ir darbaspēks, tā pieejamību un kvalitāti un apmācību iespējas. Proti, tas ir viss, kas tika radīts pilsētā. Tagad es runāju par bērnudārziem, pieejamajām izglītības iestādēm un tehnikumiem. Tas viss darbojas kompleksi. Papildu tika izveidota programma, kuras laikā pašvaldības attīstīja īpašas industriālās zonas un veidoja dažādus objektus. Diemžēl Daugavpilī tika uzbūvēts tikai viens šāds objekts, bet tas darbojas arī tagad, -- pašlaik tur atrodas „Axon Cable” ražotne un veiksmīgi strādā. Papildu minētajiem argumentiem, kā arī iespējai saņemt SEZ atvieglojumus, šeit ienāca vairāki lieli investori, tika radīti jauni uzņēmumi, piemēram, „Pulsar Optics” Daugavpilī.
-- Kādi ir reālie skaitļi?
-- Ņemsim par piemēru Latgalē strādājošos uzņēmumus un to apgrozījumu. Ja 2017. gadā, kad SEZ tikko sāka darboties, tas bija 20 miljoni 30 tūkstoši, tad 2022. gadā SEZ strādājošo uzņēmumu apgrozījums jau sasniedza 227 miljonus 45 tūkstošus. Tas ir apmēram desmit reizes vairāk. Un tie ir pirmo piecu gadu darbības rezultāti. Ir ienākuši jauni uzņēmumi, kuri aug un attīstās. Tagad -- par Latgales SEZ uzņēmumu darbiniekiem. 2017. gadā tajos strādāja 391 cilvēks, savukārt 2023. gadā (pēc jaunākajiem datiem) tajos jau bija 2054 darbinieki. Un, visbeidzot, par peļņu. 2017. gadā uzņēmumu peļņa bija 2 miljoni 598 tūkstoši eiro, 2022. gads noslēdzās ar 55 192 492 eiro peļņu. Lūk, atbilde uz jautājumu: cik efektīvi darbojas mūsu uzņēmumi.
Un, uzzinot par jaunām valdības programmām ekonomikas atbalstam, kurās teikts, ka prioritātei ir jābūt uzņēmumiem, kas darbojas efektīvi, tad mums tādi ir, bet to ir maz.
– Kas jādara, lai to kļūtu vairāk?
-- Mums ir jāuzlabo visi tie faktori, kurus es minēju. Taču pašlaik ir kļuvis par vienu problēmu vairāk -- tā ir ģeopolitiskā situācija. Protams, karš Ukrainā ietekmēja biznesa sektoru, taču jāatzīmē, ka uzņēmumi, kas strādāja, nav apstājušies un turpina īstenot savus attīstības projektus. Protams, tagad ir sarežģītāka situācija ar jaunu uzņēmumu ienākšanu, tāpēc pašlaik ir vairāk jāatbalsta savējie. Par kādām problēmām mēs visbiežāk dzirdam runājam savus uzņēmējus? Tā ir finanšu, kredītresursu pieejamība. Paldies valdībai un Saeimai, ka šogad pieņēma mūsu priekšlikumu par to, ka investīcijām varēs izmantot ne tikai savu naudu un kredītus, bet arī līzinga operācijas.
– Ar ko kredītlīdzekļi šajā gadījumā atšķiras no līzinga līdzekļiem?
– Kredītus izsniedz tikai bankas. Un bankas nav īpaši pretimnākošas biznesa attīstībai Latgalē. Sanāk, ka kredītlīdzekļus var saņemt uzņēmumi, kuriem tie nav nepieciešami. Vai arī tad, ja valsts finanšu institūcija „Altum” sniedz garantijas un uzņemas noteiktus riskus. Un tad sanāk dārgāk. Savukārt ar līzingu var nodarboties arī citi uzņēmumi -- nebanku finanšu institūcijas. Tādējādi pieņemtais likums būtiski paplašina investīciju piesaistes iespējas. Tagad skatīsimies, kāds būs rezultāts. Es uzskatu, ka būtu nepareizi neizmantot šo iespēju.
– No kā vēl ir atkarīga mūsu reģiona attīstība?
-- No Eiropas Parlamenta lēmumiem. Mēs jau esam runājuši ar dažiem politiķiem, pirmām kārtām, ar Valdi Dombrovski, jo ir profesionālās darbības klasifikācijas sarakstā ir jomas, ko drīkst atbalstīt Latgales SEZ, un ir tādas, ko nedrīkst. Piemēram, nesen, pagājušajā gadā, pievienojās tehniskās šķiedras ražotājs, proti, tagad arī mūsu uzņēmums „Nexis Fibers” varēs saņemt SEZ atbalstu, ja veiks investīcijas, modernizēs savu uzņēmumu, ražošanu un attīstīsies. Tas ir labi, bet ir tādi uzņēmumi, kas nevar pretendēt uz SEZ atbalstu. Mūsu reģionā ir jādomā ne tikai par lielajiem uzņēmumiem. Mums ir problēma, un valsts redz, ka pastāv pelēkā ekonomika. Un ja pēc klasifikatora mēs varētu atbalstīt citus uzņēmumus, piemēram, autoservisus! Tie ir jāmodernizē. Ja šādi uzņēmumi saņemtu atbalstu, tie varētu attīstīties un iziet no ekonomikas pelēkās zonas, jo, lai saņemtu peļņas nodokļa atlaides, šī peļņa ir jāgūst. Bet, ja uzņēmums strādā pelēkajā zonā, tas nevar gūt peļņu. Taču pašlaik šie uzņēmumi neatbilst klasifikatoram. Šādus lēmumus var pieņemt Eiropas Parlamentā, un tad tos varēs piemērot Latvijā.
-- Latvija joprojām ES ir vienots reģions, lai gan, kā jūs ne reizi vien esat teicis, mums izdevīgāk būtu sadalīt valsti vismaz divos ekonomiskajos reģionos, kā to izdarīja Lietuva, lai saņemtu vairāk Kohēzijas fonda līdzekļu. Kad, jūsuprāt, mēs spersim šo soli?
– Ja tagad šāds lēmums tiks pieņemts Latvijā, Kohēzijas fonds varēs sākt darboties reģionu labā 2031. gadā. Bet, ja to nepieņems, demogrāfiskā situācija būs katastrofāla. Tas jau tagad, vismaz Latgalē, gandrīz sasniegusi šo robežu. Un, kad mēs izstrādāsim programmu, gribētos redzēt, kādi būs rezultāti. Ja lēmums tiks pieņemts, tad gribas redzēt, kā tas ietekmēs iedzīvotāju skaitu, darba vietu skaitu un kādas būs investīcijas. Bet, raugoties šajā virzienā, nekas konkrēts nav redzams. Ja depopulācija netiks apturēta, un bioloģiski to vairs nevar apturēt, šis scenārijs varētu būt visai bēdīgs. Šeit var palīdzēt remigrācija vai imigrācija. Pašlaik uz robežas aktīvi norisinās infrastruktūras izbūve. Kas veic darbus? Sākumā tas bija Jēkabpils uzņēmums, tagad -- rīdzinieki. Vietējo nav. Pašreizējais valsts ekonomiskais sadalījums nedarbojas -- to ir pierādījis laiks. Un, ja šis lēmums tiks pieņemts tagad, tad mums vismaz būs gaisma tuneļa galā. Varēsim gatavoties 2031. gadam, sagatavot projektus un nepieciešamo dokumentāciju. Bet, ja šī lēmuma nav, nebūs un nekādu citu instrumentu nav, tad ko mēs gaidām? Valdība izprot mūsu novada grūtības, un ir izveidojusi tāda līmeņa komisiju, lai izskatītu attīstības jautājumus, bet, ja resursi ir 100 reizes mazāki par tiem, kas ir nepieciešami, tad mums nav uz ko cerēt. Diemžēl es neredzu citu iespēju reģiona attīstībai, lai samazinātu attīstības līmeņa atpalicību starp centru un pārējo Latviju, tādas nav. Kas apgrūtina šī lēmuma pieņemšanu? Tas, ka „Rail Baltica” izmaksas ir pieaugušas līdz kosmiskiem apmēriem, ka galvenokārt turp arī tiks novirzīti Kohēzijas fonda līdzekļi. Tajā pašā laikā Latgales teritorijā nebūs neviena „Rail Baltica” kilometra.
Bet, kamēr šie lēmumi tiek apspriesti, mums ir jāvirzās uz priekšu kaut vai maziem solīšiem. Un pašlaik pie tā aktīvi strādā Latgales speciālā ekonomiskā zona. Sīkāku informāciju par likumā noteiktajām investīciju prasībām tiešo nodokļu atvieglojumu saņemšanai SEZ, kā arī par darbības noteikumiem un iesniedzamo dokumentāciju var iegūt Latgales SEZ pārvaldē: e-pasts: lsez@lpr.gov.lv, tālrunis +371 26511047, www.lpr.gov.lv/lsez.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Latgales SEZ veicina reģiona izaugsmi” ''Latgales Laiks'".
