„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. decembris
Pirmdiena
Balva, Viktorija
+0.7 °C
neliels sniegs

Sarunu festivāls LAMPA: auglīgas diskusijas un politiķu cepiens

5. un 6. jūlijā Cēsīs norisinājās sarunu festivāls LAMPA, kas pulcēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Lai tajā piedalītos, bija ieradušies politiķi, dažādu institūciju vadītāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Uz Cēsīm devās arī diezgan kupla daugavpiliešu delegācija -- nevalstiskā organizācija „New East”.

Īsumā par festivālu

Sarunu festivāls LAMPA Latvijā notiek jau desmit gadus. Sākotnēji runa bija par dažām diskusijām, kas pulcēja aptuveni tūkstoti cilvēku. Festivāla LAMPA iedvesmas avoti ir līdzīgi demokrātijas festivāli Skandināvijas valstīs -- Dānijā un Zviedrijā, kā arī Igaunijā. Pašlaik tas ir ļoti augsta līmeņa pasākums, kas Latvijā ieguvis milzīgu popularitāti. Organizatori par pasākumu raksta: „Sarunu festivāls LAMPA ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Festivāla saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir divas dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt. Visiem, kas vēlas uzzināt un sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtiskiem jautājumiem. Festivāls ir liela mēroga iniciatīva, atvērta platforma, kuras saturu veido vairāk nekā 300 organizācijas un aktīvi indivīdi, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā, nepiespiestā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām.”

Festivāla komandu veido Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank, reklāmas aģentūra “Armadillo”, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, Cēsu novada pašvaldība un British Council. Festivāla mājvieta ir Cēsu pils parks. Jāatzīmē, ka ikvienam interesentam ir iespēja ne tikai apmeklēt festivālu, turklāt bez maksas, bet arī pieteikt un organizēt savu pasākumu LAMPĀ.

365 pasākumi divās dienās

Jubilejas gadā festivāls pārsteidza ar savu vērienu, 365 pasākumos un 62 norises vietās divās dienās pulcējot vairāk nekā 25 000 interesentu. Turklāt bija ļoti grūti izvēlēties kaut ko vienu – visas tēmas bija aktuālas un ļoti interesantas. Latvijas iedzīvotāji aktīvi apsprieda dzīvības un nāves tēmu, kā izdzīvot laukos, kā klājas zemkopībā un lopkopībā un kas kavē šo jomu attīstību.

Festivāla programmā bija diskusijas un citu formātu sarunas par tādām tēmām kā cilvēks, izglītība, finanses un ekonomika, drošība un tieslietas, Eiropa un pasaule, valsts un sabiedrība, kultūra un prāta atpūta, vide un ilgtspēja, mediji, mākslīgais intelekts un tehnoloģijas, mentālā veselība u. c. Un katra diskusija atrada savu auditoriju.

Tradicionāli bija arī interaktīvi pasākumi, taču šoreiz to bija vairāk nekā jebkad agrāk. Un, protams, nebija pamesta novārtā arī Ukrainas tēma. Piemēram, vienā no teltīm mācīja izgatavot motankas -- patriotiskas lelles.

Šogad festivālu apmeklēja arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Cihanouska. Trausla sieviete, kura nebaidījās atklāti uzstāties pret pašreizējā Baltkrievijas Republikas prezidenta Aleksandra Lukašenko tirāniju. Pašlaik Svetlana ir spiesta dzīvot svešumā, nevis savā dzimtajā zemē, bet viņa turpina cīnīties, lai kādreiz, vēlams, pārskatāmā nākotnē, arī Baltkrievija kļūtu par demokrātisku valsti. Festivālā Cēsīs viņa kopā ar citiem dalībniekiem piedalījās vairākās diskusijās, tostarp ”Baltijas valstis un ceturtā māsa”.

Jāatzīmē, ka dienu pirms pasākuma, 4. jūlijā, Svetlana Cihanouska pirmo reizi viesojās Daugavpilī, kur nevalstiskās organizācijas ”New East” birojā atklāja savas tautietes Olgas Jakubovskas izstādi “25 soļi līdz brīvībai”. “Olgas radītie tēli ir spilgti kā baltkrievu tieksme pēc brīvības. Nav brīnums, ka Lukašenko varas iestādes pasludināja šos "kaķus" par ekstrēmistiem. Šodien ar šiem “bīstamajiem” tēliem var iepazīties klātienē... Baltkrievu mīlestība, solidaritāte, ticība sev ir tas, ko režīms nesaprot un no kā baidās. Un tieši tas ir attēlots šajās gleznās. Paldies, Olga, par sirsnīgo baltkrievu dvēseli, ko jūs tajās ieguldāt,” savā lapā sociālajā tīklā „Facebook” raksta Svetlana Cihanouska.

Politiķu cepiens

Organizatori ir saglabājuši daudzus tradicionālos pasākumus, tostarp vienu no populārākajiem -- “Politiķu cepiens”. Šogad uz “Cepiena” skatuves kāpa 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”), 14. Saeimas deputāts un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Vienotība”), kā arī politiķe Elīna Pinto (“Progresīvie”).

Rūdītajiem cepinātājiem – komiķiem Jānim Kronim, Rūdolfam Kugrēnam un Edgaram Bāliņam – šoreiz pievienojās improvizācijas teātris “Divas” – Anete Bendika un Elīna Geida.

Jāatzīmē, ka tika visiem, nebija aizmirsts neviens. Lindu Liepiņu izsvilpa visi par viņas izteikumiem. Kā raksta portāls Delfi.lv, politiķe pavēstīja, ka “LAMPĀ meklē “īstu vīrieti” (“ar atribūtiku īstajā vietā un pareizā kondīcijā”). Abu Meri tika apsūdzēts melos par bērnību, bet Rajevam atgādināja par viņa vēderu.

Daugavpils prezentēja monoizrādi

Jau vairākus gadu desmitus pasaule cīnās par demokrātiju, vārda brīvību un iespēju dzīvot mierā un harmonijā. Tomēr ne visi tiecas pēc šādas dzīves. Totalitārais režīms joprojām dominē daudzās valstīs. Neprāšu un tirānu banda, piesaucot reliģiju, nes pasaulei karu un nāvi. Un tas, kas jau vairākus gadus notiek Ukrainā, ir asiņains piemērs tam visam. Katru dienu no Ukrainas tiek saņemtas ziņas par kārtējo bombardēšanu un jauniem upuriem. Arī šī nedēļa sākās ar ziņu, kas lika asinīm sastingt dzīslās. Pirmdien, 8. jūlijā, Krievijas Federācijas karaspēka raķešu trieciena rezultātā izpostīta „Okhmatdyt” bērnu slimnīca Kijivā. Pašlaik tiek ziņots par vismaz divdesmit bojāgājušajiem un lielu skaitu ievainoto. Un tie ir tikai provizoriski dati. Glābšanas darbi turpinās. Kāpēc es skāru šo tēmu? Jo izrāde, kas tika rādīta festivālā, bija tieši par to -- despotisma un tirānijas tēmu. Monoizrāde “Cilvēks un tirāns”. Uz skatuves -- viens aktieris, Daugavpilī un arī citur populārais Vadims Bogdanovs, cilvēks, kurš pats nesen pabijis Ukrainā un redzējis šausmas, kas tur notiek, jo viens tirāns nolēmis, ka var darīt jebko: sodīt, uzbrukt, nogalināt... Un vēl šausminošāk šajā situācijā ir tas, ka daudzi gandrīz vai svēti tic, ka viņš, nogalinot, nes mieru!? Šī izrāde ir brīnišķīgu un radošu cilvēku – nevalstiskās organizācijas „New East” pārstāvju – darbs.

„Kultūras institūts „New East”ir pilsoniskās sabiedrības organizācija jaunai (neformālai) izglītībai, iesaistītiem pilsoņiem un pozitīvām pārmaiņām. Biedrība veido starptautiskas medijpratības programmas, attīsta nevalstisko kultūru un medijus un jau vairāk nekā septiņus gadus ir platforma sabiedrības līdzdalības veicināšanai un attīstībai.

Monoizrāde "Cilvēks un tirāns" bija vienīgā izrāde pieaugušajiem sarunu festivālā LAMPA un arī vienīgais pasākums krievu valodā (tika nodrošināts audio tulkojums latviešu valodā) no vairāk nekā 365 festivāla pasākumiem! Izrāde tika iekļauta sarakstā “Satori iesaka: 10 notikumi, ko apmeklēt festivālā LAMPA”.

Reģionu skatuves koordinatore ziņoja, ka 5. jūlijā izrāde bija visapmeklētākais pasākums uz šīs skatuves. To apmeklēja 120 cilvēki.

"Cilvēks un tirāns" ir izrāde, kurā caur eksperimenta prizmu tiek pētītas tādas sociālās pamatvērtības kā brīvā griba un izvēle, personīgā brīvība, tiesības uz varu un kontroli, naids un nežēlība.

"Cilvēks un tirāns" ir kas vairāk nekā izrāde -- tā ir pamatīga cilvēka garīgās pasaules un pašreizējo dzīves šķēršļu izpēte. Mēs ceram, ka ikviens skatītājs tiks iedvesmots rīcībai un pārdomām par savu ieguldījumu cīņā par brīvību un patiesību.

Izrāde iegremdē skatītājus atveidotā aizvēsturiskā vidē, pētot, kā pērtiķis pārvēršas cilvēkā, atmodinot emocijas un centienus. Stāstījums no interaktīva eksperimenta pāriet spēcīgā monologā vairāku stāstītāju vārdā un pārvērtībās, kas liek skatītājiem aizdomāties par tirānijas, sociālo lomu tajā un cilvēcības būtības tēmām. Izrādes izskaņa ir nosacīta atvadīšanās no tradicionālā teātra, mudinot skatītājus aizdomāties par mākslas ietekmi pasaulē, kurā dominē vara un propaganda.

Tieši mijiedarbojoties ar galveno varoni, skatītājs kļūst par mūsdienu sociālo struktūru kritiķiem, lai reflektētu par taisnīgumu, pētītu likuma paradoksus, vainas un soda jautājumus.

Kļūstot par daļu no simboliskas izrādes, radošā komanda sagaida, ka ikviens izrādīs empātiju un līdzjūtību, kuru trūkums mūsdienās ir īpaši jūtams. Mākslinieki tic skatītāju spējai kļūt par labākiem cilvēkiem!

Izrādes veidotāji brīdina!

Uzmanies, izrāde var aizvainot:

latviešus, jo tā ir krievu valodā;

prokrieviski noskaņotos, jo tā ir pret karu;

daugavpiliešus, ne visus, jo tā ir pret karu;

jūtīgos, jo tur ir lamuvārdi un asinis (tiesa, ne īstas);

ticīgo jūtas un pērtiķus;

intravertus, jo tā veicina līdzdarbošanos;

jūsu muzikālo gaumi ar Shamana dziesmām

un arī klasikas cienītājus, jo tas taču ir eksperiments.

Laipni lūgti eksperimentā! Mēs plānojam izrādes arī Daugavpilī un Rīgā -- sekojiet līdzi „New East” jaunumiem sociālajos tīklos,” organizācijas pārstāvji komentēja savu dalību, kā arī pastāstīja laikrakstam „Latgales Laiks” par izrādi.

Šo eksperimentu veidoja Vadims Bogdanovs, Eduards Beļnikovs, Elīna Veinšteina, Jorens Dobkevičs, Alina Hačetlova, Marina Ivanova, Viktors Andruškevičs, Alisa Puhaļska, Jegors Afoničs.