1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati, ko latvieši vēl toreiz dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības, bet 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati. Arī šodien vecākās paaudzes iedzīvotāji vēl joprojām šajā vārdā dēvē savu pilsētu. Jaunjelgava -- pilsēta, kuras liktenis cieši savīts ar garām tekošo Daugavu. Paši sēļi šo vietu mēdz dēvēt par Sēlijas vārtiem.
Pēterdienā Jaunjelgavā jau devīto reizi notika tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Un, kā jau svētkos pienākas, no paša agra rīta mazpilsētas ikdienas ierasto ritmu mainīja daudzo dalībnieku un apmeklētāju čalas, tautas tērpu košums un, protams, mūzikas skaņas, kas kopā ar motociklu parādes rūkoņu piepildīja pilsētu. Šogad šajos svētkos tika izspēlētas kāzas Sēlijā. Svētku stāstā nebija iecerēts balstīties kādās noteiktās kāzu tradīcijās, bet, sajaucoties gadsimtiem, ritināt to kā cilvēku attiecību saspēli tautas mūzikā, dejā un mākslā, krāsās un garšās, runājot par mūžīgo tēmu – mīlestību.
Visu dienu skatītāji varēja to vērot dažādos posmos. Jau no paša agra rīta saņemt svētību Jaunjelgavas Mārtiņa Baltā evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Svētā krusta Romas katoļu baznīcā un Jaunjelgavas baptistu draudzes dievnamā, kuros uzstājās daudzie Sēlijas vokālie ansambļi.
Bet tā “pa īstam” viss sākās Vecpilsētas laukumā, kopā ar Ilūkstes Kultūras un mākslas centra amatierteātra “Tādi esam” aktieriem -- izrādes ”Pēterdiena Geidānkalnā” varoņiem. Tālāk sekoja lūkošanās un derības Daugavas krastā pie kuģa piestātnes, kad līgavainis kopā ar folkloras kopām, izdziedot Sēlijā pierakstītas dziesmas, devās lūkot meitu, braucot ar kuģi “Baltā kaza”.
Kopā ar jauno pāri devāmies uz pūra izrādīšanu -- tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšanu Tūrisma informācijas centrā. No tā taisnā ceļā, kopā ar jauno pāri, atgriezāmies Vecpilsētas laukumā, lai piedalītos Sēlijas deju kolektīvu lielkoncertā “Spēlēsim kāzas Sēlijā”. Tik tiešām lielkoncertā, jo dažādu paaudžu deju kolektīvi šajā pēcpusdienā izdejoja 72 dejas. Vēl tikai pūtēju orķestru koncerts “Rūgts jaunam pārim!” un tad -- kopējais dalībnieku gājiens uz Liepu parka estrādi un lielkoncerts “Mīlestības jūrā”, kuru vadīja diriģents Ints Teterovskis un dziedātāja Ieva Parša. Repertuārs bija piemeklēts kāzu tematikai – katrs kolektīvs bija izcēlis no sava pūra dziesmas un dejas par attiecībām, mīlestību un ģimenes veidošanu.
Jaunlaulāto godā bija Līva un Ēvalds Ābelskalni no vidējās paaudzes deju kolektīva “Augšzeme”, savukārt kāzu vedēju godā bija folkloristi Iveta un Vidvuds Medeņi.
Neizpalika arī ugunskura kuršana, mičošana un līgošana, kā arī svētku balle līdz rīta gaismai kopā ar grupu “Rikši”. Koncerta laikā uzrunu teica Aizkraukles novada, Jēkabpils novada un Augšdaugavas novada pašvaldības pārstāvji, kuri uzsvēra svētku nozīmi un vēlēja, lai “Sēlija rotā” no paaudzes paaudzē. Paralēli šai kāzu spēlei Jaunjelgavā notika Sēlijas reģiona konference “Ceļā uz Sēlijas kongresu”, Sēlijas amatnieku produkcijas gadatirgus un kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” kopienas sarunas klātienē un tiešraidē.
Svētkos piedalījās 14 Augšdaugavas novada amatiermākslas kolektīvi: no Ilūkstes -- jauniešu deju kolektīvs “Ance” (vadītāja Aina Ozoliņa), vidējās paaudzes deju kopa “Pilskalne” (vadītāja Antonija Stalidzāne), senioru deju kolektīvs “Ozolzīles” (vadītāja Sandra Stašāne), jauktais koris “Lašu koris“ (vadītāja Maija Žigajeva), pūtēju orķestris “Sēlija” (vadītājs Dzintars Ķīsis), vokālais ansamblis “Lilija” (vadītāja Lilija Kuciņa), apvienotais Dvietes pagasta Kultūras nama amatierteātris “Nebēdnieki” (vadītāja Virgīnija Fjodorova) un Ilūkstes Kultūras un mākslas centra amatierteātris “Tādi esam” (vadītāja Indra Madarniece); no Bebrenes -- senioru vokālais ansamblis “Sarma” (vadītāja Gunta Radzoba), folkloras kopa “Ritam” (vadītāja Gunta Radzoba), biedrības “Spole” rokdarbu kopa “Māra” (vadītāja Olga Dogžina); no Dvietes -- vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dviete” (vadītāja Anita Meikšāne); no Sventes -- vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ezerzvani” (vadītāja Oksana Petaško); no Subates -- sieviešu vokālais ansamblis “Sonāte” (vadītāja Gunta Radzoba), kopumā 188 amatiermākslas kolektīvu dalībnieki. Pēterdiena Sēlijā aizvadīta ar jestru svētku svinēšanu Jaunjelgavā. Kopā dejojām, dziedājām, spēlējām un mīlējām gluži kā īstās kāzu svinībās. Šos svētkus mēdz dēvēt arī par Sēlijas Dziesmu un deju svētkiem. Tas ir brīdis, kad sēļi uzvelk tautas tērpus un sapulcējas kopā, lai celtu godā Sēlijas kultūras mantojumu. Kuplais dalībnieku pulks liecina, ka šī tradīcija ir tikpat stipra kā Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Mīlestības jūrā iešūpoti, dodamies tālāk katrs savās gaitās, lai rudens pusē tiktos Sēlijas kongresā Viesītē. Nu jau otrajā...
Komentāri