1. jūlijā stājās spēkā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātie likuma grozījumi, kas nosaka, ka pašvaldību vadībai jāsaņem pieeja valsts noslēpumam. Latgales pašvaldību izpilddirektori un to vietnieki pieteikumus iesnieguši, Valsts drošības dienests turpina to izskatīšanu. Latgales pašvaldībās pieteikuma anketu vērtē kā vienkāršu un viegli izpildāmu.
Kārlis Rasis, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektores vietnieks:
„Par šīm izmaiņām likumdošanā uzzināju pats plašsaziņas līdzekļos. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aizpildījām aptauju, kurā bija dažādi jautājumi, par dažādiem sakariem, par radiniekiem un citām lietām, gan saistībā ar darbu. gan personiskām. Šobrīd esam saņēmuši tikai atbildi, ka pieteikums ir saņemts. Tā kā likums ir spēkā, tas jāpilda. Pats neredzu šķēršļus, kāpēc es nevarētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam”.
Tatjana Dubina, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektores vietniece:
“Saņēmām vēstuli, tad es aizpildīju anketu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, pievienoju pavadvēstuli, kā noteikts likumā, un nosūtīju. Uzskatu, ka, ja valsts izvērtēja un noteica, ka šī pielaide ir nepieciešama, man arī šaubu nav. Runājot par sevi -- neredzu ne jautājumus, ne problēmas, kuru dēļ pielaidi varētu nesaņemt.”
Sabīne Šņepste, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektore: “Uz visiem jautājumiem esmu atbildējusi, lai vērtē! Es domāju, ka, ja tāds ir bijis lēmums, likums par pašvaldībām ir pieņemts, ir uzlikts par pienākumu, tātad ir bijuši argumenti, kādēļ tas tā ir izveidojies. Varbūt, laika gaitā, kad mēs redzēsim, ka tiešām pieeja valsts noslēpumam tiek izmantota, tad, varbūt, arī varēs vērtēt, kurām amatpersonām tā pa īstam būs nepieciešama un, varbūt, pēc pāris gadiem tad arī veikt grozījumus. Man iepriekš nav bijusi pieredze ar valsts noslēpumu, redzēsim pēc darbības. Pagaidām manā karjerā nav bijusi vajadzība strādāt ar pieeju valsts noslēpumam.”
Pašvaldību pārstāvji min arī faktu, ka, ieņemot izpilddirektora amatu, kandidāti jau bija pārbaudīti un uztraukumam nav pamata, izmaiņas likumā, visbiežāk, vērtē kā vajadzīgas.
Pieteikumus iesniedzis arī Krāslavas novada izpilddirektors ar komandu, Rēzeknes pašvaldības un Augšdaugavas novada amatpersonas, tiesa Augšdaugavas novada izpilddirektors kritizēja jauno kārtību un izvirzīja savus priekšlikumus.
Pēteris Dzalbe, Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors: “Pieteikumus aizpildījām likuma kārtībā. Uzskatu, ka izpildvarai vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, bet priekšsēdētājam un vietniekam – strīdīgs jautājums. Demokrātiskā procesā, tad, kad cilvēkiem ir dota iespēja izvēlēties domes priekšsēdētāju vai deputātu, vai būtu pareizi pēc tam kādai institūcijai lemt, vai viņam vajag vai nevajag pielaidi valsts noslēpumam? Izeja no šis situācijas varētu būt tāda, ka ir jāmaina likums par civilās aizsardzības komisiju, un tad tai personai, kura tiek nozīmēta par civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju, tiešām vajadzētu pielaidi valsts noslēpumam. Ar mums Valsts drošības dienests nav sazinājies. Runājot par mani -- tad, kad tiku iecelts izpilddirektora amatā, par mani jau bija saņemta daļa informācijas.”
Valsts drošības dienests nav pieprasījis no viņiem kādu papildu informāciju, saņemtas tikai atbildes par pieteikumu saņemšanu. Valsts drošības dienests (VDD) šobrīd nepublicē informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un no plašākiem komentāriem atsakās, tomēr vērš uzmanību uz izmaiņu svarīgumu.
VDD
“Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā ieviestās izmaiņas par speciālo atļauju nepieciešamību pašvaldību vadošajām amatpersonām ir atbilstošas Latvijas nacionālās drošības interesēm.
VDD ir saņēmis vairākus pašvaldību izpilddirektoru un viņu vietnieku pieteikumus speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu saņemšanai.
Izvērtēšana par speciālās atļaujas piešķiršanu darbam ar valsts noslēpumu notiek likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajā termiņā. Proti, personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, valsts drošības iestādes vadītājs to var pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.”
Vai valsts pašvaldību pārstāvjiem var uzticēties, tuvāko mēnešu laikā vērtēs Valsts drošības dienests, pašvaldību darbinieki pēc atbildes saņemšanas būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā. Ja būs tādi pašvaldību pārstāvji, kuriem pielaide netiks piešķirta, vietvarām būs jādomā, kā rīkoties tālāk.
Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Tieši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nav iesaistīta šajā vērtēšanas procesā, tas ir domes un VDD jautājums. Likums nosaka, kas notiek tad, ja šīs pielaides netiek piešķirtas. Bet laika grafika ziņā mēs skatāmies, ka tuvāk rudens pusei varētu būt kaut kāda tālākā rīcība, kur pašvaldībām, ja gadījumā kādā pašvaldībā kādam izpilddirektoram vai vietniekam netiks piešķirta šī pielaide, būs jālemj jautājums par tādu amatu piedāvāšana šīm personām, kas nav saistīts ar pielaides nepieciešamību. Valsts noslēpuma dokumentiem ir dažādas pakāpes, un ar kādas pakāpes dokumentiem strādās pašvaldībās, tas nav mūsu ministrijas jautājums.”
Vietvaru izpilddirektoriem un viņu vietniekiem pieteikums VDD bija jāiesniedz līdz 1. jūlijam. Savukārt pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pielaidēm valsts noslēpumam būs jāpiesakās nākamgad pēc vēlēšanām.
