Šis gads Daugavpils spīdvejā ienesis jaunas pārmaiņas. Nomainījies kārtējais kluba „Lokomotīve” prezidents -- Edgara Kucina vietā stājies rīdzinieks Andris Morozovs. Un pašlaik šīs pārmaiņas tiek uzskatītas par pareizām, jo, neskatoties uz to, ka galvaspilsētas speciālists iepriekš neko nezināja par šo motosporta veida, viņš spēja iekļauties komandā un kopīgiem spēkiem spert vairākus svarīgus soļus spīdveja tālākai attīstībai.
Populārākais sporta veids Daugavpilī – spīdvejs – pērn svinēja savu sešdesmito jubileju. 1963. gada 17. novembrī mūsu stadionā notika pirmās sacensības. Toreiz Daugavpili pārstāvēja komanda „Iskra”, kurai pēc dažiem gadiem mainīja nosaukumu -- „Lokomotiv”, bet tagad tā saucas „Lokomotīve”. Taču tā visa varēja arī nebūt, ja nebūtu spīdveja pamatlicēja Daugavpilī Dmitrija Dribinceva mīlestības un fanātisma. Turklāt tieši fanātisms kļuva par iemeslu tam, ka šis sporta veids mūsu pilsētā ne tikai izdzīvoja, bet arī attīstās.
Bija grūti, bet mēs izdzīvojām
Smagākais laiks klubam bija trauksmainie 90. gadi. Latvija atguva neatkarību, taču mēs visi atceramies, cik grūti bija izdzīvot deviņdesmito gadu pašā sākumā, kad vēl tikai veidojām jaunu valsti. Tas bija sarežģīts laiks arī sportam. Daudzi klubi beidza pastāvēt. Un tajā laikā bijušais „Lokomotiv” spīdvejists, jaunais uzņēmējs Vladimirs Ribņikovs nolēma par katru cenu glābt savu komandu.
“Vienmēr bija skaidrs, ka spīdvejs nav komercuzņēmums, tas neizdzīvotu kā bizness. Tāpēc, lai šo sporta veidu tajos laikos saglabātu, bija jāsper tādi soļi, kādi šodien man diez vai būtu pa spēkam. Tas prasīja daudz enerģijas un fanātisma. Tolaik, paldies Dievam, viss izdevās. Man bija ļoti labi palīgi un draugi, izdzīvojām, pateicoties entuziasmam, jo mums nebija ne bagātu sponsoru, ne valsts palīdzības,” stāsta V. Ribņikovs.
Padomju Savienībā bija 46 klubi, komandas sacentās trīs līgās, trešajā bija trīs zonas. Nav grūti iedomāties toreizējo mērogu. Un mēs vienā mirklī to visu zaudējām. Izdzīvoja tikai pieci klubi. Nācās meklēt citus variantus. Lai saglabātu komandu un līdzjutējus, sākotnēji tika rīkoti dažādi turnīri, taču ar to bija par maz, bija jāstartē līgās. Toreiz izvēle tika izdarīta par labu Krievijas līgai. Un šodien ir grūti iedomāties, kā mums izdevās īstenot loģistiku, jo katru sezonu bija jālido gandrīz vai uz otru pasaules malu -- uz Vladivostoku, sacentāmies arī Ufā, Toljati, Balakovā. Turklāt šis tālais ceļš bija jāveic ne tikai sportistiem -- uz sacīkšu vietu bija jānogādā arī tehnika. Un tas viss bija jāpaveic bez finansējuma. “Esmu pateicīgs visiem, kas tolaik palīdzēja glābt mūsu spīdveju -- Nikolajam Kokinam, Vladimiram Voronkovam, Andrejam Koroļovam, brāļiem Bizņām, Denisam Popovičam un virknei citu lielisku cilvēku, kuri ticēja šim mērķim un palīdzēja, kā vien spēja,” turpina V. Ribņikovs.
Tādā veidā mums izdevās atgūt līdzjutējus un atkal pieradināt viņus pie līgas sacīkstēm.
Jauns stadions – jaunas iespējas
Daudzi spīdveja fani atceras, kāds stadions bija 90. gados. Salauzti soli, brūkošs slēgtais parks. Tas viss bija jāmaina. Un tad pilsētas vadība beidzot pievērsa uzmanību klubam. Kādā jaukā dienā uz sacensībām ieradās toreizējais Daugavpils mērs Aleksejs Vidavskis un, ieraugot līdzjutēju pilnu stadionu, teica: "Re, jūs kaut kā izdzīvojāt." Tajā pašā laikā tika pieņemts politisks lēmums būvēt stadionu. Un tas viss -- pateicoties faniem. Ja toreiz viņu tur nebūtu, visticamāk, arī spīdveja vairs nebūtu.
Skaidrs, ka jauna stadiona un jaunu tribīņu celtniecība prasīja lielus finansiālus līdzekļus, kuru klubam, protams, nebija. Taču šajā jautājumā palīgā nāca pilsētas varas iestādes. Viena mēra laikā tika uzcelta viena tribīne, otra laikā – otra tribīne. “Turklāt šo divu mēru attiecības nebija īpaši draudzīgas, un mēs pastāvīgi atradāmies gluži kā starp kalēja veseri un laktu, bet tā jau ir pagātne. Toties tagad mums ir labs spīdveja stadions,” sacīja V. Ribņikovs.
Polijas līga -- impulss attīstībai
Pienāca laiks, kad sākām apspriest iespēju piedalīties Polijas līgā, kur spīdvejs bija labāk attīstīts. Kā stāsta bijušais kluba prezidents, bet tagad Latvijas Motosporta federācijas pārstāvis Vladimirs Ribņikovs, klauvēt pie Polijas līgas durvīm nācās diezgan ilgi. Sākotnēji tika izvirzīti mūsu klubam pagalam neizdevīgi nosacījumi, piemēram, stadiona īrēšana Polijā.
Un kāda gan šajā gadījumā varēja būt „Lokomotiv” ieinteresētība, ja mūsu līdzjutēji nevarētu skatīties sacensības? Tāpēc sarunas turpinājās. Galu galā Polijas pārstāvji uzklausīja daugavpiliešus un izrādīja pretimnākšanu.
2005. gada ziemā Varšavā notika svinīga līguma parakstīšana par Daugavpils sporta kluba "Spīdveja centrs" braucēju dalību Polijas 2. spīdveja līgā. Daugavpils spīdvejisti šajā turnīrā tolaik startēja pirmo reizi.
Vairākus gadus komanda neveiksmīgi centās tikt augstākā līgā. Taču 2007. gada 14. oktobrī kļuva zināms, ka „Lokomotīve” jaunajā sezonā varēs sacensties Polijas pirmajā līgā, jo tieši mūsu komanda, balstoties uz divu sacīkšu summu ar Ļubļinas klubu „TZ Sipma”, izcīnīja kāroto ceļazīmi. Toreiz, pēc iedibinātas tradīcijas, kluba prezidents -- šo amatu tobrīd ieņēma Jānis Lāčplēsis -- stadionā līdzjutēju klātbūtnē sadedzināja savu žaketi. Tas bija ļoti svarīgs notikums Daugavpils spīdvejam.
“Man tas bija liels prieks. Tolaik tas bija milzīgs solis attīstībā, jo tobrīd Otrajai līgai bija ievērojami zemāks līmenis. Šodien situācija ir mainījusies, un tagad ir grūti atšķirt pēc līmeņa Otro līgu no Pirmās, bet toreiz atšķirība bija ievērojama. Tāpēc tajā laikā iekļūt Pirmajā līgā bija laime. Pēcāk mēs tajā divreiz uzvarējām, bet tas jau ir cits stāsts,” sacīja V. Ribņikovs.
Un šodien daudzi uzdod jautājumu: kāpēc, divreiz izcīnījuši Pirmās līgas čempionu titulu, mēs tā arī nevarējām startēt Ekstra līgā -- pasaules spēcīgākajā spīdveja līgā?
“Tad bija strupceļš. Lai meklētu nepieciešamo finansējumu, bija vajadzīga garantija, ka mēs varēsim startēt Ekstra līgā. Un otrādi, mums bija jānodemonstrē poļiem, ka mums ir nepieciešamās finanses, lai viņi mūs tur ielaistu. Vajadzēja būt finansējuma garantijām. Un šis strupceļš kļuva par iemeslu, kāpēc neforsējām notikumus, jo pateikt “jā”, bet nespēt izdarīt solīto, nozīmēja zaudēt imidžu,” stāsta Latvijas Motosporta federācijas pārstāvis.
Diemžēl kopš tā laika situācija ir mainījusies, mēs atkal sacenšamies Otrajā līgā, kas šogad nomainījusi nosaukumu un saucas Nacionālā līga, bet Vladimirs Ribņikovs to neuzskata par katastrofu. Pietiek apskatīties sportistu sarakstu, kas sacenšas šajā līgā. Pašlaik komandai ir uz ko tiekties, bet līdzjutējam tikai nedaudz jāpagaida.
Bija vajadzīgs vēl viens klubs
Vienubrīd Vladimirs Ribņikovs nolēma atjaunot klubu Rīgā. Viņš pārcēlās uz galvaspilsētu, taču veltīja uzmanību arī Daugavpils komandai. Turklāt tieši „Lokomotīves” attīstībai, cita starpā, bija nepieciešams izveidot citu klubu valstī.
“Bija jāsaprot, ka Daugavpils vienatnē netiks galā ar komandas komplektēšanu. Kā lai mēs konkurējam ar ārzemju klubiem, ja Zviedrijā ir divas līgas, Anglijā -- trīs, Polijas līgu skaits man jau ir nojucis. Bet visā Latvijā ir tikai viens spīdveja klubs. Kā lai te nokomplektē ne tikai komandu, bet arī valsts izlasi? Jā, mums paveicās, bija Puodžuks, Bogdanovs, Ļebedevs, īsti talanti. Taču veiksme agri vai vēlu beidzas. Lai atrastu talantu, ir jāatsijā liels skaits bērnu. Neviens neplānoja un arī es neplānoju Rīgā veidot spēcīgu klubu dalībai līgās, bet kā fārmklubu vai bērnu skolu Daugavpils komandai -- jā,” par sākotnējiem plāniem pastāstīja V. Ribņikovs.
Piecu gadu laikā Rīgā uzaudzināti divi labi spīdvejisti -- Francis Gusts un Ričards Ansviesulis, kuri kādu laiku startēja mūsu komandas sastāvā. Līgumu ar "Lokomotīvi" šogad noslēdza vēl viens gana perspektīvs rīdzinieks Damirs Fiļimonovs, kuram nesen apritēja 16 gadi.
Attīstība turpināsies
Šogad daudz paveikts spīdveja attīstībā Daugavpilī. Līdz ar jaunā prezidenta ienākšanu beidzot bija iespēja piepildīt senu sapni – izveidot bērnu treku.
“Izveidojām nelielu trasi, nomainījām bortus, jumtu virs tribīnes. Tas viss ir lieliski, taču mums ir uz ko tiekties. Manuprāt, jānomaina tribīnes, lai līdzjutējiem būtu ērtāk skatīties interesantās sacensības. Protams, domājam arī par nākamo sezonu. Mums ir jāstrādā pie sastāva veidošanas, jo gribam izveidot labu komandu nākamajai sezonai. Šogad ievēroju vietējo braucēju motivāciju piedalīties un cīnīties par katru punktu. Pašlaik, iespējams, mums nedaudz pietrūkst komandas gara, bet mēs pie tā strādājam. Cenšamies uzlabot arī treniņu procesu. Svarīgs faktors ir darbs ar sponsoriem. Aktīvi strādājam ar viņiem un turpināsim to darīt, piesaistot komandai jaunus partnerus. Protams, mēs vēlamies pateikties vietējai pašvaldībai, kas daudzus gadus mums sniedz milzīgu atbalstu. Ja ne tas, tad, manuprāt, spīdveja vairs nebūtu,” sacīja jaunais kluba prezidents Andris Morozovs.
Mums atliek vien novēlēt klubam veiksmi. Tikmēr gatavojamies „Grand Prix” (GP) pasaules sērijas Latvijas posmam, kas notiks Rīgā 7. septembrī. Biļešu tirdzniecībā vairs nav, taču, kā laikrakstam „Latgales Laiks” pavēstīja viens no posma organizatoriem Vladimirs Ribņikovs, tika nolemts ierīkot vēl vienu līdzjutēju tribīni, tāpēc tuvākajā laikā būs pieejama vēl viena biļešu partija uz šīm aizraujošajām sacīkstēm. Biļetes var iegādāties vietnē bilesuparadize.lv.
Šogad pieaugušo posmā vērosim divu Latvijas spīdvejistu startus. Latvijas izlases līderis Andžejs Ļebedevs sacenšas GP pamatturnīrā, bet kurš saņems “wild card”, pagaidām nav zināms, bet tas noteikti būs Latvijas labākais sacīkšu braucējs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Spīdveja attīstība turpināsies" ''Latgales Laiks'".
