Ikgadējās, nu jau 26. pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās piedalījās vairāk nekā 150 bērni no Daugavpils, kā arī Augšdaugavas un Krāslavas novada. Šīs sacensības, tāpat kā iepriekš, organizēja Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), tikai ar vienu atšķirību: iepriekš tā bija Daugavpils nodaļa, bet tagad – Dienvidlatgales nodaļa.
Cik bieži ir gadījies, ka bijāt liecinieks smagai avārijai ar cietušajiem vai redzējāt, ka kādam uz ielas kļuva slikti? Protams, šādā brīdī svarīgākais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Bet, gaidot kvalificētus speciālistus, cilvēks var nomirt. Šajās dažās minūtēs ir ārkārtīgi svarīgi sniegt cietušajam savlaicīgu pirmo palīdzību. Un tieši to jau daudzus gadus dara Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgie, tostarp arī Latgalē. Viņi vada nodarbības nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā arī rīko pirmās palīdzības sacensības.
Sacensību mērķis ir paplašināt skolēnu zināšanas par pirmās palīdzības būtību un tās savlaicīgas sniegšanas nozīmi ikdienišķās situācijās, stiprināt skolēnos līdzcietības un atbildības sajūtu, motivēt un stiprināt vēlmi un apņēmību palīdzēt cietušajiem vai slimiem cilvēkiem dzīvībai bīstamās situācijās.
Šogad sacensību dalībnieki sestdien, 11. maijā, pulcējās Daugavpilī, Sarkanā Krusta telpās 18. novembra ielā. Šajā dienā tika aizvadītas 26. ikgadējās sacensības, taču tās bija pirmās LSK apvienotajai Dienvidlatgales nodaļai, kas izveidota tikai pērn.
“Mēs rīkojam sacensības vispārējās izglītības iestāžu pamatskolas un vidusskolas posmam, taču šoreiz mums ir arī septīto klašu skolēni. Šogad piedalās 18 komandas, no kurām 12 pārstāv vidusskolas, pārējās ir no pamatskolām. Uzdevums ir pirms ātrās palīdzības ierašanās saprast, kas jādara, lai slimais vai cietušais cilvēks paliktu dzīvs. Esmu patīkami pārsteigta, vērojot mūsu dalībniekus. Viņi ir ļoti aktīvi, cenšas demonstrēt savas zināšanas un prasmes, lai uzvarētu,” pastāstīja sacensību organizatore Marina Pučka.
Tajā pašā laikā katru reizi tiek simulētas dažādas situācijas – nelaimes gadījums, sprādziens, ugunsgrēks vai citas. Šajā gadījumā arī nestabilā ģeopolitiskā situācija pasaulē diktē savus noteikumus.
“Ir jāzina, kā palīdzēt, tostarp arī sev. Ikviena cilvēka galvenais uzdevums ir saskatīt briesmas, kas draud pašam. Un kurš visus šos jauninājumus uztver visātrāk? Protams, bērni. Iemācījušies, viņi šīs zināšanas izmantos visas savas dzīves laikā. Pieaugušajiem ir savi principi un ieradumi, un tas viņiem neļauj ātri pieņemt pareizos lēmumus. Gatavojoties sacensībām, daudzi skolēni apmeklēja mūsu pirmās palīdzības nodarbības, apgūstot pamatprasmes pie mūsu speciālistiem. Turklāt bērni to visu apguva ar degsmi un entuziasmu. Un, ja iemācīsim viņus pareizi rīkoties, tad droši varu teikt, ka būsim drošībā,” sacīja M. Pučka.
Jau daudzus gadus šajās sacensībās kā tiesnesis piedalās aktīvists un Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgais Ņikita Aleksejevs. Arī šoreiz viņš vērīgi sekoja tam, lai skolēni pareizi sniegtu pirmo palīdzību cietušajiem. Viņaprāt, lielākoties bērni ar šiem sarežģītajiem uzdevumiem tiek galā labi.
“Pirms neilga laika tika apvienotas trīs – Daugavpils, Augšdaugavas un Krāslavas – Latvijas Sarkanā Krusta komitejas. Attiecīgi arī pirmās palīdzības sniegšanas sacensības notika šādā sastāvā, tāpēc šīs ir lielākās sacensības vēsturē. Vērojot sacensību gaitu no tiesneša pozīcijām, bija redzams, kuras komandas bija jaunas un kuras – pieredzējušas. Es biju stacijā, kur bija pieci cietušie (rokas amputācija, cietušais bezsamaņā un elpo, cietušais bezsamaņā un neelpo, rokas sasitums un sāpes krūtīs), šī ir stacija ar vislielāko cietušo skaitu, un skolēni bija apjukuši, pie kura cietušā jāsteidzas pirmām kārtām un kuram jāpalīdz vispirms.
Grūtības radās arī tāpēc, ka pirmās palīdzības algoritmi mainās ik pēc pieciem gadiem, un jaunieši tajos apjūk, piemēram, tagad algoritmos ir iekļauts defibrilators, un mēs mācām iedzīvotājiem, kā to lietot, jo defibrilators būs visās sabiedriskās vietās līdz 2026. gadam un kļūs par mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Vērtējot komandu sagatavotību kopumā, jāatzīmē, ka skolēni labi pārzina pirmās palīdzības sniegšanu un nešauboties spēs palīdzēt arī dzīvē. Savukārt, runājot par iedzīvotāju sagatavotību, jāteic, ka tā ir zemā līmenī. Tas tāpēc, ka pirmās palīdzības sniegšanu lielākoties apgūst, mācoties autoskolā, un tad to aizmirst uz visiem laikiem. Neskatoties uz to, ka sertifikāts par 15 stundu kursu beigšanu ir derīgs tikai piecus gadus, neviens nenāk atkārtoti, lai noklausītos aktuālo informāciju un atsvaidzinātu zināšanas, jo, kā jau teicu, algoritmi mainās ik pēc 5 gadiem un parādās jaunas nianses. Piemēram, tie, kas beiguši autoskolu pirms trim gadiem, neuzzinās, kas ir defibrilators un kā to lietot, lai gan ik dienu neatliekamās palīdzības dienests saņem ap 17 izsaukumiem saistībā ar to, ka cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, un apkārtējie nezina, kā viņam palīdzēt,” Ņikita Aleksejevs pastāstīja laikrakstam “Latgales Laiks”.
Šogad pamatskolu grupā pirmo vietu ieguva Ilūkstes Raiņa vidusskolas pamatskolas posma komanda, bet vidusskolēnu sacensībās labākie bija Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja audzēkņi. Abām komandām organizatori pasniedza ceļojošo kausu, bet vasarā skolēni dosies uz atrakciju parku “Avārijas brigāde”.
Saskaņā ar jau iedibināto tradīciju Dienvidlatgales nodaļai palīdzību sacensību rīkošanā sniedza Zemessardze, Jaunsardze, Valsts robežsardze, kinologi un Daugavpils Universitāte, par ko Dienvidlatgales nodaļas izpilddirektore Helēna Soldatjonoka saka viņiem lielu paldies. Arī pašvaldība dod savu ieguldījumu. Šogad sacensību organizēšanai dome atvēlēja mazāk līdzekļu nekā parasti, vien 700 eiro, paskaidrojot, ka organizāciju ir daudz, bet naudas – maz, tāpēc visiem tika samazināts finansējums. Taču Latvijas Sarkanais Krusts arī pats prot nopelnīt līdzekļus. Organizācijas speciālisti vada pirmās palīdzības apmācības kursus topošajiem autovadītājiem, kā arī dažādās iestādēs. Turklāt Eiropa apmaksā LSK darbu pārtikas paku, mājsaimniecības un kancelejas preču izsniegšanā maznodrošinātiem un trūcīgiem cilvēkiem. Šī labdarības organizācija īsteno dažādus projektus, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem, kā arī bēgļiem no kara plosītās Ukrainas.
“Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem. Pašlaik īstenojam sešus galvenos projektus. Trīs no tiem ir Latvijas iedzīvotājiem, tikpat – bēgļiem no Ukrainas. Viena projekta ietvaros pie mums strādās bezdarbnieki ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu. Otrs projekts ir garīgā veselība. Tas domāts tiem, kam ir grūti iekļauties sabiedrībā un komunicēt ar citiem cilvēkiem,” sacīja Helēna Soldatjonoka.
Projektu ir ļoti daudz un sīkāku informāciju par tiem var iegūt LSK mājaslapā www.redcross.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Dienvidlatgales jaunieši sniedza palīdzību “cietušajiem”" ''Latgales Laiks'".
