Diemžēl dati par vardarbību ģimenē joprojām ir visai biedējoši. Ir daudz ģimeņu, kuras slēpj faktu, ka tuvs cilvēks pārvērš otru par boksa maisu, izgāžot dusmas, ar varu tur savā tuvumā vai draud bērniem vai citiem tuviniekiem. Un dažreiz vardarbīgam cilvēkam nemaz nav jāliek lietā dūres vai jāpielieto fizisks spēks. Vārdi dzeļ ne mazāk sāpīgi...
Ir lieliski, ja ir paveicies ar vīru, vecākiem un bērniem. Kad ģimenē visi dzīvo saticībā, mīlestībā un rūpējas cits par citu. Bet, diemžēl, tā ir ne vienmēr. Statistika šajā gadījumā nav iepriecinoša. Saskaņā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes oficiālajiem datiem 2023. gadā būtiski pieaudzis izsaukumu skaits saistībā ar vardarbību ģimenē. Ja 2022. gadā tādi bija 1642, tad 2023. gadā -- jau 1788. Protams, ne visas lietas, kas saistītas ar šādiem incidentiem, nonāca tiesā. Un jāatzīst, ka sods par šādiem nodarījumiem nebūt nebija bargs un ne jau visus iespējamais sods spēja apturēt. Tā rezultātā turpināja pienākt ziņojumi par vardarbību.
Skaļās lietas Jēkabpilī, Rēzeknes novadā un Daugavpilī
Pagājušā gada 16. aprīlī Latgali un visu Latviju šokēja Jēkabpilī pastrādātais noziegums. Šajā dienā bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Šo zvērību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš sievietei draudēja un viņu vajāja vairākus mēnešus, par ko regulāri tika ziņots policijai, taču sieviete netika aizsargāta. Rusiņš bija 19 reizes tiesāts, tostarp 18 reizes -- par rīkojuma par aizsardzību pret vardarbību neievērošanu. Noziedznieks joprojām nav notverts. Policija uzskata, ka pastāv liela varbūtība, ka Rusiņš vairs nav starp dzīvajiem.
Tikpat šausmīgs noziegums pērn maijā tika pastrādāts Rēzeknes novadā. Mēs visi atceramies, cik ilgi policija un iedzīvotāji meklēja mazo meitenīti Justīni Reinikovu, kura it kā bija bezvēsts prombūtnē. Tā sākumā teica viņas vecāki: tēvs un pamāte. Taču vēlāk, pēc mēnesi ilgas meklēšanas, pamestas mājas pagrabā vairākus desmitus kilometru no iespējamās pazušanas vietas tika atrasts meitenītes līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Ļoti ātri aizdomās par slepkavību tika aizturēts nogalinātās Justīnas tēvs un pamāte. Kā vēlāk ziņoja prokuratūra, abi nozieguma izdarīšanas brīdī bijuši alkohola reibumā. Apsūdzētie sāka kliegt uz meiteni un apzināti sist viņai pa ķermeni un galvu, nodarot smagus miesas bojājumus, no kuriem Justīne nomira. Tagad viņi tiek tiesāti. Un tiek gaidīts, ka vainīgie saņems bargu sodu.
Pirms neilga laika vēl viens skaļš noziegums tika pastrādāts Daugavpilī. Pirms dažām nedēļām slimnīcā ar dažādiem miesas bojājumiem tika nogādāta sieviete, pēc pagaidām neapstiprinātas informācijas -- Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode. Un atkal, pēc neoficiālas informācijas, visus miesas bojājumus viņai nodarījis vīrietis, ar kuru viņa dzīvoja kopā. Pagājušajā nedēļā viņš tika atrasts pakāries. Un tie ir tikai skaļākie noziegumi, kas pastrādāti pagājušajā gadā un šogad, lai gan patiesībā tamlīdzīgu noziegumu ir daudz vairāk.
Stambulas konvencija kā palīdzības instruments
Latvija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, ilgus gadus nespēja ratificēt Stambulas konvenciju. Arī mūsu iedzīvotājiem par to bija dažādi viedokļi. Tomēr 2023. gada 13. decembrī beidzot konvencija tika ratificēta. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludināja Saeimā pieņemto likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšanu Latvijā.
Ko paredz Stambulas konvencija? Sākumā tajā ir definēts termins “vardarbība ģimenē”. Vardarbība ģimenē ir jebkāda veida fiziska, seksuāla vai psiholoģiska vardarbība, kas apdraud ģimenes locekļa drošību vai labklājību, un/vai fiziska vai emocionāla spēka vai fiziska spēka draudu, tostarp seksuālas vardarbības, lietošana ģimenē vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo tajā pašā vietā, kur upuris. Turklāt konvencija uzliek valstīm pienākumu noteikt kriminālatbildību par tādām darbībām kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulības, vajāšana, piespiedu aborti un piespiedu sterilizācija. Valstīm, kuras ir ratificējušas konvenciju, jānodrošina:
• specializētu atbalsta dienestu izveide;
• piekļuve individuālajiem vai kolektīvajiem sūdzību iesniegšanas mehānismiem;
• patversmes vardarbības upuru – galvenokārt sieviešu ar bērniem – drošai izmitināšanai;
• valsts bezmaksas uzticības tālruņu līniju darbība, nodrošinot iespēju iegūt informāciju un konsultācijas, saglabājot konfidencialitāti un anonimitāti;
• vardarbības skarto bērnu, kā arī bērnu -- vardarbības aculiecinieku -- aizsardzība, sniedzot viņiem psihosociālo palīdzību;
• vardarbības aktu liecinieku mudināšana ziņot par tiem.
Tieslietu ministrija izstrādāja grozījumus
Valdības aprindās jau sen tiek apspriests jautājums par vardarbību ģimenē. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere vairākkārt teikusi, ka šajā jomā ir jāievieš stingrāka likumdošana. Tāpēc ministrijas speciālisti izstrādājuši grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar valsts drošību un vardarbību.
„Jau šobrīd ir izdarīts ievērojams darbs pie kriminālsodu reformas, pilnveidojot kriminālsodu politiku ar mērķi stiprināt valsts un sabiedrības drošību. Kriminālsodiem ir jābūt atbilstošiem mūsdienu situācijai, kad atrodamies hibrīdapdraudējuma apstākļos. Tāpat arī vardarbības mazināšanas jautājums ilgstoši nav pienācīgi risināts. Vardarbība ir bijusi ignorēta, noklusēta un uztverta savā ziņā par normu. Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka līdz ar izmaiņām jāmainās arī tiesībsargājošo iestāžu darbam un sabiedrības izpratnei, lai sasniegtu kriminālsodu reformas mērķus. Ir svarīga katra mūsu valsts iedzīvotāja atbildība un attieksme jautājumos, kas skar viņu, viņa ģimeni, valsti un valsts drošību. Mūsu katra atbildība un pienākums ir sargāt mūsu Latviju un savus līdzcilvēku,” uzsver tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Saeima pieņēma galīgo lēmumu
Latvijas Republikas Saeima 6. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt bargākus sodus par virkni noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā, kas saistīti ar vardarbību.
Par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru varmāka ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto, bijušo laulāto, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību.
Šādu sodu varēs piemērot arī gadījumā, ja varmāka ar cietušo ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Tāpat ar grozījumiem likumā pastiprināts sods par virkni citu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar vardarbību, tostarp par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem. Paredzēts, ka par to vairs nevarēs piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Savukārt par personas novešanu līdz pašnāvībai vai pašnāvības mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem šobrīd noteikto trīs gadu vietā. Bet, ja cietušais atrodas materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, varēs sodīt uz laiku līdz septiņiem gadiem līdz šim noteikto piecu gadu vietā. Turklāt par to vairs nevarēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.
„Vardarbība ģimenē, tostarp radot ne vien fiziskas, bet arī psiholoģiskas ciešanas, ir būtiska problēma. 1. maijā mūsu valstī spēkā stājās Stambulas konvencija, kas iestājas par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Grozījumi Krimināllikumā ir viens no praktiskiem rīkiem, kā pret vardarbību aizsargāt mūsu valsts iedzīvotājus," pauda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, kurš bija atbildīgs par pieņemto grozījumu virzīšanu parlamentā.
“Daudzi punkti jau bija likumā, padarījām tos bargākus, palielinot sodu no trim uz pieciem gadiem. Bija tādi, kas domāja, ka emocionāla vai fiziska vardarbība var palikt nesodīta. Nē, par jebkuru vardarbību ir jāsaņem pelnīts sods. Vairs nebūs tolerances vai vienkārši probācijas, nebūs piespiedu darba, tagad par šādiem noziegumiem ir reāls cietumsods. Un tas ir mūsu vēstījums sabiedrībai!” pieņemtos grozījumus komentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Gribas cerēt, ka pēc šo grozījumu stāšanās spēkā situācija mūsu valstī uzlabosies, un vainīgie beidzot saņems pelnīto sodu. Aicinām cilvēkus neslēpties, nenoklusēt vardarbības faktus ģimenēs, bet ziņot par to tiesībsargājošajām iestādēm. Tikai strādājot kopā, mēs varam mainīt situāciju uz labo pusi!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Cīņa pret vardarbību turpinās" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
