Lai atbalstītu skolu pāreju uz vienotu izglītības sistēmu un mācībām latviešu valodā, Britu padomes pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi pilotprojektu, kurā, sadarbojoties izglītības iestādēm, tiks veicināta pāreja uz latviešu mācību valodu. No 2023. gada septembra dalību pilotprojektā sāka astoņpadsmit skolas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā.
Pilotprojekts „Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā” ilgs līdz šī mēneša beigām. Tā mērķis ir saplānot un īstenot pasākumus skolotāju, skolēnu un vecāku atbalstam pārejā uz mācībām latviešu valodā, kā arī stiprināt skolotāju pārliecību par savu spēju īstenot pārmaiņas, izvērtējot esošo situāciju un vajadzības katrā skolā.
“Partnerība ir tēma, kas Britu padomei Latvijā bija aktuāla jau 2019. gadā. Ir īstenoti daudzi projekti, kas ietver šāda veida sadarbību. Un šis ir vēl viens šāds partnerības projekts, ko realizē Britu padome. Šis ir pilotprojekts. Ko tas nozīmē? Mums nebija skaidra scenārija, kas skolām būtu jādara projekta ietvaros. Taču ideja bija tāda, ka skolas un pirmsskolas izglītības iestādes pašas meklēja partnerus, ar kuriem tās vēlētos sadarboties. Turklāt, vadoties no savām vajadzībām, tām bija jāsaplāno dažādas aktivitātes un pasākumi, kas mums jāīsteno, lai mēs tiešām varētu atbalstīt šo pāreju uz latviešu mācību valodu. Rezultātā esam formulējuši četrus modeļus, piemēram, pirmsskolas iestāde un sākumskola; skola, kurā mācās galvenokārt krievvalodīgie bērni, un skola, kas īsteno programmu latviešu valodā. No vienas puses, tas bija izaicinājums izglītības iestādēm, no otras – tāds bija mūsu projekta mērķis,” laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja projekta eksperte un pieredzējusī speciāliste Inga Pāvula.
Augšdaugavas novadā un Daugavpilī šo projektu veiksmīgi īsteno Biķernieku pamatskola kopā ar Daugavpils Valsts ģimnāziju. Šī gada martā izglītības iestādi nelielajā Biķernieku ciemā, kura pamatoti tiek uzskatīta par vienu no lielākajām novadā, apmeklēja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels, lai pārliecinātos, ka projekts, kuru līdzfinansē Britu padome, tiek īstenots veiksmīgi. „Šī ir brīnišķīga diena. Priecājos redzēt lieliskus skolēnus un izcilus skolotājus. Manuprāt, šī ir fantastiska skola, kur palīdz integrēties bērniem ar īpašām vajadzībām. Viņi var iegūt izglītību kopā ar visiem pārējiem un jūtas lieliski klasē. Tas ir brīnišķīgi. Mēs piedalījāmies šajā projektā, jo vēlamies palīdzēt gan bērniem, gan skolotājiem pārejā uz latviešu mācību valodu, apzinoties, ka tas ir diezgan sarežģīts process. Un šodien es redzu, ka projekts tiešām palīdzēja,” Pols Bramels toreiz sacīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Par šī projekta plusiem pastāstīja arī Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs: „Biķernieku pamatskolas audzēkņi komunicē ar tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā, tādējādi uzlabojot savas valodas prasmes. Šo projektu līdzfinansē Britu padome, tas atrodas Lielbritānijas vēstniecības pārraudzībā. Šis ir ļoti interesants projekts. Regulāri notiek mūsu skolu pedagogu un skolēnu apmaiņa. Nesen aizvadījām kopīgas sporta spēles. Lielbritānijas vēstnieks pozitīvi novērtēja manu ierosinājumu vasarā organizēt bērnu nometni. P. Bramels apliecināja, ka tā ir ļoti laba ideja un viņš noteikti to atbalstīs, visticamāk, šī nometne tiks organizēta,” sacīja A. Mackevičs.
Šo abu izglītības iestāžu veiksmīgo sadarbību uzsvēra arī Inga Pāvula. “Šī projekta ietvaros katru izglītības iestādi, kas piedalījās projektā, apmeklēju divas reizes. Es tikos ar skolotājiem, kuri piedalījās šajā projektā. Runājot par šīm abām skolām, jau pašā sākumā daudzi bija pārsteigti, kā pamatskola sadarbosies ar Valsts ģimnāziju, taču tām izdevās izveidot lielisku modeli. Un šajā gadījumā, izņemot latviešu valodu, tika sasniegts vēl viens mērķis -- Biķernieku skolas audzēkņi uzzināja par dažādām iespējām, to, ka viņi var daudz, var atklāt visu pasauli. Es viņus apciemoju februārī, runāju ar bērniem. Un vairāki devītās klases skolēni pastāstīja, ka gatavojas iegūt vidējo izglītību Daugavpils Valsts ģimnāzijā. Tas ir, šī partnerība parādīja, ka pasaule ir daudz plašāka nekā bērni iepriekš domāja. Arī tas sākotnēji bija viens no mūsu pilotprojekta mērķiem, un latviešu valoda ir sava veida bonuss turpmākajai dzīvei,” eksperte pastāstīja laikrakstam „Latgales Laiks”.
Tikpat interesanta partnerība Rēzeknē izveidojusies starp 3. pamatskolas sākumskolas un bērnudārza “Namiņš” pedagogiem. Šīs partnerības mērķis ir veidot motivējošu vidi sagatavošanās grupas un 1. klases bērnu veiksmīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā, balstoties uz abu izglītība iestāžu sadarbību. 2023. gada 8. novembrī projekta ietvaros notika pasākums “Lāčplēša spēks”, kurā piedalījās Rēzeknes 3. pamatskola Pasākums norisinājās skolas telpās -- 1.a un 1.b klases skolēni, kā arī bērnudārza “Namiņš” sagatavošanas grupas audzēkņi tika iekļauti skolas vidē, lai motivētu bērnus lietot latviešu valodu mācībās un saziņā, izmantojot vienādas metodes gan skolā, gan pirmsskolas izglītības iestādē. Projekta ietvaros notika arī citi interesanti pasākumi.
“Protams, izglītības iestāžu pedagogi aktīvi kontaktējās savā starpā. Mēs cenšamies risināt pārejas uz latviešu mācību valodu radītās problēmas, jo mums ir daudz bērnu, kuriem valsts valoda nav dzimtā valoda. Šis projekts mums ļoti palīdzēja, tomēr ir problēmas, kuras var atrisināt tikai vecāki, tāpēc rīkojām speciālus seminārus. Un, ja uz pirmo semināru ieradās ļoti maz -- kādi desmit cilvēki, tad otro semināru jau apmeklēja ievērojami vairāk vecāku. Viņi arī dalījās ar mums savās šaubās un problēmās. Bažas galvenokārt ir par to, ka bērni nevarēs saprast mācību priekšmetu latviešu valodā, ņemot vērā, ka viņi to brīvi nepārvalda, tas ir, runa ir nevis par priekšmetu “latviešu valoda”, bet gan par citiem priekšmetiem, kuri tiks mācīti latviešu valodā,” 3. pamatskolas metodiķe Irina Meļņikova pastāstīja laikraksta „Latgales Laiks” reportierei. Vienlaikus speciāliste ir pārliecināta, ka situācija mainās uz labo pusi.
Šajā jautājumā vienisprātis ar I. Meļņikovu arī kolēģe -- pirmsskolas izglītības iestādes metodiķe Vera Jakovenko: «Arī pie mums sapulcē septembra sākumā vecāki pauda bažas -- kā būs, ja visa diena būs jārunā tikai latviski. Mēs uzreiz viņiem paskaidrojām, ka 5--6 gadus veciem bērniem gandrīz 80% mācību jau notika valsts valodā. Un tagad, rīkojot dažādus pasākumus, redzam, kā bērni ir auguši, cik lieliski viņi ir un cik veiksmīgi pāriet uz latviešu valodu. Vecāki mums aktīvi palīdz, arī viņi sāk komunicēt ar skolotājiem latviski. Vecāki un skolotāji ir nomierinājušies, viņi jau redz rezultātu.”
Pedagogu ieskatā prioritāte ir turpināt sekmīgi īstenot pāreju uz valsts mācību valodu. Viņi vēlas, lai bērni jau no mazotnes, bērnudārzā, sāktu veiksmīgi apgūt latviešu valodu. Turklāt jau bērnudārzā viņiem mācīs ne tikai elementārus vārdus, piemēram, "tētis" un "mamma", bet arī sarežģītākus vārdus, lai bērni varētu veidot teikumus, stāstīt un pielietot latviešu valodu ikdienā.
Arī skolās pedagogi par sava darba prioritāti uzskata veiksmīgu pāreju uz latviešu mācību valodu. Visi projekta dalībnieki pateicas šī pilotprojekta organizatoriem par palīdzību un atbalstu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Britu padome palīdz pāriet uz mācībām latviešu valodā" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
