Jau pēc mēneša sāksies Baltijas Sieviešu basketbola līgas jaunā sezona, kurā nu jau vairākus gadus spēlē komanda “Daugavpils Universitāte”. Šogad, kā jau tika vēstīts, ir mainījies treneru kolektīvs. Tagad ar mūsu meitenēm strādā pieredzējušas treneres Irina Romaņenko un Jūlija Fedorenko. Galvenā trenere pastāstīja laikrakstam „Latgales Laiks” par sagatavošanās posmu.
-- Irina, kā notiek gatavošanās jaunajai sezonai?
– Patiesībā gatavošanās sākās jau jūlijā. Es komandā neesmu jaunpienācēja, jo tajā spēlē pārsvarā manas Daugavpils Sporta skolas audzēknes. Mēs ļoti aktīvi gatavojamies Baltijas līgas sezonai. Paralēli treniņiem zālē, nesen bijām treniņnometnē Aglonā. Tas bija lielisks brauciens -- mums ļoti patika vieta un treniņu apstākļi. Tur pavadījām sešas dienas, jo, lai trenētos ilgāk, būtu jāpaņem atpūtas pauze. Tāpēc mums bija sešas ļoti noslogotas dienas. Kopā ar komandu bija arī mūsu fizioterapeits Grigorijs Holodkovs. Rezultātā apvienojām fiziskos un basketbola treniņus, un mūsu rīcībā bija zāle. Tādējādi varējām aizvadīt trīs treniņus dienā. Kāpēc vēl bija svarīga šī treniņnometne? Komandai vajadzēja sadraudzēties, un sieviešu komandā tas ir īpaši svarīgi. Papildu treniņiem mēs visas kopā aktīvi atpūtāmies. Pēdējā dienā bija katamarāni un dēļi, arī pirts diena. Atradām īstu lauku pirti, noīrējām to un devāmies turp -- visa komanda. Uzskatu, ka treniņnometne izdevās par visiem simts procentiem, izpildījām visus uzdevumus, ko vēlējāmies.
-- Tad jums bija neliels pārtraukums, pēc kura jūs devāties uz starptautisku turnīru Brno, Čehijā. Kā tur veicās?
– Mums bija uzdots vienoties par dažām pārbaudes spēlēm, taču tas nebūt nav tik viegli. Nezināmu iemeslu dēļ lietuvieši nevēlas sadarboties. Rezultātā pirms pusgada atradām šo turnīru, sazinājāmies ar citām komandām, kas tur jau bijušas, un nolēmām braukt ar vecāko grupu. Arī tur viens no galvenajiem mērķiem bija panākt, lai komandā valda draudzīgs noskaņojums. Par 99% tā bija mūsu sieviešu komanda “Daugavpils Universitāte”, izņemot trīs pieaugušas sportistes. Līmeņa ziņā, protams, gribējās spēcīgākas pretinieces, bet es jau sen saku, ka uzvarēt turnīrā ārzemēs ir daudz vieglāk, nekā spēlēt ar savām komandām Baltijas līgā. Sieviešu basketbola līmenis Latvijā un Lietuvā ir ievērojami augstāks. Es tagad nerunāju par profesionālajām Spānijas vai Itālijas komandām. Mūsu grupā bija trīs komandas no Čehijas, mēs un meitenes no Tukuma. Izspēlējām apļa turnīru un tad -- par vietu, divas spēles dienā. Saprotam, ka būs smags gads, smagas spēles, kurās būs jānospēlē uz savu spēju robežas. Savukārt Čehijā devām iespēju spēlēt visām divpadsmit basketbolistēm, mainījām aizsardzības sistēmu, izmēģinājām visu, jo pretinieces to ļāva. Par pirmo vietu spēkojāmies ar Čehijas komandu, uzvarējām diezgan viegli un mājās atgriezāmies lieliskā noskaņojumā.
-- Kādi plāni ir tagad?
– Tagad plānojam vienoties vismaz ar vienu Latvijas komandu, aizvadīt pārbaudes spēles, iespējams, Rīgā. Turpināsim cītīgi trenēties, gatavojoties Baltijas līgai. Savukārt 14. septembrī sākas Latvijas jaunatnes čempionāts, kurā spēlēs arī mūsu meitenes. Tāpēc viņām būs gana daudz maču.
– Šosezon komandai ir jauns papildinājums no Rēzeknes -- trīs sportistes. Vai viņas iekļaujas komandā?
-- Divas gara auguma meitenes -- māsas -- piedalījās visos mūsu pasākumos, tostarp treniņnometnē un Čehijā. Viņas jau ir iejutušās kolektīvā. Arī trešā rēzekniete jau ir atbraukusi un sākusi trenēties. Meitenes ir jaukas un sabiedriskas. Jāpiebilst, ka mūsu komandai pievienojusies vēl viena, pieaugusi, rēzekniete Elīza Poiša, kura savulaik bija Latvijas izlasē un ļoti daudz spēlēja komandā, tad apprecējās, piedzima bērns. Tagad viņa ir atgriezusies. Pašlaik Elīzai vēl jāuzlabo sportiskā forma, bet ir redzams, ka viņa ir ātra, pieredzējusi spēlētāja. Cerēsim, ka arī viņa palīdzēs.
-- Pretinieces Baltijas līgā jau ir zināmas. Komandas sacentīsies divās grupās, mēs esam otrajā, bet tas nenozīmē, ka būs vieglas spēles.
-- Nav nevienas “kreisās komandas”. Visas interesantas. Domāju, ka, varbūt, Paņeveža būs vājāka, bet tagad saņēmām informāciju, ka tajā komandā būs sievietes 30+ ar spēļu pieredzi Lietuvas izlasē. Viņas vēl nesen spēlēja ļoti augstā līmenī. Tā ir profesionāla komanda, kurā sapulcinātas basketbolistes no visas valsts un spēlē par algu. Mūsu grupā ir ļoti maz neprofesionālu komandu.
– Bet, tajā pašā laikā, ir jaunība, entuziasms un liela vēlme sevi parādīt?
– Jā, tā mūsu basketbolistēm ir pārpārēm, viņas netaisās kļūt par „peramajām meitenēm”. Komanda ir apņēmības pilna cīnīties katrā mačā un parādīt raksturu. Protams, varētu uzaicināt ārzemju spēlētājas, bet tad vietējās sportistes sēdēs uz soliņa, bet mūsu uzdevums ir attīstīt vietējo -- Latgales basketbolu. Un to mēs arī darīsim.
– Īpaši ar šādu treneri, kura jaunatnes līgas labākās treneres balvu saņēmusi jau piekto reizi. Vai tas bija pārsteigums?
– Šoreiz, teikšu godīgi, jā. Domāju, ka arī ne īpaši pelnīti, jo diezgan lielu sezonas daļu izlaidu. Paldies maniem kolēģiem -- Nikolajam Romaņenko, Jūlijai Fedorenko, Kristīnei Eglei, Guntim Endzelam, kuri mani atbalstīja, palīdzēja un trenēja. Tas ir mūsu kopīgs rezultāts. Mēs izcīnījām zeltu U17 grupā. Tas ir ļoti labs rādītājs, jo šī komanda tiek uzskatīta par gandrīz pieaugušu. Ceturtā vieta U19. Un rezultātā -- šī balva.
– Tas izklausījās visai pieticīgi, īpaši ņemot vērā, ka piecas jūsu audzēknes šogad spēlēja Latvijas izlasēs?
– Jā, un uzņēmās līderu lomu. Mums jau agrāk ir bijušas izlases spēlētājas, bet viņas nebija līderes. Šoreiz sākšu ar vecākajām -- U20. Pirmo reizi basketbola valstsvienībai pievienojās Katrīna Eva Millere. Viņa pērn spēlēja 3x3 izlasē un kļuva par vienu no līderēm, savukārt šogad -- jau U20 Eiropas čempionātā klasiskajā basketbolā. Un Katrīna viennozīmīgi tur nebija statistes lomā. Viņa gāja laukumā un parādīja sevi diezgan labi. Mūsu zvaigznītei Annai Liepiņai ir tikai 17 gadu, taču viņa spēlēja arī U20 un pēc tam -- U18. Tagad viņai jau ir līgums ar Baltijas līgas spēcīgāko klubu „TTT Rīga”. Arī viņa demonstrēja lielisku sniegumu divās izlasēs. Mūsu trešā zvaigznīte ir Mila Luzgina. Viņa spēlēja U16 un kļuva par absolūtu komandas līderi, kā arī iekļuva Eiropas čempionāta labāko spēlētāju Top 7. Arī viņai ir līgums ar „TTT Rīga”. Visas trīs basketbolistes ir pametušas komandu „Daugavpils Universitāte”.
U18 izlasē spēlēja arī Tamirisa Simonova, viņa ir gadu jaunāka, bet ar savu darbu izcīnīja vietu šajā komandā. Sākumā mums bija mērķis -- kandidēt uz vietu izlasē, un mēs to sasniedzām. Nākamais mērķis -- pabūt par statisti izlasē. Taču Tamirisa izlasē nebūt nebija statistes lomā, demonstrējot gana labu sniegumu. Jaunajā sezonā Tamirisa atgriežas komandā „Daugavpils Universitāte”. Vēl viena izlases dalībniece ir Jeļizaveta Naidenova, kura bija iekļauta U15 komandā. Šī izlase spēlēja tikai Baltijas kausa izcīņā un uzvarēja tajā. Turklāt mūsu sportiste bija viena no līderēm, arī viņa jaunajā sezonā spēlēs sieviešu komandas sastāvā. Visas Daugavpils meitenes ir mūsu lepnums. Tagad mans sapnis ir, lai mūsu audzēknes spēlētu Latvijas pieaugušo izlasē, kas Daugavpils basketbola vēsturē vēl nav noticis.
Pašlaik sieviešu basketbola komanda „Daugavpils Universitāte” turpina gatavošanos sezonai. Protams, ir satraukums, jo būs jācīnās ar pieredzējušām sportistēm, bet vairumam mūsu meiteņu aiz muguras ir tikai Junioru līga. Taču, kā atzīst trenere, arī mums ir savi trumpji. Tā ir jaunība, aktivitāte, fiziskā sagatavotība. Ar savu aizsardzību, nepiekāpību un vēlmi sevi parādīt „kutināsim nervus” ikvienai komandai!
