„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 3. oktobris
Ceturtdiena
Elza, Ilizana
+8.3 °C
apmācies

Komunikāciju ar pašvaldībām no Krievijas ielidojušā drona kontekstā vērtē negatīvi

Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā Latvijā aktualizējās dažādi ar drošību un valsts aizsardzību saistīti jautājumi. Valsts drošības uzlabošanai ir iztērēti pamatīgi nodokļu maksātāju līdzekļi, par kuriem ir uzbūvēts žogs gar valsts robežu, iegādāta dārga militārā tehnika, uzstādīti prettanku šķēršļi jeb tā dēvētie pūķa zobi, atjaunots obligātais militārais dienests u.tml. Diemžēl, kā apliecināja 7. septembra incidents ar no Krievijas ielidojušo ar sprāgstvielām aprīkoto dronu, iedzīvotāji ir satraukti. Drons netraucēti ielidoja Latvijas teritorijā un nogāzās Rēzeknes rajonā Gaigalavas apkaimē. Pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai sprādziens nenotika un neviens incidentā necieta.

Taču problēmas drošības jautājumos, izrādās, nav vienīgie trūkumi, kurus atklājis minētais incidents. Nopietnas problēmas ir arī saistībā ar komunikāciju. Preses konferencē Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā, komentējot “Latgales Laikam” notikušo incidentu, domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzina, ka Aizsardzības ministrijas komunikācija ar pierobežas pašvaldībām no Krievijas ielidojušā drona kontekstā ir bijusi traģiska: “Daugavpils pašvaldība kā pierobežas pašvaldība nekādu oficiālu informāciju par notikušo ne pieejamas, ne ierobežotas pieejamības informācijas veidā nedz no Aizsardzības ministrijas, nedz citām oficiālām amatpersonām līdz 10. septembra rītam nebija saņēmusi. Līdz ar to arī sniegt žurnālistiem plašāku informāciju saistībā ar notikušo ir sarežģīti. Tāpat neesam saņēmuši nedz informāciju, vai mums savā administratīvajā teritorijā būtu jāveic kādi pasākumi, nedz ieteikumus vai rekomendācijas saistībā ar komunikāciju par notikušo.”

Daugavpils domes priekšsēdētājs uzskata, ka aizsardzības ministrs nav rīkojies pareizi, mēģinot notikušo noklusēt un savlaicīgi nesniedzot plašākai sabiedrībai, arī pašvaldību domju priekšsēdētājiem, kas ir arī Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāji, informāciju par minētajiem notikumiem: “Pats trakākais šobrīd ir tas, ko Civilās aizsardzības komisiju un domju priekšsēdētāji Latgalē ir spiesti ievākt informāciju, lasot ziņu virsrakstus un sekojot līdzi preses konferencēm. Notikušais lielā mērā norāda uz Aizsardzības ministrijas nespēju uzņemties krīzes vadību un komunikāciju.”

Pašvaldības vadība, līdzīgi kā žurnālisti un iedzīvotāji, ir neizpratnē par notikušo, kas, ko un kurā brīdī ir darījis, kad drons ticis fiksēts, kā, to piefiksējot vēl Krievijas teritorijā, atbildīgās personas to ir pavadījušas un ļāvušas ielidot Latvijā, un cik tālu gribējušas to laist. Elksniņš pauda cerību, ka pēc šīs neveiksmīgās komunikācijas vismaz prezidenta sasauktajā Nacionālās drošības padomes sēdē atbildīgās personas saņems uzdevumus, kas tām būtu darāms šādās situācijās kopā ar pašvaldībām.

Otrdien Rīgas pilī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā notika Nacionālās drošības padome sēde, kurā tika skatīta informācija par 7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparātu. Tajā tika uzklausīts Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) veiktās izmeklēšanas starpziņojums.

Gaigalavas pagastā 7. septembrī nokrita ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija mērķēts uz Ukrainu, bet nonāca Latvijā. NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, tika deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju.

Padome vienojās, ka Latvija tuvākajā Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē un diskusijās ar sabiedrotajiem aktualizēs nepieciešamību paātrināti īstenot NATO modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un spēku klātbūtni un rotāciju NATO Austrumu flangā atbilstoši NATO samitos lemtajam.

Pēc NDP sēdes izplatītajā paziņojumā akcentēts, ka turpinās Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā, kurā tiek plaši izmantoti bezpilota lidaparāti, tāpēc nevar izslēgt potenciālu turpmāku incidentu iespēju. "Latvijas iedzīvotāji ir aicināti saglabāt modrību, atbilstoši ziņojot valsts tiesībaizsardzības iestādēm un kompetentajām institūcijām," teikts paziņojumā. Padziļinātas incidenta izmeklēšanas secinājumu izvērtēšana plānota nākamajā NDP sēdē.

Tikmēr Ministru prezidente Evika Siliņa žurnālistiem atzina, ka Latvijas spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas. Politiķe skaidroja, ka incidenti, kuros svešas valsts droni ielido Latvijas teritorijā, ir jāuztver nopietni, jo tas ir reāls apdraudējums, kā arī akcentēja, ka nedēļas nogalē saistībā ar Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas dronu NBS ir rīkojušies atbilstoši procedūrām.

Vērtējot Aizsardzības ministrijas un NBS komunikāciju ar sabiedrību saistībā ar dronu un rīcību ar to, Ministru prezidente sacīja, ka uzticas aizsardzības ministram un NBS, atgādinot, ka komunikācija ar medijiem notika pēc risku novēršanas.

Komentāri

12.09.2024 11:46
Es
Ko var dirst gan jau ukraiņi palaida lai apsūdzētu krievus jo netiek galā,un šādi cenšas vēl latviju ievilkt karā

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.