Tāpat kā citviet Latvijā, arī Daugavpils skolās jaunais mācību gads ar svinīgajiem Zinību dienas pasākumiem šogad sākās 2. septembrī. Atšķirībā no iepriekšējā mācību gada, šogad Zinību dienas pasākumus Daugavpilī sagaidīja par divām izglītības iestādēm mazāk. Sakarā ar izglītojamo skaita samazināšanos, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā šogad nācies slēgt 6. un 11. pamatskolu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šogad sarucis arī grupiņu skaits pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Izņemot pastāvīgu izglītojamo skaita kritumu, Daugavpils izglītības iestādēm nākas saskarties arī ar virkni citu izaicinājumu. Lai iegūtu plašāku informāciju par to, kā Daugavpils izglītības iestādes tiek galā ar šodienas izaicinājumiem, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāju Marinu Isupovu.
* Kā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šogad pilsētas izglītības iestādēs ir mainījies izglītojamo skaits?
-- Šajā mācību gadā pilsētas skolās no pirmās līdz 12. klasei mācās 9167 skolēni, kas ir par 66 izglītojamajiem mazāk nekā pērn. Uz pirmsskolas izglītības iestādēm šogad devušies 3705 bērni, kas ir par 314 izglītojamajiem mazāk nekā pērn.
Pirmajās klasēs ir reģistrēti 862 skolēni jeb par 24 mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 10. klasēs izglītojamo skaits ir sasniedzis 590, kas ir par 87 vairāk nekā pērn. Skolēnu skaita pieaugumam 10. klasēs ir vairāki skaidrojami. Šogad Daugavpilī ir bijis vēsturiski vislielākais 9. klašu skolēnu skaits. Otrs iemesls – mācīties uz Daugavpils vidusskolām brauc skolēni arī no novadiem, tostarp no Krāslavas. Visbeidzot, trešais iemesls ir tāds, ka vidusskolas ir pazeminājušas uzņemšanas prasības 10. klasēs -- ja pērn mācīties 10. klasē varēja tie skolēni, kas centralizētajos eksāmenos 9. klasē bija ieguvuši 46% un vairāk procentus, tad šogad šis slieksnis sakarā ar tiesībsarga aizrādījumiem ir pazemināts līdz 20%.
Vai šāda prasību samazināšana nāks par labu, to rādīs laiks. Vai brīdī, kad izglītojamais nespēs pabeigt 12. klasi, tās joprojām būs viņa tiesības vai arī tā būs skolu atbildība, vēl ir liels jautājums.
* Ar ko saistīts audzēkņu skaita samazinājums pirmsskolas izglītības iestādēs?
-- Atšķirībā no Pierīgas Daugavpils, diemžēl, nevar lepoties ar dzimstības pieaugumu. Tā pie mums ir būtiski kritusies.
Jau pērn uz bērnudārziem Daugavpilī devās par 300 izglītojamajiem mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad līdzīgs samazinājums ir, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tātad divu gadu griezumā mums ir jau mīnus 600 bērni. Pagājušogad pirmsskolā mēs slēdzām 17 grupas, šogad -- vēl 12.
Izglītojamo skaits sarūk ne tikai Daugavpilī, tas ir raksturīgs visai Latvijai. Pērn izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājās par 13%. Šogad statistika ir līdzīga.
Domāju, ka viens no svarīgākajiem iemesliem šādam izglītojamo skaita kritumam ir tas, ka pašlaik bērni dzimst vecākiem, kuri ir dzimuši 90. gados, kad bija vislielākā demogrāfiskā bedre.
Vēl viens iemesls, kādēļ Daugavpilī sarūk dzimstība, ir tas, ka jaunieši aizbrauc no pilsētas. Kā es jau esmu teikusi -- mums nav izdevīgi skolēnus labi mācīt. Jo labāk mēs viņus mācām, jo tālāk viņi no mums aizbrauc. Tagad jauniešiem ir vaļā visa pasaule, viņi stājas ārzemju augstskolās, aizbrauc mācīties uz galvaspilsētu. To viņi var darīt tādēļ, ka mēs viņus labi mācām. Diemžēl tikai retais pēc studijām atgriežas mājās.
Tādi nu ir tie migrācijas procesi -- Daugavpils iztukšo laukus un mazās pilsētas, savukārt Rīga un ārzemes -- Daugavpili un lielās pilsētas.
* Vai ir kādas idejas, kā situāciju vērst par labu un samazināt aizbraucēju skaitu?
-- Būtiski ir tas, ka Daugavpils pašvaldība rūpējas, lai pilsētā būtu pievilcīga vide. Arī jaunieši atzīst, ka Daugavpilī ir ļoti labi, ka pilsētā ir labvēlīga vieta, kur audzināt bērnus. Mums ir labas skolas, labas pirmsskolas izglītības iestādes, laba infrastruktūra, zaļa vide, draudzīgs transports un daudz kā cita laba, taču pie mums ir salīdzinoši maz labi apmaksātu darba vietu.
Tāpēc, neredzot, kur viņi te varētu strādāt, jaunieši aizbrauc. Ir arī gadījumi, kad jaunieši atgriežas dzimtajā pilsētā. Visbiežāk tas notiek tad, kad jau viņu bērniem ir jāsāk skolas gaitas. Pēdējā laikā visbiežāk jaunieši atgriežas no Lielbritānijas, arī no Rīgas, bet tikai tad, ja viņiem šeit izdodas atrast darbu.
* Pēdējā laikā valstī aktuāls kļuvis STEM jomas pedagogu trūkums. Kāda situācija ir Daugavpilī?
-- Šāda problēma pastāv arī Daugavpilī, taču pie mums tā nav tik asi izteikta kā, varbūt, daudzviet citur Latvijā. Pagaidām mēs esam spējuši nodrošināt skolotājus visām klasēm un visos priekšmetos. Daļēji atrisināt skolotāju trūkuma problēmu pilsētā šogad ļāvusi arī divus skolu slēgšana, kuru pedagogi ir pārgājuši darbā uz citām skolām. Pašlaik vakanču Daugavpils izglītības iestādēs nav un visas stundas notiek.
Taču skola ir dzīvs organisms, arī skolotāju dzīvē kaut kas mēdz mainīties, tāpēc vakances var parādīties. Mēs, protams, gribētu, lai mums būtu arī iespēja izvēlēties labākos no labākajiem pedagogiem.
Gribētos, protams, lai mēs varētu skolotājus atslogot, lai viņiem būtu mazāk kontaktstundu. No vienas puses, arī skolotāji to vēlas un arodbiedrība cīnās par sabalansētu likmi, no otras puses, skolotāji saprot -- jo viņiem vairāk stundu, jo vairāk var nopelnīt.
Skolotāju vidējais vecums Daugavpilī patlaban ir 47 gadi. Ir arī daudz skolotāju pirmspensijas vecumā. Tāpēc apzināmies, ka perspektīvā mums visu laiku vajag atjaunot pedagoģisko personālu. Šogad pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par stipendijām STEM jomā studējošajiem pedagogiem.
* Kā skolām veicas ar pāreju uz izglītību tikai valsts valodā? Vai izglītojamajiem, kas nepārzina valodu pietiekami labi, nekrītas zināšanu līmenis?
-- Pāreja uz izglītību latviešu valodā mums ir liels izaicinājums Mēs jau pagājušogad mēģinājām forsēt šo procesu, liekot milzīgu uzsvaru uz latviešu valodas mācīšanu jau pirmsskolas izglītības iestādēs, lai vismaz ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem strādātu pedagogi, kas brīvi pārvalda latviešu valodu.
Domāju, ka tagad, kad latviešu valoda pirmsskolā ir obligāta prasība, bērniem būs mazāk problēmu, jo uz skolu viņi ies jau daudzmaz zinot valodu. Jāpatur prātā arī tas, ka, neatkarīgi no mācību valodas, bērni arī dzimtajā valodā mācās dažādi -- vieni mēdz būt teicamnieki, bet citi paliek uz otro gadu.
Valoda nav tā, kas nosaka galīgo mācību rezultātu. Skolēnam svarīgi ir sadzirdēt skolotāju, prast koncentrēties, izlasīt tekstu, iedziļināties mācāmajā tēmā, saprast likumsakarības. Ja bērnam ir izpratne, spējas un vēlme mācīties, viņš to darīs jebkurā valodā. Ja tas notiek valodā, kuru viņš pietiekami labi nepārzina, sākumā tas var prasīt vairāk laika. Savukārt, ja viņam nav iemaņu mācīties, ja nav spēju koncentrēties, ir maza ticamība, ka sekmes būs labas.
Problēma bieži vien ir nevis valodas nezināšanā, bet gan tajā, ka skolnieks nemēģina saprast un necenšas koncentrēties tam, ko saka skolotājs. Patlaban visā pasaulē, tostarp Latvijā, strauji pieaug skolēnu skaits, kam ir mācīšanās grūtības (56. kods) un kam ir garīgās veselības problēmas.
Problēmas ar pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā var rasties arī tad, ja nav pietiekama atbalsta un ieinteresētības ģimenē. Ģimenes mēdz būt ļoti dažādas. Ir tādas, kurās vecāki paši labi pārvalda valodu un viņiem nav problēmu palīdzēt bērnam. Ir arī tādi vecāki, kas ir pietiekami motivēti un cītīgi mācās valodu kopā ar bērnu. Diemžēl ir arī tādi, kam ir absolūti vienalga, ko viņu bērns dara skolā. Savukārt pats sliktākais ir tad, ja vecāki saka bērnam, ka tas viņam nav vajadzīgs. Ar šo vecāku bērniem ir vissarežģītāk, jo vecāki bērnam tomēr ir autoritāte.
Vēl viena aplamība ir domāt -- ja mēs esam atdevuši bērnu skolā, tad tā viņu izaudzinās. Audzināšanai ir jāsākas ģimenē. Ja vecāks pats ir nekāds, ir maza cerība, ka viņa bērns būs citādāks. Lai tas nenotiktu, ir jābūt ļoti spēcīgai motivācijai.
* Pēdējos gados sakarā ar izglītojamo skaita samazinājumu Daugavpilī nācies reorganizēt un slēgt vairākas izglītības iestādes. Kā sokas ar slēgto skolu ēku apsaimniekošanu?
-- Pēdējos 20 gados iedzīvotāju skaits pilsētā ir samazinājies teju uz pusi, līdz ar to tik daudz skolu, būvju, ēku mums fiziski vienkārši nevajag.
Ēkas pamatā ir vecas, ar zemu energoefektivitāti. Laikā, kad visa Eiropa cenšas ieturēt zaļo kursu, arī mums ir vajadzīgas jaunas, modernas un energoefektīvas ēkas. Uzturēt skolas ar nelielu izglītojamo skaitu ir arī ekonomiski neizdevīgi.
Pašvaldībā strādā darba grupa, kura domā un spriež, kā izmantot šīs slēgto skolu ēkas. Tās tiek piedāvātas izmantošanai teju visiem interesentiem. Taču arī uzņēmēji domā, piemēram, kam viņiem tā milzīgā 11. pamatskolas ēka, ja pašlaik šūšanas darbnīcai ļoti ātri var uzbūvēt angāru no mūsdienīgiem materiāliem, kurā būs silti, gaišs un arī tā uzturēšana būs lēta.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Jaunais mācību gads nācis ar jauniem izaicinājumiem" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
