Latgales uzņēmēji saskaras ar jauniem izaicinājumiem

27. septembrī Vienības nama Lielajā zālē notika Latgales biznesa forums, kurā piedalījās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī viesi no Rīgas, tostarp arī Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvji, kuri pašlaik izstrādā speciālu plānu, kas ietver arī reģiona attīstību. Uzņēmēju iespējas un izaicinājumus visas dienas garumā pārrunāja biznesa foruma dalībnieki, kas noslēdzās ar Latgales apakškomisijas izbraukuma sēdi.

Latgalei ir ar ko lepoties

Biznesa forumu organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latgales plānošanas reģions un Daugavpils pilsētas dome. Šis pasākums pulcēja uzņēmējus no visa reģiona, Saeimas deputātus, kā arī organizācijas, kas darbojas uzņēmēju atbalstam. Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne atzīmēja, ka Latgalei ir ar ko lepoties. Reģionā veiksmīgi darbojas lieli uzņēmumi, kuru produkciju izmanto visā pasaulē. "Latvijā saka: "Cāļus skaita rudenī." Tas ir, kad zemnieki visu novākuši, viņi apkopo rezultātus. Arī mēs nolēmām apkopot rezultātus, izvērtēt, kas šogad noticis, ko esam paveikuši, kas mums nav izdevies. Tāpēc radās ideja kopā ar LTRK un Daugavpils pilsētas domi rīkot biznesa forumu, uz kuru tika aicināti Latgales uzņēmēji, kā arī pašvaldību un valsts struktūru pārstāvji, lai apspriestu mūsu iespējas. Mums ir daudz ideju saistībā ar digitalizāciju. Mēs aktīvi strādājam ar pašvaldībām, lai attīstītu industriālās zonas. Piemērs tam ir Daugavpils pilsētas dome, kas sadarbībā ar Augšdaugavas novada domi būvē lielu industriālo parku “Altop” Locikos, tas būs gatavs līdz nākamā gada beigām. Un nav noslēpums, ka pie mums jau vēršas diezgan augsta līmeņa investori un interesējas par telpām. Tāpēc ir jāstrādā ļoti ātri, lai mēs būtu konkurētspējīgi, lai mums būtu ko piedāvāt. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumiem, tie ir priekšā pārējiem optoelektronikas nozarē ar augstu pievienoto vērtību, atsevišķās pozīcijās tie ir 80% no pasaules tirgus. Tagad sākam domāt par mikročipiem jeb tā sauktajiem vadītājiem. Respektīvi, mums ir ko darīt, ir ar ko lepoties,” teica I. Maļina-Tabūne.

Viņa arī uzsvēra, ka biznesa forumā bija ļoti svarīgi uzklausīt uzņēmējus, jo, lai attīstītos tālāk, ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu viņiem atrisināt problēmsituācijas.

Problēmas ir jārisina, tostarp arī valsts līmenī

Viens no pasākuma organizatoriem -- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, atzīmēja, ka mūsu uzņēmēji saskaras ar vairākām būtiskām problēmām, kuras jārisina valdības līmenī. Runa ir par nodokļu sistēmu. “Latgalē ir grūti tiem uzņēmumiem, kas darbojas vietējā tirgū, jo reģionā nav tik liela cilvēku plūsma. Arī ģeopolitiskā situācija Latgales uzņēmējiem nepalīdz. Tāpēc arī jārīko šādi pasākumi, lai piesaistītu uzmanību Latgales uzņēmējiem. Nav noslēpums, ka Latgales ekonomika nav tik spēcīga kā Latvijas ekonomika, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības līmeni. Un šodien ir jāsaprot, ka ekonomikas jautājumi ir arī valsts drošības jautājumi. Ir politiķi, kas saka, ka Latgale nav nekas īpašs. Tā nav taisnība. Latgale ir īpaša Latvijas daļa, tāpēc tai nepieciešama īpaša pieeja, šajos jautājumos ir jāiedziļinās īpaši. Labi, ka Latgalē ir speciālā ekonomiskā zona, pat divas. Paplašinot iespējas, ko zona sniedz, un šajā gadījumā es runāju par darbaspēka nodokļa samazināšanu, tas būs ļoti labi vietējam biznesam. SEZ ir jādod vairāk iespēju palīdzēt uzņēmējiem. Ir jāsaprot, ka, lai piesaistītu investīcijas, ir uzskatāmi jāparāda, kāpēc šeit ir labāk, jo šodien ģeopolitiskās situācijas dēļ šeit ir pietiekami daudz mīnusu,” teica J. Endziņš.

Aktīvi apspriež Rīcības plānu Latgalei

Kārtējo reizi pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīvas, šoreiz foruma ietvaros, notika Saeimas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēde, kurā tika apspriests Rīcības plāns Latgalei, kurā jāiekļauj arī “Zilo ezeru zemes” attīstība.

“Pie plāna tiek strādāts, un es ceru, ka beigās visi teiks -- jā, mums tas der. Es gribētu redzēt plānu, kas dos rezultātu, kuru var īstenot. Divi galvenie virzieni, kas būtu jāiekļauj šajā plānā, ir speciālās ekonomiskās zonas sniegto iespēju pilnveidošana, kā arī ir jāizmanto iespējas, kas attiecas uz aizsardzības jautājumiem,” savu redzējumu pauda J. Endziņš.

LTRK un Latgales plānošanas reģiona, kā arī vietējo uzņēmēju argumentus uzmanīgi uzklausīja parlamentārieši, kuri darbojas Saeimas Latgales apakškomisijā. Tās priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks uzsvēra, ka komisijas pārstāvjiem ir ļoti svarīgi zināt uzņēmēju viedokli, jo no viņiem ir atkarīga mūsu reģiona nākotne.

“Es atzinīgi vērtēju šādu forumu rīkošanas idejas gan saturiski, gan informācijas sniegšanas ziņā par problemātiskiem jautājumiem un to iespējamiem risinājumiem. Mums ir vajadzīgas šādas diskusijas un dialogi ar uzņēmējiem. Un to nekad nevar būt par daudz. Šādi forumi ir jārīko biežāk, vai tā būtu Daugavpils vai Rēzekne, pierobežā tie ir vajadzīgi. Un šodien, raugoties uz ekonomisko situāciju, dažās jomās vērojama bremzēšanās vai pat stagnācija. Un, būsim godīgi, tas, kas notiek ar ražošanu Eiropā, ietekmē arī mūsu ražotājos. Latvijā praktiski nav tādu, kas ražo galaproduktu, mēs ražojam komponentes, sastāvdaļas. Un šādos forumos mēs to visu varam apspriest un mēģināt rast risinājumus problēmām,” sacīja E. Teirumnieks.

Viņš arī apliecināja, ka darbs pie Rīcības plāna turpinās. Svarīgi nonākt pie kopsaucēja un izstrādāt plānu, kas darbosies ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē.

“Patiesībā šim plānam, kas skar austrumu pierobežas reģionu, vajadzēja būt gatavam jau sen. Mēs, Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvji, darām visu iespējamo, lai sasniegtu galarezultātu. Tas, kas tajā jau ir iekļauts un kam mēs pievēršam uzmanību laika posmam no 2025. līdz 2027. gadam, attiecas gan uz ekonomikas, gan drošības jomu. Un es ļoti ceru, ka galarezultātā tās programmas, kuras šobrīd izstrādātas, tiks vērtētas citādāk, es runāju par koeficientu. Svarīgi saprast, ka pierobežas reģionā ietilpstošajai Latgalei un Alūksnei ir jābūt savam koeficientam paredzēto kritēriju ietvaros. Diemžēl statistika liecina, ka no tiem Eiropas struktūrfondu līdzekļiem Latgale aptver ne tik daudz. Un tāpēc mums ir jāizvērtē, kāpēc tas notiek. Jāsaprot, vai protam strādāt ar finansējumu, varbūt kaut kas šajā pozīcijā ir jāmaina, ja tas ir iespējams. Ir jāsaprot, kāpēc pašvaldības nestartē tajā vai citā projektā, kāds tam ir pamatojums,” turpināja E. Teirumnieks.

Ārvalstu partneri izrāda interesi

Kamēr Saeimā diskutē, dzīve nestāv uz vietas, un uzņēmējiem tomēr izdodas tikt galā ar vairākām problēmām. Pie mums veiksmīgi darbojas lieli, pasaules tirgū labi zināmi uzņēmumi, piemēram, „Pulsar Optics”, „Regula Baltija”, „Axon”, „Lightguide”, „Zieglera Mašīnbūve” un citi.

Piemēram, sadarbībā ar Latgales uzņēmumiem ir ieinteresēta Polija. Katrā ziņā žurnālistiem to apliecināja foruma dalībnieks, Polijas vēstniecības Politikas un ekonomikas lietu nodaļas vadītājs Lukašs Cudnijs.

“Mēs vēlamies veidot sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem. Es vēlos pateikties Daugavpils pilsētas domes Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājam Igoram Aleksejevam par uzaicinājumu piedalīties šajā forumā. Esmu pārliecināts, ka varam izveidot ciešu sadarbību ar Latgales uzņēmumiem. Mums jau ir izveidojusies zināma sadarbība ar Latgales reģionu. Un šodien mēs vēlamies piesaistīt savus uzņēmumus ciešākai sadarbībai ar Latgali, taču aicinām arī Latgales uzņēmumus investēt Polijas uzņēmumos,” sacīja L. Cudnijs.

Jāatzīmē, ka biznesa foruma ideja nav jauna. Pirms diviem gadiem pēc Igora Aleksejeva iniciatīvas notika pirmais “Brančs ar uzņēmējiem”, pēc gada -- otrs. Un tagad tas jau ir pārtapis biznesa forumā.

“Mans galvenais uzdevums, ko deklarēju pašvaldībā, ir darba vietu radīšana, jo tas tieši ietekmē mūsu iedzīvotāju labklājību. Pateicoties tam, var samazināt pilsētas iedzīvotāju aizplūšanu. Tādēļ atbalsts uzņēmējiem, kuri Daugavpilī rada darba vietas, ir ļoti nozīmīgs. Tāpēc pirms diviem gadiem tika realizēta mana ideja organizēt “Branču ar uzņēmējiem”, kurā pie viena galda sēdās vietējie uzņēmēji un tie, kas pieņem likumus Rīgā un kas tieši ietekmē uzņēmumu dzīvotspēju. Un šodien Daugavpilī notiek Latgales biznesa forums,” sacīja I. Aleksejevs.

Un, lai mūsu uzņēmējiem dotu iespēju apgūt jaunus tirgus, Igors Aleksejevs uzaicināja uz forumu Polijas vēstniecības pārstāvi. Kā atzīmēja uzņēmēji, viņi piedāvāja savus variantus problēmu risināšanai. Un viņi cer, ka šie priekšlikumi tika sadzirdēti. Vai līdz ar to uzņēmējdarbības vide Latgalē kaut kā uzlabosies, rādīs laiks.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Latgales uzņēmēji saskaras ar jauniem izaicinājumiem” saturu atbild ''Latgales Laiks'".