Mēs jau esam pieraduši saņemt prāvus rēķinus par elektrību, kas ik reizi izraisa sašutuma vilni, un periodiski publicētās elektroenerģijas cenas pasaules biržās šokē. Situācija ir jāmaina, taču Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr tam ir gatavi, pavēstīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Tie, kas ir pabijuši Eiropā, zina, ka šajās valstīs ir ļoti daudz vēja parku. Šādā veidā šīs valstis iegūst elektroenerģiju, rezultātā par to maksājot mazāk nekā to valstu iedzīvotāji, kur šādu parku nav vai gandrīz nav. Latvija šajā jautājumā ir starp atpalicējām. Mums ir vēja turbīnas netālu no Ventspils, kas tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām pilsētām valstī. Savukārt Latgalē nekas tamlīdzīgs nav redzams. Kāpēc?
Jāizmanto atjaunojama enerģija
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz, ka līdz 2030. gadam no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas apjoms būtiski pieaugs un veidos vismaz 60% no enerģijas patēriņa Latvijā. Jau tagad ievērojamu daļu elektroenerģijas iegūstam no hidroelektrostacijām, un, pateicoties valsts atbalstam, arī saules enerģijas apjoms ir ievērojami pieaudzis, taču vēja enerģijas ražošanā atpaliekam ne tikai no daudzām Eiropas valstīm, bet arī no kaimiņiem.
„Latvijai ir ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ļoti skaidra vīzija, kā, izmantojot ilgtspējīgus resursus, šajā gadījumā atjaunojamo enerģiju, radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus enerģētiskās neatkarības sasniegšanai. Valsts var radīt labvēlīgu vidi privātajām investīcijām enerģētikas sektorā, lai varētu sākt īstenot projektus, taču tam ir nepieciešami vismaz divi līdz trīs gadi. Mēs varam runāt par laiku ne tuvāk par 2027. vai pat 2030. gadu, kad redzēsim konkrētu progresu šajā sektorā. Piemēram, vēja enerģētikas sektors stagnē, bet ir izvirzīti ambiciozi mērķi,” sacīja Kaspars Melnis.
Lēmums pieņemts un atbalsts būs
Nedaudz vairāk kā pirms mēneša, 3. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka valsts atbalsta iespējas un apmēru mājsaimniecībām ļoti liela energonesēju cenu pieauguma gadījumā. Atbalsts paredzēts mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Mērķis ir mazināt negatīvās sociāli ekonomiskās sekas iedzīvotāju labklājībai, kas saistītas ar strauju enerģijas cenu pieaugumu apkures sezonā. Mēs visi atceramies briesmīgo 2022. gada 24. februāri, kad Krievija uzbruka Ukrainai, izraisot pilna mēroga karu. Tas ietekmēja arī ekonomiku visā pasaulē. Cenas strauji pieauga un, pirmām kārtām, energoresursiem. 2022./2023. gada apkures sezonā Daugavpilī apkures tarifs bija 175,59 eiro par MWh. Rīgā no 85,45 eiro tas strauji pieauga līdz 170,59 eiro par MWh. Augstākais tarifs bija SIA “Ikšķiles māja” -- 324 eiro par MWh, SIA “Rēzeknes siltumtīkli” klientiem tas bija 216 eiro. Cilvēki bija spiesti maksāt milzīgas naudas summas par malku un granulām, strauji pieauga arī elektrības cena. Pašlaik situācija ir ievērojami uzlabojusies. Tarifi samazinās, un, piemēram, šajā apkures sezonā daugavpilieši maksās nevis 175 eiro, bet 63,12 eiro par MWh. Tā ir milzīga atšķirība, bet jebkurā brīdī viss var mainīties. Un mums ir jābūt gataviem šīm pārmaiņām. Mums ir jāstiprina Latvijas energoneatkarība un pašiem jāražo iedzīvotājiem nepieciešamie resursi. Taču pašlaik spēkā ir tikai likums mērķētam atbalstam energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma situācijās -- kad energoresursu cenas kļūs ļoti augstas, lai mazinātu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi, valsts paredzējusi sniegt atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datubāzēm – Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Atbalsts netiks nepiemērots pastāvīgi -- visas apkures sezonas laikā vai visu gadu, bet sniegts tikai tad, ja energoresursu tirgus cenas pārsniegs noteiktu slieksni.
Šādām mājsaimniecībām tiks sniegts atbalsts, ja energoresursa cena biržā trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedz sliekšņa cenu par 30% un Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par konkrētu atbalsta periodu. Apkures sezonā šāda situācija [kad energoresursu cenas ārkārtīgi pieaug] var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī gluži pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad atbalsta mehānisma iedarbināšana nav nepieciešama.
Latvijai ir vajadzīgi vēja parki
Atbalsts ir atbalsts, bet, kā jau minēts, Latvijai ir jākļūst energoneatkarīgai. Protams, tagad tiek būvēti saules paneļu parki, bet tas ir piliens jūrā. Turklāt aktuāls ir nolietoto saules paneļu utilizācijas jautājums. Pavisam cita situācija ir ar vēja parkiem.
Pašlaik visa Eiropa ir iesaistījusies šajā procesā, neskatoties uz to, ka, šķiet, tās teritorijā jau ir daudz šādu parku. Eiropā 2023. gadā uzbūvēja rekordlielu skaitu vēja elektrostaciju, taču vēl tāls ceļš ejams, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) tīrās enerģijas mērķus. Vēja enerģija veido aptuveni 19% no Eiropā patērētās elektroenerģijas. Mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 30%. Sakarā ar to 26 Eiropas Savienības valstis parakstīja Eiropas vēju hartu, kurā piekrita vairākām brīvprātīgām saistībām, lai atbalstītu Eiropas vēja enerģijas attīstību (atļauju izsniegšanas noteikumu vienkāršošana, izsoļu sistēmas uzlabošana, aktīvas investīcijas ostās un tīklos u.c.).
Pašlaik šī ideja tiek aktīvi popularizēta Latvijā. Ministrs Kaspars Melnis informēja, ka ir pieņemti Klimata un enerģētikas ministrijas noteikumi par investīcijām kopienās -- tas ir finansiāls ieguvums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Noteikumu mērķis ir panākt, lai vēja parku attīstītāju un iedzīvotāju attiecības būtu abpusēji izdevīgas un veicinātu atjaunojamās enerģijas projektu attīstību.
“Esam izstrādājuši vairākus noteikumus, kur šāda būvniecība būs aizliegta. Runa ir par dabas parku teritoriju, dzīvojamo ēku tuvumu u.c. Gribu uzsvērt, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir ļoti svarīgs jebkuram projektam. Nedrīkst būt tā, ka, iegūstot enerģiju, mēs nodarām kaitējumu citiem dabas resursiem. Protams, jebkura cilvēka darbība atstāj zināmu ietekmi uz vidi – ceļu, tiltu un citas infrastruktūras būvniecība atstāj savas pēdas. Jautājums ir, cik liela ir šī ietekme? Tāpēc mums ir rūpīgi jāapsver, kur būvēt vēja vai saules elektrostacijas,” teica ministrs.
Baidoties no šīs ietekmes, Latvijas iedzīvotāji aktīvi iestājas pret būvniecību, piemēram, Rēzeknes novadā. Vēja parku plānots būvēt Strūžānos, taču ir sākusies ažiotāža, -- cilvēki iebilst pret to. Jāatzīmē, ka pirms vairākiem gadiem pēc Somijas valdības pasūtījuma veiktie pētījumi pierādīja, ka vēja turbīnas rada zemas frekvences skaņas jeb infraskaņas, ko cilvēka dzirde neuztver un, attiecīgi, tās nekaitē cilvēka veselībai.
Un šodien, lai mainītu situāciju saistībā ar šo negatīvo viedokli, jau tiek runāts ne tikai par ieguvumiem un elektroenerģijas cenu politikas uzlabošanu. Tika izstrādāti arī atbalsta noteikumi. Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 eiro/MW gadā. Tas tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas.
Latvijā 2024. gadā minimālās algas apmērs ir 700 eiro. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. Finansiālais labums iedzīvotājiem sekmēs viņu dzīves kvalitāti un maksātspējas kāpumu, veicinot preču un pakalpojumu patēriņu.
„Piemēram, Strūžānu vietējā kopiena varētu saņemt divarpus miljonus katru gadu. Protams, es atvainojos, bet par tādu naudu jūs pat varat uzcelt SPA savām vajadzībām. Bet jāņem vērā, ka cilvēkam ir jābūt deklarētam šajā vietā,” Kaspars Melnis sacīja reģionālo mediju žurnālistiem tikšanās laikā pie Saeimas priekšsēdētājas.
Ministrs norādīja, ka notiek sarunas ar aizsardzības ministru par vēja parku būvniecības kartes pārskatīšanu, lai tajā iekļautu daļu pierobežas teritorijas. Pašlaik daudzos Latgales pagastos, kā arī Alūksnes novadā, kas robežojas ar Krieviju, šādu objektu būvniecība ir aizliegta. Taču ļoti iespējams, ka situācija var mainīties. "Mēs vienojamies, risinām šo jautājumu. Visticamāk, par to tuvākajā laikā tiks lemts arī Ministru kabineta sēdē. Tāpēc šī karte tiks pārskatīta,” žurnālistus informēja Kaspars Melnis.
Komentāri