Latgale ir bagāta ar brīnišķīgiem, laipniem un atsaucīgiem cilvēkiem, mums ir skaista daba, kas apbur it visus, mēs esam bagāti ar saviem ezeriem -- par visiem nemaz nav iespējams pastāstīt. Šoreiz raksts veltīts vienai no visneaizmirstamākajām vietām -- Riču (jeb Riča) ezeram, kas atrodas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā.
Nokļūt līdz ezeram ir pavisam vienkārši – jābrauc uz Sileni, tad jāiegriežas mežā. Pa meža ceļu būs jābrauc diezgan ilgi un lēni. Tomēr tas viss ir tā vērts, kad, izbraucot no meža, paveras brīnišķīgs, elpu aizraujošs skats, -- liels ezers, ko no visām pusēm ieskauj mežs. Jāpiebilst, ka, diemžēl, Latvijas teritorijā atrodas tikai viena trešdaļa šīs ūdenstilpes, pārējais skaistums pieder baltkrieviem.
Tas ir ceturtais dziļākais ezers Latvijā, kā arī viens no tīrākajiem.
„Gleznainais Riču ezers ietilpst dabas parka „Silene” teritorijā. Ezers ļoti līčains, dziļš (līdz 39,7 m) un maz piesārņots, jo atrodas nomaļā vietā. Ezera austrumu pusē iestiepjas gara pussala, kas apaugusi ar mežu. Ezera gultne un krasti ir smilšaini, ar akmeņiem. Dziļāk ezera gultni klāj dūņas un sapropelis. Riču ezers ir desmit dziļāko Latvijas ezeru skaitā un viens no lielākajiem pēc ūdens tilpuma (124,4 milj. km²). Ezerā ir 9 salas, taču tās atrodas Baltkrievijas teritorijā,” vēsta vietne visitdaugavpils.lv.
Dabas parks „Silene” kā kompleksais dabas liegums dibināts 1977. gadā. Platība 37,9 km2. Dabas parkā atrodas 24 ezeri. Te ir daļa Riču ezera 5,9 km2 platībā, daļa Sitas ezera -- 0,4 km2, un Sila ezers (2,6 km2). Dabas parkā ir vairāki mazi purviņi, starp kuriem izceļas Glušonkas purvs – dabas liegums 142,3 ha platībā. Silenes dabas parkā atrodas daudz dažāda tipa mežu. Dominē priežu audzes, kā arī priežu--egļu un egļu--lapu koku meži. Purvos un ezeros atrodams purva bruņurupucis, sarkanvēdera ugunskrupis, lielais tritons un meža susuris. Mežos ligzdo melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Dabas parka dienvidu daļā, Baltkrievijas pierobežā, atrodas dabas liegums “Ilgas” un Daugavpils Universitātes studiju un pētniecības centrs „Ilgas”. Dabas parks „Silene” ir iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā „Natura 2000”, lai saglabātu galvenās dabas vērtības. Tā ezeri ir svarīgas sikspārņu barošanās vietas. Savukārt Riču ezers ir ļoti nozīmīga dabas parka daļa.
Par Riču ezeru ir teika, kurā, tāpat kā daudzos šādos nostāstos par Latgales ezeriem, galvenais varonis ir velns.
Reiz velns gribējis pārkļūt pāri Riču ezeram. Apkārt tas nevarējis iet, jo katrā ezera galā bijuši ciemi. Velnam vairs nekas neatlicis, ka brist pāri vai taisīt tiltu. Tikko velns iebridis dažus soļus ezerā, jau bijis līdz kaklam slapjš. Nu velnam nekas neatlicis, ka taisīt tiltu. Velns tūliņ ķēries pie akmeņu nešanas. Darbs padevies līdz pus ezeram. Tālāk tas nepaspējis, jo gailis, par nelaimi, aizdziedājies. Velns tūliņ bijis projām. Tilts vēl stāv šobaltdien, bet tas ir tikai iesēdies zemē, un to nevar redzēt. Taču var saskatīt tilta vietu, jo tanī vietā ir sekls, un šī seklā vieta apaugusi ar niedrēm.
Šī ūdenstilpe jau kopš neatminamiem laikiem vilinājusi makšķerniekus. Un tas nav nekas pārsteidzošs, jo zivju te tiešām ir daudz. Riču ezera ihtiofauna -- 22 sugas, biežāk sastopamās zivis ir sami, raudas, akmeņgrauži, asari, karūsas, līdakas, līņi, plauži, pliči, ruduļi, sudrabkarūsas, vīķes, ķīši, repši, vēdzeles, ezera salakas (sniedzes), zuši, ālanti.
„Šo ezeru iepazinu jau bērnībā, jo tēvs bieži veda mani uz šejieni ķert zivis. Tolaik nebija robežu, tāpēc varējām mierīgi staigāt pa tā krastiem, nedomājot, ka varētu nonākt citas valsts teritorijā. Tāpat bija, ja vasarā devāmies makšķerēt no laivas. Savukārt tagad ir bažīgi un uzmanīgi jāseko valsts robežas marķējumam. Bet tas ir sīkums, ņemot vērā, ar kādu lomu bieži atgriežos mājās. Esmu noķēris visādas zivis... Agrāk šeit bieži bija tīkli, uzdarbojās maluzvejnieki, bet tagad nav tik viegli nokļūt pie ezera, tāpēc pēdējā laikā tīklus neesmu manījis. Žēl zivju, tās nedrīkst tā ķert, jo tas nesagādā nekādu prieku. Man patīk makšķerēt ar makšķeri un spiningu. Taču zivis te ir kaprīzas, vajag pielāgoties, saprast, ko sagatavot iebarošanai, kādu ēsmu izmantot. Turklāt uzmanīgi jāseko laikapstākļiem, jo no tiem atkarīga zivju uzvedība,” pastāstīja pieredzējušais makšķernieks Aleksandrs.
Šeit jau vairākus gadu desmitus darbojas atpūtas bāze „Jantarnaja”, kas pieder daugavpilietim Sergejam Gusarovam. Viņš saka, ka cilvēkiem patīk atpūta brīvā dabā, viņi bieži zvana un jautā, vai ir pieejamas brīvas mājiņas. Pussalā to ir gana daudz, kur ir arī ugunskura vieta, kas īpaši iecienīta Jāņu naktī un Līgo svētkos. Turklāt ezera tīrie un dzidrie ūdeņi jaukā vasaras dienā tā vien vilina nopeldēties. Šeit ir arī pilnībā labiekārtota smilšu pludmale.
„Ar ko mani piesaistīja šī vieta? Tā ir viena no skaistākajām vietām, ko zinu. Kad to ieraudzīju, uzreiz nolēmu, ka gribu šurp braukt pēc iespējas biežāk. Skaists tīrs ezers, gleznaini krasti, blakus ir upe. Riču ezerā ietek Silica, bet iztek Ričanka. Vēl viens svarīgs faktors bija lielā zivju daudzveidība. Man patīk brīvajā laikā pasēdēt ar makšķeri. Ezerā mīt gandrīz visas Latvijā sastopamās zivju sugas, ir pat saldūdens siļķes. Bieži ķeru līdakas, asarus, brekšus un raudas. Esmu noķēris ap 5 kilogramiem smagus plaužus, līdakas -- vēl lielākas, vārdu sakot, milzīgus eksemplārus. Zemūdens medību cienītāji man stāstīja, ka redzējuši līdaku, kuru izmēru dēļ varētu sajaukt ar baļķi. Tādi eksemplāri ir pat uzbrukuši zemūdens medniekiem, kožot to hidrotērpus. Plaužu šeit ir ļoti, tos ķer visu laiku. Zivis slēpjas ezera dziļumā, bet baroties dodas seklumā. Savukārt īpaši lielas raudas var noķert rudens pusē. Lapas sāk birt ūdenī, uz tām ir dažādi kukaiņi, un raudas tos medī. Tāpēc šajā periodā raudas var noķert pavisam viegli. Āķis vēl nav lāgā iegrimis ūdenī, kad zivs jau pieķērusies.
Riču ezeram ir ļoti skaisti krasti -- gan zemi, gan augsti. Piemēram, Diānas rags. Pagasts šeit iekārtojis vietu atpūtai. Ir pat skatu laukums un kāpnes, lai varētu nokāpt pie ūdens. Bāzē „Jantarnaja” ir pilns pakalpojumu klāsts, kas raksturīgs šādām atpūtas vietām. Ir sauna, nakšņošanas vietas, virtuve, vieta maltītes pagatavošanai brīvā dabā, makšķerēšanas inventārs, teniss, ūdens velosipēdi, motocikls un daudz kas cits, lai labi pavadītu laiku. Cenas nav augstas. Bāze „Jantarnaja” atrodas 30 kilometrus no Daugavpils,” laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja Sergejs Gusarovs.
Taču jāņem vērā, ka tur ir pierobežas zona, tāpēc līdzi jābūt ne tikai personu apliecinošam dokumentam, bet arī speciālai caurlaidei, kuru Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē var saņemt bez maksas. Tiesa, tā ir jāpieprasa, lai apmeklētu bāzi „Jantarnaja”, jo pašlaik uz robežas ar Baltkrieviju noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Attiecīgi ar saņemto caurlaidi ir aizliegts staigāt pa visu pierobežas zonu, toties var baudīt Riču ezera skaistumu un labi atpūsties bāzē.
Komentāri