Apleicejī itū āku sauce par palacu, a tuos saminīkus par palaca panim. Niu vuordu palacs reši kaids Latgolā lītoj, cytu reizi gon kaidu nūsauc par panu. A Kruoslovys palacs, pīdzeivuojs puorbyuvis i vēļ gaideidams tuos, stuov kai stuovādams.
Piļs pastateišona. 1729. godā Kruoslovu i tuos apleicīni nūpierka Jans Pļaters. Par itū vēļ tān līcynoj akmiņs1 ar tymā īkoltu gerbūni i godaskaitli.
Jans Pļaters beja augsta ranga administrators, jis dzeivuoja Lelindricā. Par Janu Pļateru viesturnīks Gustavs Manteifeļs 1897. godā roksta: „Jans Ludvigs Plāters bija gudrs, ar asu uztveri un kā toreizējais poļu kungs – ar lielu pieredzi Seima uzrunās. Savā apkārtnē slavens dzejnieks, kurš sacerēja skaistus dzejoļus latīņu valodā.”2
Jans Pļaters nūpierka Kruoslovu, bet dreiži viņ – 1736. godā – nūmyra. Nūmyra 46 godu vacumā Lelindricā3. Kruoslovys izbyuve i atteisteiba ir juo dālu i unuku nūpalns.
Jana dāls Konstantins (1722–1778) ir Kruoslovys eistais izveiduotuojs. Leli nūpalni te i juo sīvai Augustai (1724–1791, meitys uzvuordā Oginska). Jī izplanavuoja i aizsuoce Kruoslovys piļs byuvnīceibu – lelys, greznys, atbiļsteigys tuo laika modai.
Kungu dzeivojamuos sātys aba piļs izbyuve tyka pabeigta 1791. godā. Tys nūtyka Konstantina dāla Augusta (1745–1803) dzeivis laikā. Piečuok ar piļs uzturiešonu, pīlobuošonu i puorkuortuošonu jēmēs Augusta dāls Adams i cyti ituos pusis Pļateri.
Myusu daudzais pyrmais. Sovā laikā jū dievēja par Infļantejis (tai agruok sauce Latgolu) Leonardo da Vinči.
Adams Pļaters (1790–1862) interesējās par mitologeju, teikom i legendom, pietēja dzeivūs organismus, labi zeimēja i sacerēja dzeju, pietēja mineralus i īžus, raksteja par daudzom temom dažaidim almanahim, interesējās par senatni i organizēja arheologiskus izrokumus.
Viesturnīks Boleslavs Brežgo roksta: „Plāters pēc Lietuvas arheoloģijas pētnieka grāfa Eustahija Tiškeviča aizrādījumiem pirmais sācis vākt ziņas par Latgales uzkalniņiem un senkapiem, kā arī par viņos atrastiem priekšmetiem. Ar viņa pūlēm bija ievāktas ziņas par atradumiem, sākot ar 1800. un beidzot ar 1842. gadu. Tajās ietilpst arī paziņojumi par viņa personīgi vadītiem izrakumiem 1851. gadā”4. Preiļu grafu Mihailu Borhu i Kruoslovys Adamu Pļateru var skaiteit par myusu pyrmajim pošsātys arheologim.
Sevišku atzineibu akademiskajuos aprynduos Adams Pļaters izapeļnēja ar pietejumim zoologejā. Par itū temu jis publicēja daudz rokstu i vairuokys gruomotys5. Adamam Pļateram beja boguoteiga ihtiologejis kolekceja, kuru jis uzduovynuoja kaidai Varšavys augstškolai.
Pādejī grafi. Ludzā pīdzymušuo, bierneibys i jauneibys godus Daugovpilī pavadejušuo Leonida Dobičina romana "Enpiļs" (1936) 8. nūdalis suokumā apraksteits, kai puika ar sovu gimini pavoda vosoru laukūs. Konkreti tei vīta nav nūsaukta, bet piec dažim orientirim var izsprīst, ka tei ir niulejuo Prīdaine6 – Kruoslovys piļsātys daļa Daugovys kreisajā krostā.
Puika ar aukleiti īt iz prāmi, kaba puorsacaltu puori upei. Nu kolna pi prāma pībrauce lakuota karīte, kučeram beja sudobra pūgys, grafs peipēja.
Romanā apraksteitais grafs ir pādejais Kruoslovys piļs i apleicejū zemu īpašnīks – Gustavs (1850–1923).
Jis beja gara auguma, kalsnejs, švīteigi gērbēs. Cik var sprīst nu atmiņom, beja styngrs, seikumains i skūps. Ari romanā pīmynāts, ka grafs personeigi pīkaustiejs divys tantenis, kurys bez atļuovis lasēja sieņs juo mežā.
Par Gustava sīvu Mareju (1862–1947) stuosta, ka jei bejuse romantiska i religioza, pret vīnkuoršim cylvākim ījiuteiga. Izcyla rūkdarbneica i puču audzātuoja, kuru moz interesēja praktiskys lītys. Kūpā ar veiru jei daudz ceļuoja – nabeja Eiropā vītys, kur obi nabyutu bejuši.
Mareja beja Edvarda Pļatera (1826–1865) meita, juos dzeds beja slovonais kruoslovīts grafs Adams Pļaters. Piec tāva nuovis napylngadeiguo Mareja beja Kruoslovys īpašneica, bet faktiski ar lītom nūsadorbuoja juos aizbildni. 1878. godā Edvarda meitys īpašumā beja Kruoslova i apleicejuos foļvarkys – kūpumā 5929 desetinu zemis7.
Gustavs ari beja nu Pļaterim, bet nu Pūlejis atzora. Kruoslovys Pļaterim beja pījimts, kaba itei vīta naizītu nu Pļateru rūkom, nūteiktuos situacejuos preceitīs sovā storpā attuolim Pļateru radinīkim. Tai ka Gustavs beja taids kai prymaks.
Bārnu Marejai i Gustavam8 nabeja. Gustavs nūmyra Reigā, a Mareja Madridē9.
Školys laiki. Jaunizveiduotā Latvejis vaļstī Agraruos reformys laikā Pļateru Kruoslovys piļs i jūs lelī īpašumi puorguoja vaļstij. Marejai Pļaterei, kai tū paredzēja lykums, atstuoja 50 ha zemis i dažys saimisteibys ākys.
Bejušajā grafu pilī tyka īreikuota škola. Vydsškola te suoka dorbuotīs 1923. godā. Tai tys beja da 1972. godam, „jo skola pārgāja uz ēku Raiņa ielā 25”10.
1930. godā Kruoslovys gimnazeju pabeidze Norberts Trepša, kuru vaira zynom kai literatu Norbertu Neikšanīti. 1933. godā – prīsters, literats Stanislavs Gendeļs.
Kruoslovys gimnazeju 1936. godā pabeidze Cecileja Dinere (1919–1996) – poete, prozaike, atdzejuojuse Gijomu Apolineru, Polu Eliāru, Fransua Vijonu i c. 1957. godā jei beja rodūšā komandejumā Kruoslovā, saraksteja poetisku cyklu par dzymtū piļsātu. Ir tī ari dzejuļs „Mana skola”.
„Stāv augstā kalnā sena muižas pils,
Šķiet milzu koki tur to savos plecos.
Un manu sirdi apņem vilnis silts,
Kad soli speru kāpņu ceļos vecos.
Es uzkāpju līdz pašai galotnei,
Es ieeju pils augstā, gaišā zālē
Pa tāliem gaiteņiem, kur ēnas dej,
Un seni tēli iznirst kā no tālēm.
Šķiet baznīckungs drīz melnā tērpā nāks,
Un, acis nolaidis, sāks Pater Noster.
Un simtām lūpu līdzi čukstēt sāks,
Un simtiem pazīstamu seju blakus mostās.
Būs zvans un čalos bērnu bars,
Un mūsu smieklos trīcēs vecās sienas,
Bet apkārt kluss, ka elpu dzirdēt var,
Es stāvu šodien zāles vidū viena"11.
Piļs komplekss. Par Kruoslovu daudz jauna i nūzeimeiga var izzynuot Leona Taivana gruomotā „Pa Latgolu”. Tei gruomota izguoja 1988. godā Moskovā krīvu volūdā, tuos recenzenti beja viesturnīks Levs Gumiļovs i Rundalis piļs-muzeja direktors Imants Lancmanis.
Leons Taivans roksta, ka 1984.–1985. godā restauratoru Kruoslovys piļs apsekuojums deve vairuokus atkluojumus:
1) suokūs piļs nu uorīnis beja baroka stylā, bet 19. g. s. pyrmajā desmitgadē tyka puortaiseita klasicisma stylā,
2) zam ščukaturkys tyka atrosti sīnys gleznuojumi – Ryma skoti i c.,
3) nav eistyn skaidrys, voi piļs arhitekts beja itaļs Parako.
Piļs vīnā pusē beja saimisteibys ākys – puorvaldnīka muoja, zyrgu staļs, kolpu sāta, duorzinīka muoja, oranžereja. Aiz vysa ituo augļu sads.
Iz Daugovys pusi beja parks. Zamaškā prūds, kryumūs muoksleigys drupys. Tei beja 18. g. s. ūtruos pusis – 19. g. s. pyrmuos pusis moda – sataiseit pi piļs muoksleigu grotu, imitēt senys drupys. Cytu reiz taidā grotā īlaide dzeivuot cylvāku, kurs tāluoja mežūni, a piļs apmaklātuoji iz jū vērēs i prīcuojēs. Tys mežūņs par itū tyka pabaruots i cytaidi atolguots.
Daudz legendu ir par Kruoslovys pili i juos saiminīkim. I Karnicka kops ir tymā ryndā, i kruoslovīša Sergeja Žukova romans „Kaisles varā"12.
1 Tai saucamais Augusta akmiņs (pi sātys Augusta īlā 12).
2 Manteifels G. Inflantijas kņaziste 17. un 18. gadsimtā: tās ievērojamāko personu apraksts (tulk. E. Seliška) – Daugavpils: Saule, 2023., 40. lpp.
3 https://www.sejm-wielki.pl/b/2.503.56?ad_closed=true (skat. 25.09.2024)
4 Brežgo B. Senatnes pieminekļu aizsardzība Latgalē laikmetā no XVIII–XX g.s. // „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, 1931., Nr. 5./6.
5 Plater A. Opisanie hydrograficzno-statystyczne Dzwiny Zachodniej oraz ryb w niej zyjacych – Wilno, 1861. u.c.
6 Agruok Engelsburga, Pristaiņa.
7 Памятная книжка Витебской губернии на 1878 год – Витебск: Издана Витебским губернским статистическим комитетом, 1878., 292. стр.
8 Rēzeknē, Latgolys kulturviesturis muzejā ir foto, kur jī obi radzami Kruoslovys pilī.
9 Mareja puordzeivuoja veiru iz 24 godim.
10 Gekiša J. Skola, tevī ieausts rīta spožums – Krāslava: [b. izd.], 2008., 3. lpp.
11 Dinere C. Mana skola // „Socialistiskais Ceļš”, 22.09.1957.
12 Žukovs S. Kaisles varā – Rēzekne: LKC izdevniecība, 2008.
Komentāri