Daugavpils iedzīvotāji bija aicināti izteikt viedokli par azartspēļu organizēšanu Daugavpils teritorijā. Pēc viedokļu apkopošanas un vienbalsīga domes Finanšu komitejas lēmuma pagājušajā nedēļā domes sēdē tika pieņemts lēmums, no kura izriet, ka pārmaiņas sagaida visas deviņas esošās spēļu zāles Daugavpilī.
Kaut arī azartspēļu jomu Latvijā pārvalda valsts, pašvaldībām dota iespēja papildu noteiktajam ieviest savus ierobežojumus. Daugavpilī runas par spēļu zāļu slēgšanu izskanējušas jau sen, bet darbības šī nodoma īstenošanai sākušās tikai tagad. Mērs norāda, ka neatbalsta spēļu zāļu darbību, it īpaši, ja tās atrodas dzīvojamo māju pagalmos, uzskatot, ka gadu gadiem azartspēles ir bijušas kā lāsts pilsētai. Daugavpilī šobrīd darbojas deviņas spēļu zāles ar aptuveni 200 spēļu automātiem. Puse no tām atrodas pilsētas centrā, pārējās -- guļamrajonos. Pašvaldība šādu lēmumu pamato ar azartspēļu atkarību problēmu un iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti gan netiek publiskoti.
“Pārejas periods, kad pēc domes lēmuma faktiski jāizbeidz komercdarbība, ir pieci gadi. Laiks ir pietiekams, lai konkrētajā vietā konkrēti uzņēmējdarbības veicēji pārorientētos un veidotu jaunu vidi šajā komercdarbības vietā. Likumā ir noteikta iespēja, tiesības lemt, vai pašvaldības atbalsta šādu uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā vai ne,” komentēja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Līdz noteiktajam termiņam zāles drīkst darboties. Dome lēmumu pieņēma ātri, nediskutējot, tā arī neizskanot argumentētiem viedokļiem un pamatojumiem. Tikmēr Latvijas Spēļu biznesa asociācija ir kategoriski pret šādu Daugavpils domes lēmumu, saucot to par prettiesisku, un grasās tiesāties. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks uzskata, ka Daugavpils domes lēmumi ir prettiesiski un neiztur nekādu kritiku. Tiek neņemts vērā arī tas, ka šobrīd Saeimā tiek grozīti saistītie likumi.
“Sanāk, ka pašlaik dome apzināti virza lēmumu, kurš būs prettiesisks, kuru varēs apstrīdēt. Un, visticamāk, ņemot vērā esošo judikatūru, ko mēs redzam, pašvaldība zaudēs. Jautājums, vai tas ir nepieciešams, jautājums, vai ir nepieciešams ieguldīt pašvaldības līdzekļus nevajadzīgās tiesvedībās,” Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks sacīja žurnālistiem.
2019. gadā Daugavpilī bija 15 spēļu zāles ar apmēram 500 spēļu automātiem, šobrīd darbojas 9 ar apmēram 200 automātiem. Jomas speciālisti aicina pievērst uzmanību Covid-19 laikam, kad azartspēļu vietas bija aizvērtas, bet atkarības nemazinājās. Vietējo spēļu zāļu pārstāve arī sūrojas, ka ar domes lēmumu 100 ģimenes palikšot bez iztikas līdzekļiem.
“Azartspēles ir viena no regulētākajām un stingrāk uzraudzītajām nozarēm un, kā to uzsvēra arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, -- tāds pats bizness kā jebkurš cits. Taču priekšstatu par šo nozari sabiedrībā veido 6--7% šī pakalpojuma saņēmēju, kas izdara kļūdainas izvēles jeb viņu izklaides paradumi raksturojami kā neveselīgi. Tas būtu līdzīgi kā apgalvot, ka auto satiksmi vajag aizliegt, jo atsevišķi autovadītāji brauc agresīvi vai izraisa avārijas.
Pieņemot lēmumu faktiski aizliegt azartspēļu darbību Daugavpilī, domes deputāti nolemj 100 ģimenes atstāt bez iztikas līdzekļiem -- algas, kas ir augstāka nekā vidēji valstī, un sociālajām garantijām, tostarp veselības apdrošināšanas. Un tas ir pretēji iedzīvotājiem dotajiem solījumiem šī gada sākumā -- uzņemties rūpes par darba vietu saglabāšanu, jo pilsētā ir augsti bezdarba rādītāji,” teica SIA “Alfor” korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāja Margrieta Akmens.
Tāpat Daugavpils deputāti lemj par jau tā plānā pašvaldības budžeta ieņēmumu samazināšanu par 285 054 eiro (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un azartspēļu nodokļa pašvaldības daļa) gadā. Visbeidzot -- Daugavpils deputātu lēmuma īstenošanās praksē nozīmētu arī par 4,13 miljoniem eiro gadā mazākus valsts budžeta ieņēmumus.
Uzziņai
● Šo pakalpojumu nav iespējams saņemt nejauši, "pa ceļam". Spēļu zālē tiek ielaistas tikai un vienīgi personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, pēc personu identificējošu dokumentu uzrādīšanas un pārbaudes dažādās datu bāzēs -- pašatteikušos personu reģistrā, politiski nozīmīgu personu reģistrā, nerezidenti -- arī AML datu bāzēs.
● Atkarība (jebkura, tostarp azartspēļu) nerodas pēkšņi un ir slimība. Tā attīstās pakāpeniski un to ietekmē personas ģenētika (atkarība ģimenē iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem), bērnības pieredze, temperaments, psihoemocionālā un mentālā veselība un citi faktori. Azartspēļu nozarē atkarības pazīmes ir ap 1% spēlētāju. Aizliegums nenovērš atkarības attīstības riskus un neārstē to, kad tā ir iestājusies.
● Nozares uzņēmumi nav ieinteresēti klientos ar problemātiskas spēles paradumiem vai atkarību. Tieši tāpēc spēļu zālēs ir izvietoti brīdinājumi, pieejami paštesti u.c. informatīvi materiāli, un klientu apkalpošanas speciālisti ir apmācīti atpazīt problemātiskas spēles pazīmes un piedāvāt informāciju par iespējām, t.sk. iesniegumu pašatteikušos personu reģistram. Tas ir efektīvs instruments tiem, kuri uzņemas atbildību par savu rīcību un ir nepieciešams atbalsts pašdisciplīnai.
Tomēr dome savu nostāju mainīt negrasās, norādot, ka azartspēles ir nevēlamas un no tiesvedības nebaidoties. Satiktie Daugavpils iedzīvotāji par darba vietām neuztraucas, saka, ka cilvēki ātri atradīs citas un vairāk sliecas atbalstīt domes lēmumu. Turklāt var minēt daudz iemeslus, kāpēc azartspēļu vietas vajadzētu slēgt. Galvenais -- izjukušas ģimenes, alkohola problēmas, nopietna spēļu atkarība.
Aptauja
Marija: „Es domāju, ka pareizs lēmums, bet jājautā jaunākiem cilvēkiem, es uz tādām vietām neeju.”
Ņina: „Tā ir problēma, cilvēki sāk dzert, es uzskatu, ka jāver ciet.”
Andrejs
“Protams, pareizi, vajag aizvērt un viss, cilvēki sevi nekontrolē, viss ir pieejams online, un tādas zāles tikai pievilina jauniešus.”
Dmitrijs: „Tas ir vieglas naudas apmāns. Bezmaksas siers ir tikai slazdā. Kādam tā ir darba vieta, sēž pie kases, saņem algu un priecājas, ka tāda vieta eksistē, bet kādam tas ir dēls, kurš notērējis pēdējos trīs centus un vēl palicis parādā.”
Kristīne: „Tas var kļūt par nelaimes cēloni ģimenē, jo spēļu atkarība ir slimība, kas ir medicīniski apstiprināta.”
Rita: „Labāk bez spēļu zālēm, daudz ģimeņu izjūk šī iemesla dēļ, cieš bērni, vecāki. Noteikti nē.”
Kristīne: „Tā ir katra paša izvēle, vai viņš grib to darīt vai ne. Manuprāt, slēgt spēļu zāles nebūtu vajadzīgs.”
Nākamajās domes sēdēs plānots pieņemt atsevišķus lēmumus par katru no deviņām spēļu zālēm. Pārejas periods ir pieci gadi. Vai šim lēmumam sekos kāda veida tiesvedības un izmaiņas, rādīs laiks.
Komentāri