No 2025. gada 1. septembra Latvijas vispārējās izglītības iestādēs jāsāk darboties jaunam finansēšanas modelim. Ja pašlaik nauda seko skolēnam, tad nākamgad tā sekos programmai. “Tā būs labāk un taisnīgāk,” uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) eksperti. Ko sola šīs izmaiņas?
Nauda seko skolēnam
Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas skolas tiek finansētas pēc modeļa “Nauda seko skolēnam”. Ko tas nozīmē? Jo vairāk bērnu būs izglītības iestādē, jo vairāk līdzekļu tā saņems. Varbūt pirms 15 gadiem šāds modelis bija aktuāls, bet laiki ir mainījušies. Demogrāfiskā situācija valstī ar katru gadu pasliktinās. Rīgā un galvaspilsētas tuvumā situācija ir mazliet labāka. Visbēdīgāk ir austrumu pierobežā. Daudzi cilvēki pamet šīs vietas labākas dzīves meklējumos. Vieni kopā ar ģimeni dodas uz tuvējām pilsētām, citi uz Rīgu, daudzi aizbrauc uz ārzemēm. Rezultātā ciemi paliek arvien tukšāki, bet dažas lauku skolas nevar pat nokomplektēt vienu klasi. Attiecīgi šādai izglītības iestādei tiek atvēlēts ļoti maz līdzekļu, un šis finansiālais slogs lielā mērā gulstas uz pašvaldību pleciem, bet arī tām ir ievērojamas finansiālas grūtības. Ņemot vērā līdzekļu trūkumu, labākie skolotāji aizbrauc un dodas strādāt uz labāk nokomplektētām izglītības iestādēm, kur viņu darbs tiks labāk atalgots. Skolotājus varat saprast, jo daudziem ir ģimene, kas jāuztur. Tādējādi sanāk, ka ik gadu pašvaldības informē iedzīvotājus par kārtējo skolu slēgšanu. Diemžēl…
Ņemot vērā šo bēdīgo situāciju, jau vairāk nekā gadu tiek aktualizēts jautājums par finansēšanas modeļa maiņu. Koeficienti tika pārdomāti lauku un pilsētu skolām, atsevišķi -- pierobežas teritorijām. Taču vārdi līdz šim bija tikai vārdi. Tomēr pēdējā laikā IZM sākusi rīkoties aktīvāk. Savukārt pirms nedēļas speciālisti izglītības ministres Anda Čaksas vadībā iepazīstināja žurnālistus ar jauno Latvijas skolu finansēšanas modeli.
Naudu piešķirs programmai
Anda Čakša piekrīt, ka iepriekšējais modelis, kas joprojām ir spēkā Latvijas skolās, sevi izsmēlis. Turklāt ministre uzskata, ka tas ir netaisnīgs. Tāpēc savulaik tika uzsākts darbs pie jauna modeļa izveides. Kāds tas būs?
„Izstrādāts jauns modelis, kurā ir trīs lielas komponentes. Viena ir saistīta ar pedagogu algām, otra paredz administratīvos izdevumus, bet trešā -- atbalsta personāla algu fonds. Šis finansējums netiks pilnībā novirzīts pašvaldībai, tas tiks sadalīts divās daļās. Skolai tiks novirzīta lielākā daļa, kas ietver pedagogu algas, administrācijas algu fondu, 2% no papildu finansējuma (valsts ģimnāzijām tie būs 15%). Tādējādi mēs piešķiram direktoram atbildību un autonomiju, uzlabojot akadēmisko kvalitāti un strādājot noteiktu sasniegumu gūšanai. Otrā daļa tiks novirzīta pašvaldībai. Tas attiecas uz direktoru algām un atbalsta personāla fondu,” reģionālajiem medijiem sacīja izglītības un zinātnes ministre.
Jaunais modelis „Programma skolā” nodrošinās finansējumu pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, tostarp mācību saturam, atbalsta personālam un administrācijai. Katrai izglītības iestādei programmas īstenošanai tiks nodrošināts finansējums, kas, piesaistot papildu līdzekļus, palīdzēs ieviest kārtību izglītības sistēmā. Jaunais modelis paredz arī papildu finansējumu skolas atbalsta personālam, piemēram, skolu psihologiem, speciālajiem pedagogiem, skolotāju palīgiem u.c.
Vai lauku skolām ir izredzes izdzīvot?
Ministre atzīst, ka pašreizējais modelis, pirmkārt, negatīvi ietekmē lauku skolu darbu. Mazā skolēnu skaita dēļ skolotāji nesaņēma atbilstošu atalgojumu un daudzi pameta darbu, savukārt bērni nesaņēma kvalitatīvu izglītību. Un tagad ir ieplānots mainīt šo situāciju. Jā, tas būs dārgs modelis, teica ministre, taču tas mainīs situāciju un attieksme pret izglītības iestādēm būs taisnīga. Tajā pašā laikā finansiāli necietīs arī lielās skolas. Un secinājums liek domāt, ka lauku skolas, īpaši pierobežā, varēs turpināt savu darbu, nodrošinot skolēniem kvalitatīvu izglītību.
“Izglītības un zinātnes ministrija izvirza prasības, bet skolu tīklu veido pašvaldība. Un mēs jau vairākkārt esam pārrunājuši ar pašvaldībām šo situāciju. Mēs varam sniegt savus ieteikumus, bet pašvaldība strādā pie skolu tīkla. Mums ir svarīgi, lai skolas, arī pierobežas reģionos, nodrošinātu bērniem tikpat kvalitatīvu izglītību kā citas izglītības iestādes. Mums ir jārūpējas par bērniem, lai viņi iegūtu kvalitatīvu izglītību, lai viņi varētu piedalīties nākamajā izglītības posmā. Tas arī ir jaunais modelis – mēs maksājam par programmu, kas tiek īstenota. Un, protams, ir noteikti kritēriji,” ministre atbildēja uz laikraksta „Latgales Laiks” reportieres jautājumu.
A. Čakša piebilda, ka jaunais modelis ir daļa no plašākas Latvijas izglītības sistēmas modernizācijas stratēģijas, kas ietver metodisko atbalstu skolotājiem, kvalitātes uzraudzību, latviešu valodas stiprināšanu un citas aktivitātes. Ja esošā finansēšanas kārtība netiks mainīta, tad teritorijās ar nelabvēlīgu demogrāfisko situāciju pedagogu atalgojums turpinās samazināties, kas ir pretrunā ar IZM politiku.
Izglītības joms darbinieki komentē atturīgi
Jaunā Latvijas vispārizglītojošo skolu finansēšanas modeļa prezentācija raisa pozitīvas emocijas. Šķiet, ka viss ir labi un gludi. Taču izglītības jomas darbinieki vēl nav īsti gatavi to komentēt. "Kad to ieviesīs, mēs varēsim komentēt, cik tas ir labs un vai tas vispār ir labs," viņi teica žurnālistiem. Un skolu darbiniekus var saprast. Katru gadu skolas tiek „raustītas”, un ikgadējās inovācijas ne vienmēr pozitīvi ietekmē izglītības iestāžu darbu. Arī skolotāju algas it kā tiek palielinātas katru gadu, bet vai visiem?
Biķernieku pamatskolas, kas ir viena no lielākajām lauku izglītības iestādēm Latgalē, kur jau tiek īstenotas speciālas programmas, direktors sacīja, ka jaunais modelis izskatās gandrīz ideāls, taču “cāļus skaita rudenī”. Redzējām tikai prezentāciju, bet cik labi šis modelis darbosies un vai tas tiešām situāciju mainīs uz labo pusi, rādīs laiks.
“Pēdējā laikā esam piedzīvojuši daudzas reformas un dažādas izmaiņas, kas skārušas arī finansēšanas modeli. Tāpēc es ierosinu pagaidīt, līdz šie noteikumi tiks oficiāli apstiprināti, lai līdz nākamajam gadam, kad 1. septembrī tie stāsies spēkā, ikvienam no mums modelis būtu saprotams, viss būtu sakārtots un iesniegti konkrēti skaitļi. Iepazīstoties ar šī brīža situāciju, varu teikt, ka Biķernieku pamatskola iestājas par atbalsta personāla, tas ir, to speciālistu, kuri tieši strādā ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, lomas stiprināšanu. Kas attiecas uz citiem skaitļiem, tad šobrīd ir ļoti grūti kaut ko komentēt, bet, spriežot pēc procentiem, algu palielinājumiem, ko ministrija prezentē, visam vajadzētu būt kārtībā,” sacīja A. Mackevičs.
Aleksejs Mackevičs atzīst, ka pašlaik modelis “Nauda seko skolēnam” tiešām nedarbojas, taču, kad to ieviesa, tas bija labs risinājums.
“Kopš šī modeļa ieviešanas 2009. gadā ir pagājuši piecpadsmit gadi. Un, protams, toreiz netika prognozēts, ka būs tāda demogrāfiskā situācija, kas īpaši skārusi mūsu reģionu, pierobežu. Un tolaik tas, iespējams, bija labākais risinājums. Taču dzīvē viss mainās, un jebkuru modeli var uzlabot. Un, ja jaunais modelis ir veidots tā, lai uzlabotu skolotāju situāciju, pozitīvi ietekmētu izglītības kvalitāti, domāju, ka ikviens pedagogs, kurš strādā izglītības jomā, balsos ar abām rokām par šo jauno modeli,” turpināja Biķernieku pamatskolas direktors.
Anda Čakša arī uzskata, ka pārpildītās klases ar vairāk nekā 30 bērniem ir nenormāla situācija, kas negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Pirmkārt, tā ir milzīga slodze skolotājiem. Otrkārt, katastrofāli trūkst laika, lai veltītu uzmanību katram skolēnam, kas rezultātā var pasliktināt sekmes. Tāpēc, pēc ministres domām, optimālākais variants būtu izveidot klases, kurās mācītos 20--24 bērni. Ja bērnu ir vairāk, var nokomplektēt divas klases.
Izglītības un zinātnes ministrija turpinās ciešu sadarbību ar pašvaldībām, sociālajiem partneriem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu raitu pāreju uz jauno finansēšanas modeli, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas izglītības sistēmas modernizāciju un mācību kvalitātes uzlabošanu visā valstī.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Prezentēts jaunais Latvijas skolu finansēšanas modelis" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri