Jau desmito reizi Daugavpilī norisinājās lāpu gājiens, kas kļuva par Lāčplēša dienas svinēšanas kulmināciju mūsu pilsētā. Simtiem iedzīvotāju un viesu devās no Dubrovina parka cauri centram uz Vienības laukumu, lai tur no savām spoži degošajām lāpām izveidotu mūsu mīļās un neatkarīgās Latvijas kontūru.
Lāčplēša diena ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem Latvijā. Tiem nav nekādas īpašas saistības ar latviešu tautas nacionālā eposa varoni. Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. 1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas valsts. Taču tās pastāvēšanu smagās kaujās nācās aizstāvēt pret bijušo Vācijas un Krievijas impēriju piekritējiem un Padomju Krievijas Sarkano armiju. Šīs cīņas vēlāk nodēvēja par Brīvības cīņām. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu. Šis datums ir simbolisks, jo raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savu dzīvību Latvijas valsts pastāvēšanas labā.
Šajā dienā Latvijā, pieminot brīvības cīnītājus, baznīcās notiek dievkalpojumi, bet vakarā tiek iedegtas sveces un lāpas.
„Lāpu gājiena tradīcija Daugavpilī aizsākās 2013. gadā. Gājiens ir vienotības simbols. Esmu piedalījies visos gājienos un zinu, ka tos vienmēr atbalstījuši Daugavpils Universitātes studenti. Sākotnēji, kopš neatkarīgas Latvijas Republikas nodibināšanas, pirms Otrā pasaules kara, Brīvības cīņu varoņi vēl bija dzīvi, un viņi paši bija kā lāpas, apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Tad cilvēki redzēja šos varoņus, viņi bija svarīgi. Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1928. gadam. Lāčplēša ordeņa kavalieriem piešķīra vairākas priekšrocības. Cilvēki lepojās, ka dzīvo blakus ordeņa kavalieriem. Atceros, ka manā dzimtajā Kalupē visi ļoti lepojās, ka pie mums dzīvoja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Mūsdienās šāda apbalvojuma nav, jo ir Viestura ordenis. Mainās paaudzes, mainās arī svētku ideja. Domāju, ka arī pēc desmit gadiem būs šie svētki, Lāčplēša diena, varbūt tos svinēs citādāk. Ir elektronikas, mākslīgā intelekta laikmets, varbūt izdomās kaut ko citu,” sacīja Daugavpils Universitātes profesors, vēsturnieks Henriks Soms.
Tagad ir tādi, kas lāpu gājiena dalībniekus apsūdz fašisma pielūgšanā, viņi saka, ka šādi gājieni itin kā notikuši Vācijā Hitlera valdīšanas laikā. Šeit ir jāatgādina, ka Vācijā nebija fašisma, Vācijā tolaik valdīja nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz „nacisms”, fašisms bija Itālijā. Turklāt ne Hitlers, ne Musolīni neizdomāja neko jaunu, kā vien aizgūt dažādus simbolus vai tradīcijas savu briesmīgo plānu īstenošanai. Un jūs tikai atklāti demonstrējat to, ka jums trūkst zināšanu. Runājot par lāpām un uguns nozīmi kopumā, šie simboli ir izmantoti gadsimtiem, lai cīnītos ar ļaunumu, tumsu un godinātu mirušo piemiņu, jo tieši tāpēc mēs iededzam svecītes kapos.
„Mums ir sena vēsture, ir bijušas dažādas politiskās sistēmas. Kad runājam par totalitāro varu, vai tas būtu staļinisms vai hitlerisms, nacisms vai komunisms, protams, tie vienmēr manipulēja ar simboliem. Paņēma šos simbolus no vēstures un neko jaunu neizgudroja. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka pie vainas nav simboli, bet gan vara, kas šos simbolus deformēja. Tādēļ tagad ar šīs varas pārstāvjiem tiek saistītas grāmatas, simboli un emblēmas, piemēram, ar Hitleru. Taču visi simboli ir no senās vēstures, daudzi -- no senās Romas, senās Grieķijas. Tie ir ļoti populāri. Savukārt uguns vienmēr piesaista un vieno. Mēs iekuram ugunskuru, un ap to pulcējas cilvēki, lai sasildītos. Tas ir dzīvs, tas nāk no dabas,” pavēstīja H. Soms.
Pirmais lāpu gājiens Daugavpilī notika pirms 11 gadiem. Toreiz pašvaldības vadītājs bija Jānis Lāčplēsis, bet viņa pirmais vietnieks – Jānis Dukšinskis, kurš līdz pat šai dienai priecājas, ka arī Daugavpilī tika ieviesta šī tradīcija, godinot kritušo varoņu piemiņu.
„Tas bija pirms 11 gadiem, bet šogad notiek desmitais gājiens. Vienu gadu bijām spiesti atcelt gājienu Covid-19 dēļ. Laikā, kad mēs to sākām, pilsētā bija liels emocionālais pacēlums. Un mēs ļoti gribējām, lai Daugavpils būtu uz viena viļņa ar visu Latviju, lai mēs būtu vienoti. Tolaik šādi gājieni notika daudzās Latvijas pilsētās, bet pie mums Lāčplēša dienā bija pavisam nelieli, pieticīgi pasākumi. Un mēs nolēmām pamēģināt. Man ir gandarījums, ka toreiz atsaucās ļoti daudzi: izglītības iestādes, dažādas organizācijas, mums pievienojās tuvākais kaimiņš, tolaik -- Daugavpils novads. Sanāca patriotisks, ļoti spilgts gājiens, kas gan toreiz, gan tagad vieno visu pilsētu. Ir ļoti patīkami, ka ik gadu tiek atbalstīta šī iniciatīva, ka pulcējas un piedalās cilvēki neatkarīgi no tautības, vecuma, dzimuma, reliģijas. Un mēs jūtam, ka tas ir nepieciešams. Es vienmēr eju gājienā svētku noskaņojumā. Šī ir patriotiskā nedēļa, kas sākas ar Lāčplēša dienu un noslēdzas ar Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Un, ņemot vērā notikumus, kas pašlaik norisinās pasaulē, ir ļoti svarīgi atcerēties mūsu brīvības cīnītāju varoņdarbus un pateikt paldies karavīriem, kuri nosargāja Latvijas neatkarību. Tas, ka šodien Latvija ir demokrātiska un neatkarīga valsts, ir arī viņu nopelns. Un mums tas ir jāatceras," sacīja Jānis Dukšinskis.
Saules skolas direktore Inguna Kokina un viņas audzēkņi katru gadu piedalās pilsētai tik nozīmīgajā pasākumā. Turklāt jaunā paaudze to dara apzināti un ar prieku.
„Neviens nevienu nespiež un nekad nav spiedis piedalīties šajā gājienā. Mūsu audzēkņi vienmēr paši ir izteikuši vēlmi iet lāpu gājienā. Šajā laikā, no 11. līdz 18. novembrim, ar saviem skolēniem vairāk runājam par to, kāpēc mums ir vajadzīgi šie svētki. Runājam par Saules skolu, kas dibināta 1917. gadā, un ir vēstures lieciniece un dalībniece, kas kopā ar valsti gājusi plecu pie pleca un piedzīvojusi visu to pašu šajos vairāk nekā simts gados. Man šodien ir lielisks noskaņojums. Pirmkārt, ir skaista, silta diena. Otrkārt, ir svētki, un šeit ir tik daudz gaismas, kas dod mums sirds siltumu. Daugavpils šajās dienās kļūst ļoti skaista un patriotiska, un tas mani iepriecina,” I. Kokina dalījās emocijās.
Vēl viena pastāvīga lāpu gājiena dalībniece ir Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne, kura vienmēr ir godājusi šo tradīciju un zina, cik Lāčplēša diena ir svarīga latviešu tautai.
„Sākumā pati piedalījos lāpu gājienos Daugavpilī, pēc tam -- kopā ar savu deju kolektīvu, tagad -- jau kā organizatore. Tāpēc man ļoti patīk šis pasākums, es to gaidu, jo šis gājiens parāda, cik vienota tauta mēs esam, ka varam šādi satikties. Un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Tas rada izpratni par to, kā izveidojās Latvija un kā cilvēki cīnījās par mūsu valsti. Šodien atnācu pozitīvā un ļoti patriotiskā noskaņojumā. Man ļoti gribējās būt šeit un atkal sajust, ka cilvēki piedalās, ka viņiem tas ir svarīgi un mēs visi kopā esam šeit. Tā ir mūsu tautas vienotība vienos svētkos!” sacīja D. Soldāne.
Noslēgumā visi gājiena dalībnieki ar savām lāpām izveidoja Latvijas kontūru, bet pēc tam piedalījās svētku koncertā. Svētku uzrunu klātesošajiem teica Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš un Zemessardzes 3. Latgales brigādes 34. kājnieku bataljona komandieris Valērijs Baranovskis, pēc tam klātesošos priecēja Laura Amantova džeza kvarteta un Andra Ērgļa priekšnesums.
Foto: Margarita Vigule
Komentāri