2022. gada 24. februāris. Manuprāt, šo datumu jau esam pieminējuši tik daudz reižu... Šķietami parasta diena, bet -- nē. Mēs, kas dzīvojam tagad, un mūsu pēcteči to atcerēsies vēl ilgi, jo šajā dienā sākās karš. Jau no agra rīta visā pasaulē pienāca ziņas par Ukrainas bombardēšanu un Krievijas karaspēka iebrukumu neatkarīgas valsts teritorijā. 2024. gada 19. novembrī sākās šī asiņainā kara tūkstošā diena...
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, tostarp civiliedzīvotāji – veci cilvēki, sievietes, bērni. Miljoniem ukraiņu zaudējuši savas mājas, kuras iznīcināja Krievijas armijas apšaudes, nolīdzinātas līdz ar zemi pilsētas. Daudzas sievietes diezin vai kādreiz spēs atgūties pēc izvarošanas un mokām, ko viņām nodarījuši krievu karavīri. Viņu vidū -- arī tās, kas pēc pašu gribas šķīrās no dzīves, nespējot to izturēt. Tā ir mūsdienu pasaules šaušalīgā realitāte. Tūkstoš dienas -- tie ir gandrīz trīs gadi, kas pilnībā mainīja mūsu pasauli, mūsu ticību un atņēma drošības sajūtu.
Šajā dienā, 19. novembrī, pulksten 9 visā Latvijā ar klusuma brīdi tika godināti šajā karā kritušie ukraiņi un Ukrainas aizstāvji, tostarp brīvprātīgais no Latvijas Vitālijs Semjonovs, kurš 2023. gada 1. oktobrī krita kaujās Ukrainas austrumos.
Ar klusuma brīdi viņu piemiņu godināja arī Daugavpilī, bet dažas ēkas, tostarp Vienības nams un Daugavpils Universitāte, bija iekrāsotas Ukrainas karoga krāsās -- zilā un dzeltenā -- solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem. „Tāpat kā Ukrainas tautai, arī Latvijas tautai Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu kļuva par 1000 dienu pārbaudījumu, jo jau no pirmās kara dienas un arī pirms tam Latvija atbalstīja Ukrainu tās cīņā par savu zemi un brīvību. Mēs ļoti labi atceramies, kādā vēsturiski nozīmīgā laikā dzīvojām arī mēs, un mēs zinām, ko nozīmē dzīvot blakus Krievijai,” sacīja Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa.
“Pirms 1000 dienām agresors iebruka Ukrainā. Mēs nespējām noticēt, ka tas tiešām notiek. Miljoniem cilvēku devušies bēgļu gaitās. Simtiem tūkstošu nogalināti. Nav iespējams vārdos izteikt cilvēku ciešanas, kuras mēs redzam tikai no malas. Šodien mēs atceramies un pateicībā noliecam galvu. Šīs dzīvības netika atdotas velti. Mēs visi ticam Ukrainas uzvarai. Atbildība jāuzņemas arī cilvēkiem, kas dzīvo ārpus agresorvalsts. Brīvība un demokrātiju netiek dota tāpat vien. Mēs atbalstām Ukrainas tautu gan domās, gan ar darbiem. Paldies jums par to, ko jūs darāt visas pasaules labā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Par nepieciešamo atbalstu Ukrainai runāja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš neslēpj, ka apdraudējums pastāv arī Latvijai, tāpēc pašlaik ir ļoti svarīgi ieguldīt līdzekļus un spēkus Latvijas Republikas aizsardzībā.
“1000 sāpju un ciešanu dienas. 1000 varonības un cīņas pilnas dienas. Ukraina turpina cīnīties. Pieminot upurus, kopā ar valsts augstākajām amatpersonām un Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu nolikām svecītes,” sacīja valsts vadītājs.
Piemiņas pasākumā pie Okupācijas muzeja E. Rinkēvičs sacīja, ka sēro par tiem cilvēkiem, kuri zaudējuši dzīvību pēdējo 1000 dienu laikā, taču viņš arī atzīmēja, ka karš Ukrainā sākās 2014. gadā un nav ticis pārtraukts ne uz dienu, lai gan biežāk tiek runāts par pilna mēroga iebrukumu.
„Cilvēku upuri, pēdējā laikā piedzīvotie masīvie uzlidojumi Ukrainai rāda, ka karš nav vienkāršs, ka tas ar labām domām nebeidzas. Karš beidzas tikai tad, kad ļaunumam pretojas," teica Latvijas Valsts prezidents.
Karš turpinās, briesmīgo dienu skaits pārsniedzis tūkstoti. “Tūkstoš dienas kara ir milzīgs izaicinājums. Ukraina ir pelnījusi, lai nākamais gads kļūst par miera gadu,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Eiropas Parlamentu 19. novembrī. "Ukraina bija un būs neatkarīga valsts, kurai ir savs liktenis. Un Ukraina patstāvīgi noteiks, kā dzīvot tagad un kā dzīvot nākotnē. Ukrainai uz to ir tiesības. Ukraina ir izcīnījusi šīs tiesības. Bet, lai šīs tiesības varētu realizēt, mums tagad ir jānoturas,” turpināja Volodimirs Zalenskis. Viņš arī iepazīstināja ar Ukrainas iekšējās noturības plānu, kurā ir desmit punkti -- tie paredz pasākumu kopumu vienotības stiprināšanā, kaujasspēju uzlabošanai frontē, armijas apgādē ar ieročiem, finansiālajā drošībā, enerģētikas stiprināšanā, drošības nodrošināšanā, sabiedriskās saliedētības stiprināšanai, kultūras atbalstīšanai un kara veterānu stiprināšanai.
Viņš cer, ka 2025. gads Ukrainai būs miera gads, viņš ir gatavs miera sarunām un pilnīgi pamatoti uzskata, ka Ukrainai nav jāatdod savas teritorijas agresoram. Gan Krima, gan Donbass ir Ukraina, kur dzīvo tās pilsoņi.
Un kas šobrīd notiek Krievijā? Prezidents Putins pēc paziņojumiem par Ukrainas bruņoto spēku Rietumu bezkodolraķešu izmantošanu pret Krievijas Federāciju parakstīja dekrētu, ar kuru apstiprina Krievijas Federācijas valsts politikas pamatus kodolieroču atturēšanas jomā. Dokumentā teikts, ka “jebkuras valsts agresija no militārās koalīcijas (bloka, alianses) pret Krievijas Federāciju un (vai) tās sabiedrotajiem tiks uzskatīta par šīs koalīcijas (bloka, alianses) agresiju”. Tikai viņš atsakās pieņemt faktu, ka šodien galvenais drauds pasaulei ir viņa valsts un viņš pats!
foto - Ilmārs Znotiņš
Komentāri