Tylti beja vysod, bet dzeļžaceļa tylti Latgolā pasaruodeja viņ 19. g. s. vydā. Nazynu, voi kaids nu tim pyrmajim ir dadzeivuojs leidz myusu dīnom. Parosti ir voi nu jaunuoki, voi tikai kaidi elementi nu tim vacajim.
Šudi stuosts par divim slīžu tyltim. Nazynu, voi kur cytur Latgolā ir dzeļžaceļa tylti puori palelai upei 30 m attuolumā vīns nu ūtra.
1852. godā suoka planavuot i byuvēt dzeļžaceļu nu Picera iz Varšavu. Desmit godus piečuok, 1862. goda decembrī pa tū suoka braukt viļcīni vysā garumā.
Tymā laikā dzeļžaceļus byuvēja gon vaļsts, gon privatī komersanti. Lineju Reiga–Vitebska izbyuvēja privatī, ari četrudesmit godus vāluok Ventspils–Moskova–Ribinska i c.
Vaļsts byuvātuo Picera–Varšavys lineja beja ar plotu izbārumu, pa kuru vysur sūpluok guoja divi slīžu celi. Kod piec Pyrmuo pasaulis kara pa itū ceļu satiksmis intensitate sasamozynuoja, vīnu slīžu ceļu daudzuos vītuos nūjēme.
Tī, kur beja tylti viers leluokom ci mozuokom upem, vaļsts dzeļžaceļa byuvātuoji sataisēja, ka tys tylts stuov iz divreiz plotuokom molom upis krostūs. Vīns tylts, a eistineibā te varēja byut divi. Divi – tei byutu jau dyžona grezneiba, izškierdeiba. Rēzeknē puor upi pyrmais dzeļžaceļa tylts tyka pastateits vysmoz 1862. godā, bet reali gon jau ka agruok – 1860. godā tyka atvārtys vysys dzeļžaceļa stacejis tānejā Latgolā. Tys pyrmais dzeļžaceļa tylts beja ar mežgīņuotu metala karkasu iz leju. Karkass obuos moluos beja iz taidim kai plauktenim akmiņs bolstūs obūs krostūs. Tamā diagonali sakrystuotajā karkasā beja 23 vertikalys sijis. Varams, ka ituo tylta konstruktors ci projekta apstyprynuotuojs beja inženers Stanislavs Kerbedzs (1810–1899).
Ka cytur tymā linejā beja tylti ar konstrukcejom viersā, tod Rēzeknē jau suokūs beja tylts ar zamaškys konstrukceju.
Tys tylts vīns pats te tai nūstuovēja leidz 19.–20. g. s. meitovom.
19. g. s. izskaņā vīna privata kompaneja izdūmuoja izbyuvēt dzeļžaceļa lineju nu Ventspils iz Moskovu i tuoļuok iz Ribinsku. Tim privatim byuvātuojim izaveiduoja na vysai lobys attīceibys ar vaļsts kompanejom i institucejom, deļ tuo planavuotajā linejā daguoja veikt daudzys nalogiskys izmainis – maineit maršrutu, izbyuvēt tyltu na Krystapilī, bet Zeļķūs i tt.
Tei privatuo slīžu lineja guoja car Rēzekni, drūsi viņ ari vagzalus i cytu infrastrukturu byuvēja privatī. Tai 19. g. s. suokūs Rēzeknē pasaruodeja divys stacejis. Leidz pat Ūtruo pasaulis kara beigom golvonuokuo beja Rēzekne I, bet nu pīcdesmitajim godim taida jau ir Rēzekne II.
Gon jau ka tim privatajim byuvātuojim roduos dūma, ka byutu labi Rēzeknē savīnuot kūpā Picera–Varšavys i Ventspiļs–Moskovys linejis. Tai drūsi viņ dūmuoja i na tikai jī.
Ka sauszamis ceļu krystuojums ir gona vīnkuorša līta, to dzeļžaceļa lineju sakrystuošona prosa pagaru, leiku ceļu izbyuvi. Viļcīni ir gari, jūs navar mudri i eisi pagrīzt pa labi ci kreisi.
1901. godā atvēre dzeļžacela kusteibu pa tū privatū lineju Latgolā. Drūsi viņ tī privatī izbyuvēja savīnuojumu nu vaļsts linejis iz sovejū. Nazyn parkū deļ tuo beja juobyuvej ūtrs dzeļžaceļa tylts puor Rēzeknis upi. Varātum byut, ka vaļsts naļuove privatajim taiseit tyltu rādā sovejam iz gotovim bolstim upis krostūs. Varātum byut, ka kaidu tehnologisku apstuokļu deļ tū tai navarēja dareit. Var byut ka i na privatī, a vaļsts izbyuvēja ūtru tyltu i obu lineju savīnuojumu.
Parkū beja juotaisa tys ūtrys tylts, bet navarēja savīnuojuma slīdis suoktīs jau aiz vacuo tylta? Maņ ruodīs, ka pa lineju Picers–Varšava tod beja tik intensiva satiksme, ka lai vysod i bez riska nu vīnys Rēzeknis stacejis iz ūtru varātum braukt viļcīni, i izbyuvēja deļ tuo atsevišku tyltu. Juoīguodoj, ka sakaru tehnologejis tod nabeja kai niule, na vysod mudri i garanteiti varēja nūdūt informaceju par viļcīņu kusteibu i manevriešonu. Ari Rēzeknis upe te nabeja Aivīkste voi Daugova, tylta izbyuve puor tū nabeja grandiozi duorga.
Ka jau vacais tylts beja ar konstrukceju zamaškā, jaunū ari sataisēja piec leidzeiga principa. Jū pastatēja iz bolstim upis krostūs, kuri ir kaidi 30 m iz reitim nu vacajim. Obi tylti beja tikai ar bolstim upis krostūs, bolstu pa vydu jim nabeja.
Vacajam beja taida pamateigi nūstīgruota kasteite zamaškā, kura obys molys stuov iz izgrīzuma akmiņu bolstūs i nu zamaškys nūtur tuos slīdis auškā. Iz taidim pošim izgrīzumim turīs i jaunuo, ūtruo tylta arka. Tylta garums dūd tai arkai smuku izskotu. Tei kai taids rogovu kaļņeņš!
Tī obi suonu bolsti upis krostūs ir nu škaltu akiņu – vacais iz Mozū Garanču, jaunais iz piļsātys pusi. Par jaunuo tylta dzimšonys godu parosti nūsauc 1899 voi 1902.
Tyltus ar lūkveida arku zamaškā byuvēja, ka tys natracēja kuģuošonai pa upi. Tyltūs, kurim arka ir zamaškā, dorbojās izstīpšonys princips, bet tim, kurim konstrukceja viersā – saspīšonys princips. Cyti spāki, cyti apriekini!
Tyltu, kurim arka ir zamaškā, izbyuve beja nadaudz liešuoka par tū, kurim saturis konstrukceja beja viersā. Ari apkūpe i remonti čupeit liešuoki.
Tymā laikā, kod byuvēja dzeļžaceļa lineju Ventspiļs–Moskova, kura guoja car Rēzekni, byuvēja ari dzeļžaceļa lineju Bologoje-Polocka, kura guoja car Velikije Lukim i c. Ari tān, braucūt pa tū lineju, var redzēt dzeļžaceļa tyktus ar lūkveida arku zamaškā, deļ pīvaduma, puor Ladiženkas upi i c.
Tai tī obi tylti Rēzeknē – vīns ar kasteiti, ūtrys ar lūku zamaškā – te nūstuov vysmoz leidz 1944. godam. Irā gon cara laiku, gon storpkaru perioda, gon kara laiku fotokartenis, kur jī obi radzami. Vysbīžuok fotografēja nu piļsātys pusis, bet ir ari nu ūtruos pusis.
Tys jaunuokais, ar lūku zamaškā i ar knīdem sastyprynuotais, stuov i niule. Ari niu, taipoš kai agruok, pa jū var aizbraukt tikai nu Rēzekne I iz Rēzekne II.
Tys vacuma ziņā pyrmais, kurs beja ar kasteiti zamaškā, ir stypri pasamainiejs. Stuov tān iz betona horizontalom pluotnem, par agruokū juo zamaškejū konstrukceju vēļ līcynoj aizpiļdiejums viers vacajim akminim upis lobajā krostā. Desmit akmiņu bīzumā beja tei metala zamaškejuo konstrukceja!
Piec byuvnīceibys tehnologejom izaver, ka itei līta – divu bolstu izbyuviešona i izlikšona iz betona sijom – nūtyka jau lobu laiku piec Ūtruo pasaulis kara. Kai tys tehnologiski nūtyka, gryuši pasceit. Samainēja slīdis i tuolbraucieja viļcīni kaidu laiku guoja pa tū knīdainū? Varbyut ka ībrauce stacejā Rēzekne II, a tod pa lūka savīnuojumu izbrauce iz slīdem iz Kuorsovu.
A pyrma tuo beja laiks, kod Rēzeknē īguoja vēļ vīns dzeļzaceļš.
1934. goda pavasarī suoka dorbuotīs 88 km garuo Sitys–Rēzeknis šaurslīžu (750 mm) dzeļžaceļa lineja. Tei guoja car Bieržpili, Dricānim, nu Burzovys pa uzbārumu sūpluok Picera–Varšavys slīdem i īguoja stacejā Rēzekne I. Puori vacajam tyltam tuos šauruos slīdis guoja plotajom slīdem pa vydu. Tai ka tys vīns tylts te puori Rēzeknis upei ir unikals – nikur cytur Latgolā ni agruok, ni piečuok puori vīnam tyltam vīna ūtrā naguoja plotū i šaurū slīžu linejis.
Pa itū Sitys–Rēzeknis lineju nūtyka gon pasažiru, gon kravys puorvoduojumi. Ituos linejis atvieršona veicynuoja tuos tiuļumā dzevojūšū jaunīšu Rēzeknis izvieli par vuiceibu vītu.
Tai ot Rēzekne kaidu strēči beja 5 dzeļžaceļa virzīņu (iz Situ, Zylupi, Krystapili, Abreni, Daugovpili) krystpunkts. Piec Ūtruo pasaulis kara Sitys lineja vaira naīguoja Rēzeknē, bet beidzēs Burzovā.
Komentāri