Gads sākās ar būtiskām izmaiņām Latvijas labklājības sektorā. Par to īsi pirms 2025. gada sākuma tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem pastāstīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks.
Paaugstināta minimālā darba alga
Pēdējā laikā ik gadu tiek paaugstināta minimālā darba alga, arī 2025. gads nav izņēmums. Līdz 31. decembrim tā bija 700 eiro, bet tagad minimālā darba alga pieaugusi līdz 740 eiro mēnesī. Reinis Uzulnieks paskaidroja, ka tādējādi notiek pakāpeniska pāreja uz jauno sistēmu, kad minimālā alga tiks noteikta procentuāli pret vidējo algu valstī. Tas noteikti uzlabos zemāk atalgoto darbinieku materiālo stāvokli un dzīves līmeni. Minimālās algas paaugstināšana tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat ministrijā cer, ka šīs izmaiņas sekmēs algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.
Progresīvā neapliekamā minimuma vietā noteikts fiksēts ar nodokli neapliekamais minimums visām algām, -- 2025. gadā tas būs 510 eiro mēnesī. 2026. gadā tas palielināsies līdz 550 eiro, bet 2027. gadā -- līdz 570 eiro mēnesī.
Palielināts finansiālais atbalsts
No 1. janvāra paaugstināts garantētais minimālo ienākumu slieksnis, palielinot tiešo finansiālo atbalstu aptuveni 100 000 Latvijas iedzīvotāju un dodot iespēju pretendēt uz dažādiem pabalstiem un cita veida sociālo palīdzību savā pašvaldībā.
* Palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās invaliditātes pensijas apmērs cilvēkiem ar invaliditāti.
* Palielināta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze.
* Palielināts minimālais atbalsta apmērs bērniem un jauniešiem apgādnieka zaudējuma gadījumā.
* Palielināti minimālie pabalsti jauniešiem, kuri aug ārpus ģimenes, lai atbalstītu viņus patstāvīgas dzīves uzsākšanā.
* Paaugstināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis un ienākumu slieksnis mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un trūcīgām mājsaimniecībām.
No šī gada valsts sociālā pabalsta apmērs pensionāriem un personām ar trešās grupas invaliditāti būs 166 eiro.
Savukārt garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 166 eiro līdzšinējo 137 eiro vietā, pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro līdzšinējo 96 eiro vietā.
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 377 eiro līdzšinējo 343 eiro vietā, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā – 264 eiro līdzšinējo 240 eiro vietā.
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 604 eiro līdzšinējo 549 eiro vietā, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 423 eiro līdzšinējo 384 eiro vietā.
Pensijā -- no 65 gadu vecumā
No 2025. gada 1. janvāra valsts vecuma pensiju varēs saņemt 65 gadu vecumu sasniegušie, ja viņu apdrošināšanas stāžs nebūs mazāks par 20 gadiem. Personas, kuru apdrošināšanas stāžs būs vismaz 30 gadi, varēs pensionēties priekšlaikus, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2025. gadā pensionēties priekšlaikus drīkstēs personas, kuras būs sasniegušas 63 gadu vecumu.
Šogad turpinās pakāpeniski atjaunot pensiju piemaksas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2025. gadā piemaksu piešķirs cilvēkiem, kas pensionējās 2015., 2016. un 2017. gadā. Tāpat paaugstināts pensionāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Savukārt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināta no 171 līdz 189 eiro.
Reinis Uzulnieks pastāstīja žurnālistiem, ka strādājošie pensionāri, kuriem pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 eiro pensijai). Tādā gadījumā nodoklis 25,5% apmērā katru mēnesi tiks piemērots vienīgi tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro.
Lai dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai tiktu piemērots no 2025. gada sākuma (2025. gada janvāra pensijai un algai), personai līdz 2024. gada 15. decembrim (ieskaitot) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) bija jāaktivizē algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda galvenā ienākumu gūšanas vieta (tā darbavieta, kur saņem lielāko algu). Taču savu izvēli var norādīt arī vēlāk. Ja strādājošais pensionārs algas nodokļa grāmatiņu iesniegs kādā no mēnešiem 2025. gadā, tad dalīto pensijas neapliekamo minimumu algai un pensijai atkarībā no grāmatiņas iesniegšanas datuma (pirms vai pēc kārtējā mēneša 15. datuma) sāks piemērot attiecīgi no nākamā vai aiznākamā mēneša 1. datuma.
Ja strādājošajam pensionāram pienākas arī citi atvieglojumi (par apgādājamajiem, invaliditāti, nacionālās pretošanās kustības dalībniekam, politiski represētai personai), tos, tāpat kā līdz šim, gada laikā varēs piemērot tikai tajā darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
Savukārt nestrādājošajiem pensionāriem jauno pensijas neapliekamo minimumu (1000 eiro), tāpat kā līdz šim, automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai citi pensiju izmaksātāji.
Izmaiņas cilvēkiem ar invaliditāti
Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināsies no 171 līdz 189 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro mēnesī.
Par 100 eiro – no 313,43 eiro līdz 413,43 eiro mēnesī – paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts. "Pabalsta paaugstināšana nodrošinās tik ļoti vajadzīgo papildu finansiālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni ar ļoti smagiem funkcionālajiem ierobežojumiem, tādā veidā sekmējot bērna veselības uzlabošanu vai vismaz uzturēšanu esošajā līmenī,” sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks.
Labklājības ministrijā uzsvēra, ka ģimenēm, kurās ir bērns invalīds, rodas papildu vajadzības un izmaksas, kas saistītas ar bērna interešu nodrošināšanu. Ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi būtiski ierobežo vai pat pilnībā liedz bērnam iespējas veikt tādas darbības un piedalīties tādos procesos, kas ir atbilstoši bērna vecuma posmam. Turklāt bērnam ar ļoti smagu invaliditāti ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un ļoti būtiska vai pat 100% aprūpes nodrošināšana neatkarīgi no vecuma.
Paredzēts, ka indikatīvais bērnu ar invaliditāti skaits, par kuriem tiks izmaksāts kopšanas pabalsts, 2025. gadā būs 3809 bērni, 2026. gadā – 4113 bērni, bet 2027. gadā – 4443 bērni.
Sākot ar šo gadu, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem turpmāk tiks finansēti no valsts budžeta. Tāpat valsts apmaksās uzturošo terapiju bērniem ar AST no diviem gadiem līdz sešu gadu (ieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par AST un ārstniecības iestādē saņemtu agrīnās intervences programmu, kā arī psihosociālo rehabilitāciju bērniem ar AST no diviem gadiem līdz 18 gadu vecumam, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija būs noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem (vecākiem, audžuvecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem).
Asistenta un pavadoņa pakalpojumu sniedzēju atlīdzība turpmāk būs 5,72 eiro par vienu pakalpojuma stundu (līdz šim – 5,42 eiro).
Tagad asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs normāla darba laika ietvaros, kas ir 40 stundas nedēļā, atbilst mēnešalgai 732 eiro.
Šīs ir galvenās izmaiņas likumos, kas attiecas uz labklājības jomu, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Ja jums ir papildu jautājumi saistībā ar šīm izmaiņām, varat sazināties ar laikraksta „Latgales Laiks” redakciju, un mēs kopā ar Labklājības ministrijas speciālistiem centīsimies sniegt precīzu un saprotamu atbildi.
Komentāri