8. februārī Baltija atvienosies no Krievijas energosistēmas. Ko tas mums nozīmē?

Jau pavisam drīz, proti, 8. februārī, Baltijas valstu -- Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL tīkla, kuram bija pieslēgtas daudzus gadus. Vai mums vajadzētu sagaidīt elektrības padeves pārtraukumus un elektrības cenu pieaugumu? Uz šiem jautājumiem Latgales žurnālistiem atbildēja Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikšanās laikā Daugavpilī.

Mēs kļūsim neatkarīgi no agresorvalsts

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē, šāds lēmums bija jāpieņem. Mēs nevaram uzticēties saviem kaimiņiem, ar kuriem ilgu laiku esam centušies uzturēt normālas partnerattiecības. Krievijas iebrukums Ukrainā ir pārvilcis svītru visam. Par turpmāku sadarbību, tostarp jautājumos, kas skar energoapgādi, nevar būt ne runas. Tāpēc tika nolemts atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla. Testa režīmā šī atslēgšanās jau ir notikusi vairākas reizes, un viss noritēja gludi, bez nepatīkamām sekām.

“Divas dienas trim Baltijas valstīm būs jāstrādā izolēti no Krievijas un Baltkrievijas tīkla, lai pārbaudītu visas sistēmas, bet 9. februārī tās pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Un, lai cilvēki pēc atslēgšanās no BRELL nepiedzīvotu nepatīkamas sekas, Latvijā tiks izmantoti speciāli sinhronizatori, kas atrodas Ventspilī, Grobiņā un arī mūsu reģionā. Speciāli litija jonu akumulatori tiks izmantoti arī Rēzeknē un Kurzemes reģionā," žurnālistiem sacīja Kaspars Melnis.

Kas notiks ar mūsu rēķiniem?

Tagad aktualizējas cits jautājums: vai šī pāreja ietekmēs Latvijas iedzīvotāju elektrības rēķinus? Ministrs apliecināja, ka straujš cenu lēciens netiek prognozēts, un pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai no tā izvairītos.

„Saskaņā ar mūsu prognozēm, pieaugums varētu būt līdz 5%. Pašlaik dzirdam daudz spekulāciju par šo tēmu, tostarp no šķietamajiem ekspertiem. Faktiski esam gatavi dažādiem scenārijiem, ir izstrādāti atbalsta mehānismi, ja tie būs nepieciešami. Ja elektrības cena strauji kāps, tad mums tie jau ir, un pirms aptuveni diviem gadiem mēs tos jau pārbaudījām darbībā. Valsts automātiski sniegs iedzīvotājiem finansiālu atbalstu. Bet, saskaņā ar mūsu prognozēm, šāds scenārijs ir maz ticams. Šis mehānisms nebūs vajadzīgs. Patiesībā daudzi eksperti saka, ka elektrības cenas turpinās kristies. Un, lai to panāktu, ir veikts milzīgs darbs, tostarp atjaunojamo energoresursu ieviešana,” apliecināja ministrs.

Daudziem iedzīvotājiem (aptuveni 80%) ir fiksētas cenas līgumi ar elektroenerģijas piegādātājiem. Viņi saņem noteiktu elektroenerģijas daudzumu par līgumā noteikto cenu, tāpēc viņus tas nedrīkst ietekmēt. Var būt izmaiņas tiem, kas ir piesaistīti biržai, bet viņi jau ir iemācījušies ar to sadzīvot -- skatās, kad cenas kāpj, un tajā laikā cenšas pēc iespējas mazāk izmantot elektrību. Mēs dzirdam, ka, piemēram, kaimiņi agri no rīta ieslēdz veļas mazgājamo mašīnu. Visticamāk, tobrīd elektrības cena biržā ir ļoti zema, un viņi vienkārši izmanto šo brīdi, lai paveiktu pēc iespējas vairāk darbu, kas saistīti ar elektroenerģijas patēriņu.

Ir risinājumi

Galvenā iespēja ir saules paneļu un vēja turbīnu izmantošana. Pie mums ir saule, ko varam izmantot no aprīļa līdz oktobrim, un vējš, ko var izmantot no oktobra līdz aprīlim. Un tā ir sava lēta elektroenerģija. Tiesa, arī šajā gadījumā ir skeptiķi, kas iebilst pret saules paneļiem un vēja parkiem.

“Šajā gadījumā man ir tikai viens jautājums: vai mēs gribam lētu elektroenerģiju? Labs piemērs šajā jautājumā ir kaimiņvalsts Lietuva, kas jau ilgu laiku aktīvi uzstāda saules paneļus un būvē vēja parkus. Pērn biržas cenas Lietuvā bija ievērojami zemākas nekā Latvijā. Un, ja agrāk salīdzinājām sevi ar Somiju un Zviedriju, tad tagad salīdzinām ar Lietuvu, kur elektrība ir lētāka, viņiem ir 1500 megavati vēja enerģijas. Tajā pašā laikā mēs neticam politiķiem, neuzticamies ekspertiem, bet ļoti bieži kā piemēru minam Zviedriju -- attīstītāku valsti ar lētu elektroenerģiju. Tikai nevajag aizmirst, ka viņu galvenais elektroenerģijas avots ir vējš. Savukārt mēs vēju negribam, bet lētu elektroenerģiju gribam. Tad atnāciet un pastāstiet man, kā to panākt. Es labprāt jūs uzklausīšu. Jā, protams, mums ir hidroelektrostacijas, bet tās ir celtas pagājušā gadsimta 70. gados un kopš tā laika mums nav bijušas jaunas jaudas,” sacīja Kaspars Melnis. Tiesa, nesen esam uzbūvējuši pāris vēja parkus un dažus saules paneļu parkus, taču tas ir piliens jūrā.

Vēja parku būvniecība ir izdevīga gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām

Šim nolūkam tika izstrādāts Atbalsta nolikums. Lielākie ieguvēji būs iedzīvotāji un pašvaldības, kas atrodas vēja elektrostaciju tuvumā. Un summa nebūt nav maza -- 2500 eiro/MW gadā. Tā tiks sadalīta divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas. Latvijā minimālā darba alga no šī gada ir 740 eiro. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. Finansiālais labums iedzīvotājiem sekmēs viņu dzīves kvalitāti un maksātspējas kāpumu, veicinot preču un pakalpojumu patēriņu.  

„Rēzeknes novada Stružānos ir ieplānots uzbūvēt lielu vēja parku. Šajā gadījumā runa ir par divarpus miljoniem eiro katru gadu, kas paredzēti vietējai kopienai. Taču iedzīvotāji savāca parakstus, viņiem ir viena nostāja – mēs esam pret. Labi, kā vēlaties, lai gan esmu bijis tajā vietā -- tur nekas netiek attīstīts. Teritorija, kur bija paredzēts būvēt vēja parku, ir purvains apvidus. Naudu, ko viņi varēja nopelnīt, varētu ieguldīt teritorijas labiekārtošanā, ceļu sakārtošanā, pat viņu elektroapgādes sistēma ir sliktā stāvoklī. Taču iedzīvotāji kategoriski apgalvo -- mēs to negribam, tāpēc rodas jautājums: ko mēs vispār gribam?” ministrs ir neizpratnē.

Dažos pierobežas rajonos var būvēt vēja parkus

Lai gan viena iedzīvotāju grupa kategoriski iebilst pret šādu objektu būvniecību, ir arī tādi, kas to labprāt darītu, bet likums to neļauj. Tas attiecas uz pierobežas teritorijām, kas, pirmkārt, ir kaimiņos agresorvalstīm. Šajā skaitā ietilpst arī Augšdaugavas novads. Taču šoreiz ministrs iepriecināja – pēc ilgām sarunām ar Aizsardzības ministriju izdevies nonākt pie racionālāka lēmuma. Sarkanā zona tika sašaurināta, un daļā mūsu novada teritorijas varēs būvēt vēja parkus.

“Šī robeža ir sarukusi. Tas saistīts ar to, ka tika atjaunināta esošo radaru programma un uzstādīti papildu radari. Tas arī mums deva iespēju paplašināt būvniecības zonu, lai arī pierobežas pašvaldībām būtu iespēja savā teritorijā būvēt vēja parkus, vienlaikus saņemot labus finansiālos ieguvumus,” sacīja Kaspars Melnis.

Tikās ar Latgales pašvaldību vadītājiem

Pēc sarunas ar žurnālistiem ministram bija tikpat svarīga tikšanās ar Latgales pašvaldību vadītājiem. Kaspars Melnis informēja par paveiktajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem un to nozīmi Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā. Viņš atzīmēja, ka viens no risinājumiem tarifu pieauguma samazināšanai ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstība, norādot, ka vairākās Latgales pašvaldībās attīstības stadijā ir saules un vēja enerģijas parku projekti.

Tikšanās laikā tika pārrunātas arī energoresursu ražošanas nozares attīstības iespējas Latgalē un esošās atbalsta programmas energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai gan pašvaldību līmenī, gan mājsaimniecībās.