Dzīvnieki uz ceļiem. Problēmas un iespējamie risinājumi

Daudzi autovadītāji ir nonākuši situācijā, kad automašīnas tuvumā ceļu šķērso savvaļas, bet dažkārt -- arī mājdzīvnieki. Un bieži vien tikai nejaušība vai autovadītāja prasme novērš nelaimi. Taču ir piemēri, kad iznākums ir bēdīgs gan dzīvniekam, gan autovadītājam, gan pasažieriem. Turklāt sadursmei ar dzīvnieku dažkārt ir arī letālas sekas.

Apdrošināšanas summas ir iespaidīgas

Šādi incidenti notiek visu gadu, bet visbiežāk -- no pavasara līdz jūnija vidum un rudenī, kad pasliktinās redzamība uz ceļiem. Maijā dzīvnieki rūpējas par saviem mazuļiem, bet aukstajā sezonā dzīvnieki regulāri pārvietojas uz barošanās vietām, kas palielina risku tos satikt uz ceļiem.

Ja ir notikusi sadursme ar meža dzīvnieku, transportlīdzeklim radītos bojājumus apmaksā apdrošināšana. Kopumā pagājušajā gadā līdz oktobrim par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti dažādi meža dzīvnieki, viens no apdrošināšanas uzņēmumiem saņēma gandrīz 170 pieteikumus saistībā ar minēto apdrošināšanas veidu, savukārt 2023. gadā šādu negadījumu skaits sasniedza 260.

Atlīdzības apmērs KASKO ietvaros par sadursmēm ar stirnām bija vidēji 2500 eiro, bet ar lielākiem dzīvniekiem – aptuveni 5700 eiro.

Latvijā 2023. gadā lielākā apdrošināšanas atlīdzība -- 20 427 eiro -- izmaksāta pēc automašīnas sadursmes ar savvaļas dzīvnieku Ventspils novadā.

Par šajos negadījumos bojātajiem transportlīdzekļiem 2023. gadā izmaksāta atlīdzība aptuveni 9 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pirms vairākiem gadiem viens no apdrošināšanas uzņēmumiem Latvijā izmaksāja 90 tūkstošus eiro atlīdzībā par zaudējumiem, kas radušies autobusa un kravas automašīnas sadursmē ar aļņiem.

Pat 20 kilogramus smaga stirna, automašīnai braucot ar ātrumu 100 km stundā, rada triecienu ar vienas tonnas spēku, kas var pilnībā iznīcināt auto.

Valsts meža dienesta (VMD) dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki, arvien pieaug. Vidēji VMD gadā reģistrē ap 2500 tamlīdzīgu negadījumu, kuros iet bojā gandrīz 2000 dzīvnieku, no kuriem 80 procenti ir stirnas, t.i., pieci dzīvnieki dienā.

Savukārt Valsts policijas informācija liecina, ka 2022. gadā reģistrēti aptuveni 600 negadījumi, bet 2023. gadā -- 650 negadījumi, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki -- tie tika notriekti. Vairāk nekā puse šo avāriju reģistrēts Latgalē.

Atšķirība skaitļos saistīta ar to, ka daudzi autovadītāji neziņo policijai par automašīnas notriekto dzīvnieku. Datu par 2024. gadu pagaidām nav.

Pasargāts nav neviens

Valsts meža dienests atgādina par rīcību, ja uz ceļa notikusi sadursme ar meža dzīvnieku:

1) pēc sadursmes zvanīt 112 vai 110 un informēt par notikušo;

2) ja cietuši cilvēki vai auto, sagaidīt Valsts policijas ierašanos;

3) par notriekto dzīvnieku policija informēs Valsts meža dienestu, kas pieņems lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieku;

4) ja nav cietuši cilvēki vai auto un pēc paziņošanas par negadījumu saņemta atļauja turpināt ceļu, notriektais dzīvnieks jāreģistrē mobilajā lietotnē “Mednis”.

Nesen Latvijas mediji vēstīja, ka autovadītājs, cenšoties glābt stirnu, kas šķērsoja ceļu, iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur notika sadursme ar smago transportlīdzekli. Šajā ceļu satiksmes negadījumā bija gan cietušie, gan upuri.

Arī es, braucot pa šoseju, varēju notriekt dzīvnieku un iekulties nepatikšanās. Ceļu šķērsoja stirnas, vienreiz -- pat vesels bars -- cita pēc citas. Dzīvniekus nebiedēja ne mašīna, ne lukturu gaismas, ne skaņas signāls. Tie spītīgi devās izvēlētajā virzienā.

Par laimi, viss beidzās laimīgi, jo paspēju samazināt ātrumu. Bet, ja ātrums būtu bijis lielāks vai dzīvnieks atrastos metra attālumā no mašīnas, no avārijas būtu grūti izvairīties, lai arī kā censtos.

Latvijas Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks paskaidroja, ka autovadītājiem, pamanot uz ceļa dzīvnieku, jāreaģē atkarībā no tā lieluma un situācijas: „Ir tāds nerakstīts likums, kurš izklausīsies nedaudz skarbi, bet tā ir tāda patiesība. Respektīvi -- ja mēs braucam lielā ātrumā (šajā gadījumā runa ir par šoseju), tad, ja zvēra augums nav augstāks par motora pārsegu un neesam pārliecināti par to, ka mēs spēsim automašīnu savaldīt, izvairoties no šī zvēra, tad, diemžēl, drošāk ir neizvairīties no sadursmes, jo autovadītāja un pasažieru dzīvība ir svarīgāka. Savukārt, ja tas ir lielāka izmēra dzīvnieks (briedis, alnis vai mežacūka), kas jau ir virs motora pārsega, tad, protams, jāmēģina izvairīties, jo pastāv spēcīga trieciena risks.”

J. Vanks uzskata, ka svarīgākais šādā situācijā ir ātra reakcija un bremzēšana. Viņš atzīst, ka Latvijā nav pietiekamas infrastruktūras, lai ierobežotu meža dzīvnieku migrāciju un padarītu ceļu satiksmi drošāku: “Valstī ir maz žogu, kas ierobežo dzīvnieku nokļūšanu uz ceļa. Būtu jābūvē arī speciāli tilti -- dzīvnieku pārejas, kas ļautu tiem droši migrēt, netraucējot ceļu satiksmi. Līdz ar to atbildība par drošu braukšanu un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu gulstas uz autovadītāju pleciem.”

Un kā ir citās valstīs?

Ceļu satiksmes drošības speciālisti uzskata, ka sadursmju ar dzīvniekiem problēma Latvijā nav aktuāla, jo statistikas dati liecina, ka daudz vairāk negadījumu notiek bez dzīvnieku līdzdalības.

Tādējādi rūpes par drošību aprobežojas ar brīdinājuma ceļa zīmju izvietošanu, kas aicina būs īpaši uzmanīgiem posmos, kur tās izvietotas, un meža apvidū. Būtībā citas iespējas arī nav, jo žogu garums gar šosejām visā Latvijā ir tikai aptuveni 90 km (ja skaita abās pusēs). Garākais žogs ir uzbūvēts gar šoseju Tīnūži--Koknese.

Satiksmes ministrijas Autotransporta infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns minēja Ķekavas apvedceļu, kas ved cauri arī mežainiem apvidiem un kur varētu tikt izbūvēta dzīvnieku pāreja. Taču iecere vēl tikai tiek apspriesta, turklāt šādu objektu izmaksas ir ļoti augstas.

Dažādās valstis ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti dzīvnieki, problēmu risina dažādi. Igaunijā būvē žogus un pārejas. Dažkārt atsevišķās vietās žogā tiek veidotas ejas, uz ceļiem tiek uzstādītas brīdinājuma zīmes autovadītājiem. Šāds žogs “ar caurumu” maksā aptuveni 200 tūkstošus eiro, savukārt pāreja -- 1 līdz 6 miljonus eiro.

Piemēram, Tasmānijas salā izmanto virtuālos žogus: tuvojoties automašīnai, sistēma aktivizē ultraskaņas avotus un mirgojošas gaismas, kas atbaida dzīvniekus. Ceļu satiksmes negadījumu skaits, pateicoties šai sistēmai, samazinājies par 50%. Šo pieredzi pārņēmusi arī Lielbritānija.

Somijā autovadītāji paši brīdina cits citu par ziemeļbriežiem, izmantojot mobilo lietotni. Šī opcija samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu par 25%.

Taču galvenais risinājums Rietumeiropā ir žogi un tuneļi vai virszemes pārejas.

Dzīvnieku uzvedība ir atšķirīga

Vislielākos draudus transportlīdzekļu drošībai rada aļņi, kas sver līdz 300 kg. Turklāt tie ir lēni, var apstāties mašīnas priekšā, it kā palaižot to garām, un tad pēkšņi doties uz priekšu.

Visvairāk aļņu mīt Valkas novadā, kā arī Alūksnes apkaimē. Tie ir sastopami arī Madonas, Varakļānu apkārtnē un Pāvilostas apkaimē. Kocēnu novadā, kur ceļu satiksmes negadījumā gājuši bojā divi cilvēki, aļņu populācija ir lielākā Latvijā – 15–20 īpatņi uz tūkstoš hektāru.

Mežacūkas uz ceļa ir mazāk bīstamas, jo šie dzīvnieki ir uzmanīgāki un piesardzīgāki nekā citi meža iemītnieki. Ātrākie ir staltbrieži, tāpēc tie uz ceļa var uzskriet pēkšņi.

Stirnas ziemā ir ļoti bīstamas autobraucējiem atklātās vietās, jo, meklējot barību, tās nograuž ziemāju laukus un grupās klīst pa meža izcirtumiem. Tāpēc, ja šoseju pārskrien pāris stirnas, ir strauji jāsamazina ātrums, jo var uzrasties arī citas.

Vārdu sakot, satiksmes negadījumu statistika nav atkarīga no dzīvnieku uzvedības – tie dzīvo saskaņā ar dabas likumiem, saviem instinktiem un paradumiem. Tāpēc viss ir autovadītāju rokās tiešā un pārnestā nozīmē – mašīnas vadības sviras un pedāļi, kā arī ātra un pareiza reakcija pēkšņā avārijas situācijā.

VMD iesaka

Situācijas uz ceļa var izvērsties ļoti dažādas, tādēļ autovadītājam jāpaspēj ļoti ātri novērtēt, vai asi manevri un strauja bremzēšana nenodarīs lielāku kaitējumu. Lai izvairītos no sadursmēm ar dzīvniekiem un mazinātu to nodarīto postu, vēlams ņemt vērā drošības ieteikumus.

Iestājoties diennakts tumšajam laikam, sevišķi krēslā vai rītausmā, jāsamazina braukšanas ātrums un jāpievērš pastiprināta uzmanība uz ceļa notiekošajam.
Īpaši uzmanīgam jābūt, braucot gar meža jaunaudzēm, vietās, kur mežs pienāk tieši pie ceļa, un vietās, kur mežs robežojas ar pļavām un tīrumiem.
Braucot nepieciešams pēc iespējas vairāk lietot tālās gaismas un vērot, vai ceļa malās nemirdz dzīvnieku acis, kas atstaro gaismu.
Pamanot uz ceļa dzīvnieku, ir jābremzē. Pat ja sadursme ir neizbēgama, mazāks ātrums radīs vieglākas sekas. Taču, ja aizmugurē brauc vēl kāds, ir jānovērtē, vai drīkst strauji bremzēt, lai mašīnā neietriektos aizmugurē braucošais.
Rīcība var būt atkarīga arī no dzīvnieka lieluma. Ja dzīvnieks ir mazs (zem motora pārsega līnijas), drošākais risinājums diemžēl ir braukt tam pāri, izvairoties no straujiem manevriem, kas var apdraudēt citus. Ja dzīvnieks ir liels, jāmēģina izvairīties, stūrējot tā, lai izbrauktu dzīvniekam aiz muguras.
Ja pretī brauc automašīnas, nevajag stūrēt pretējā joslā. Ja ceļš ir brīvs, to var darīt, taču savā joslā jāatgriežas pēc iespējas ātrāk. Strauju manevru gadījumā mašīna var saslīdēt, kas var sagādāt vēl lielākas problēmas.
Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, arī tad nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens vai pat vairāki.
Jādara viss, lai uzlabotu redzamību – tālās gaismas, labā kārtībā esoši lukturi, tīrs priekšējais stikls, kvalitatīvas logu tīrītāju slotiņas. Ja salonā ir spilgti ekrāni, to spilgtumu labāk samazināt vai izslēgt ekrānus vispār.