Sabiedriskā organizācija “New East” savus projektus Daugavpilī sāka īstenot gandrīz pirms desmit gadiem, 2016. gadā. Kāpēc? Pirmkārt, lai mainītu ne tikai Daugavpils kā Latvijas otrās lielākās pilsētas, bet arī visa Latgales reģiona kultūrvidi un veidolu. Līdz šim organizācijas pārstāvji ir īstenojuši neskaitāmus projektus: skaļus, spilgtus un ļoti interesantus. Izrāde “Cilvēks un tirāns” vien ir ko vērta! To joprojām apspriež ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. Par to un daudz ko citu laikrakstam “Latgales Laiks” pastāstīja organizācijas vadītājs Jorens Dobkevičs un kultūras un izglītības programmas kuratore Marina Ivanova.
-- Vispirms pastāstiet mūsu lasītājiem par organizāciju “New East” un ar ko jūs nodarbojaties?
J. D. Mūsu sabiedriskā organizācija darbojas jau deviņus gadus. Tai ir četri galvenie virzieni. Pirmais -- izglītojoša programma. Tā galvenokārt attiecas uz medijpratību un kritisko domāšanu. Pie mums notiek dažādi pasākumi – semināri, lekcijas, mācības dažādām iedzīvotāju grupām -- bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, senioriem. Turklāt esam jau sasnieguši ievērojamu līmeni un rīkojam savus pasākumus ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, tostarp Polijā un Balkānu reģionā.
Mums ir programma “Media” – satura veidošana, piemēram, filma “Heteropils”, kas iznāca pirms neilga laika. 31. janvārī notiks vēl vienas Vladas Romanovas uzņemtās filmas “Kur ir robeža?” prezentācija. Veidojam dažādus podkāstus un nereti izmantojam „Sandbox” („Smilšu kaste”) režīmu tiem, kas piedalās dažādās mediju laboratorijās, izglītojošos projektos, kas saistīti ar žurnālistiku, kur jaunieši var mēģināt veidot savu saturu.
Mums ir arī programma, kas var šķist neredzama -- „Cilvēktiesības un pilsoniskās iniciatīvas”. Veicam dažādus pētījumus, dzimumu un starpetnisko konfliktu monitoringu reģionā, komentējam integrācijas programmas reģionā, sadarbojamies ar Valsts kontroli, strādājam ar dažādiem likumprojektiem. Tā ir tāda neredzama, bet liela mūsu darba daļa. Vēl viena programma, ar kuru mēs strādājam, ir "Kultūras", un par to vairāk var pastāstīt Marina.
M. I. Kā mūs nosauca LSM, tā ir jauna teātra skatuve. Vieta, kur cilvēki ar mirdzošām acīm, bet bez profesijas, var izmēģināt sevi uz skatuves pilnīgi atšķirīgās lomās. “New East” to atbalstīs gan tehniski, gan finansiāli, gan idejiski. Turklāt mums ir ļoti daudz dažādu izstāžu, kuras ne vienmēr pašvaldība atļauj rīkot, piemēram, Kultūras pilī. Bet pie mums ir droša un pieejama telpa tiem, kas vēlas izteikties. Arī tādi projekti kā filmas ir kultūras daļa, mēs rīkojam dažādas performances. Organizācija “New East” ilgu laiku bija zināma kā “kvartirņiku” rīkotāja, un es ļoti ceru, ka tie atsāksies, jo tie ir patiešām forši un interesanti pasākumi.
J. D. Šajā laikā esam sarīkojuši vairāk nekā 1300 pasākumus vairāk nekā četrdesmit tūkstošiem dalībnieku no vairāk nekā trīsdesmit valstīm. Tas ir darbs ar lielu skaitu partneru, dažādām organizācijām. Un jaunajā sezonā gatavojam jaunas programmas. Taču mēs esam ļoti gandarīti, ka mūsu galvenais birojs atrodas Daugavpilī. Mums ir telpa, kur daudzas lietas varam izdarīt ātrāk, vienkāršāk un kaut ko piedāvāt vietējai publikai un redzēt, kas notiek pasaulē.
-- Esmu dzirdējusi daudz ļoti pozitīvu atsauksmju par izrādi “Cilvēks un tirāns”, kas ir “New East” un Daugavpils teātra aktiera Vadima Bogdanova kopdarbs. Kā radās šī iestudējuma ideja?
J. D. Izrādes ideja pieder Vadimam Bogdanovam, bet sagadījās, ka dažas idejas radās Eduardam Beļņikovam un mums. Aptuveni gadu tās apspriedām, un tad nolēmām sarīkot pirmizrādi festivālā „Lampa” Cēsīs nevis, kā sākotnēji bija plānots, Daugavpilī. Un tas mums bija gluži kā mājiens ar burvju nūjiņu, lai veiksmīgi pabeigtu darbu pie lugas. Tas galvenokārt ir Vadima Bogdanova darbs, izrādē skan pārsvarā Vladimira Sklemas mūzika, bet Eduards Beļņikovs darbojās kā režisora asistents. Man personīgi šis ir stāsts par polarizāciju mūsu sabiedrībā, par to, kā runāt ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi politiskie uzskati. Izrādē tiek izskatīts variants -- ģimenē izceļas konflikts uzskatu dēļ par politiķiem, piemēram, kāds fano par Putinu, tāpēc izceļas skandāls. Un tad tiek uzdots viens jautājums: vai kaut kas mainīsies, ja tirāns tiks nogalināts? Un vai tiešām esam gatavi zaudēt komunikāciju ar tuvu cilvēku? Tur ir ļoti daudz stāstu, ļoti daudz jautājumu, un, spriežot pēc atsauksmēm, cilvēki tajā atrada daudz interesantu un sev aktuālu lietu.
M. I. Vadims ļoti konkrēti runāja par šīs izrādes ideju. Tā bija viņa iekšējā sāpe, kas viņā krājās ļoti ilgu laiku. Tas ir sava veida manifests par to, kas notiek mūsu sabiedrībā kopš kara sākuma Ukrainā. Bija grūti definēt auditoriju. Atnāca arī vidējā vecuma publika, bet tas jau bija trešais izrādes vilnis. Sākumā nāca jaunieši un paziņas, bet uz trešo un ceturto izrādi ieradās cilvēki, kurus redzējām pirmo reizi. Un tas mūs ļoti pārsteidza. Nezinu, kā nopelns tas ir, bet lieliski, ka tā notika, jo Vadims vēlējās piesaistīt pēc iespējas plašāku auditoriju.
– Šī izrāde ir krievu valodā, un pirmo reizi tā tika izrādīta festivālā latviskajās Cēsīs. Kā latviešu publika uzņēma “Cilvēku un tirānu”?
J. D. Šis ir latviskākais pasākums, iespējams, latviskākajā Latvijas pilsētā. Un mūsu izrāde bija vienīgais pasākums krievu valodā no vairāk nekā 50 pasākumiem. Izrādē bija aptuveni 120 cilvēku, daudzi citi pēcāk noskatījās to tiešsaistē. Cēsīs bija audiotulkojums, Rīgā izrādei bija subtitri. Bet, kā vēlāk uzrakstīja kāds cilvēks, var atbraukt no Daugavpils uz Cēsīm uz festivālu „Lampa”, uz latviešu pasākumu, izrādīt lugu krievu valodā, uz kuru atnāca cilvēki, un šim pasākumam bija rezonanse. Atsauksmes bija interesantas un pozitīvas.
M. I. Interesanti ir tas, ka Cēsīs pievērš uzmanību nevis valodai, bet saturam, savukārt Daugavpilī var būt otrādi: pievērsīs uzmanību valodai, bet nepievērsīs uzmanību saturam. Cilvēki kritizē, neiedziļinoties itin nekādās detaļās.
J. D. Tā nav kaut kāda opozīcijas akcija, vienkārši cilvēks, kurš jau no mazotnes runā krieviski, savā dzimtajā valodā spēj izteikties skaidrāk un saprotamāk nekā citā valodā. Turklāt sākotnēji šo izrādi veidojām Daugavpilij, vienkārši tā sagadījās, ka pirmizrāde notika Cēsīs. Un mēs saprotam, ka mūsu pilsētā būs saprotamāk un interesantāk skatīties šo izrādi krievu valodā. Man ir prieks, ka Latvijā šādi masu kultūras pasākumi ir mazāk pakļauti valodas barjerām un lokāliem konfliktiem. Es zinu, ka Latvijā ir lieliski pasākumi krievu valodā.
– Vai jums ir kāds valdības atbalsts?
J. D. Mēs nejūtam šo atbalstu, valsts programmas pamatā neizmantojam tāpēc, ka budžets ir ierobežots, birokrātija -- liela un tēmas, kuras tiek atbalstītas, mums bieži vien nav prioritāras. Turklāt nav paredzētas programmas dažādās valodās. Tādējādi sanāk, ka mūsu mērķi atšķiras. Arī resursi ir ierobežoti, tāpēc vienmēr kaut kā pietrūkst: naudas, laika, speciālistu. Taču Latvijā ir Eiropas Savienības regulas, kas mums palīdz. Tajā pašā laikā mēs aktīvi strādājam ar ārvalstu fondiem, vēstniecībām, mums ir programmas ar „Google”, programmas ar ASV, Polijas, Eiropas un Lielbritānijas fondiem. Visu, kas Latgalē notiek mazākumtautībām, lielākoties atbalsta ārvalstu fondi un programmas.
– Kādi ir jūsu tuvākās nākotnes plāni?
J. D. Pašlaik aicinām Latgales skolas, klases, skolotājus pievienoties programmai "Dezinformācijas medības". Šī ir programma 8.--11. klasēm un skolotājiem par to, kā izglītībā var izmantot datorspēles, kas mūsdienās ir ļoti populāras jauniešu vidū. Datorspēles pamatā ir „Minecraft” par medijpratību, tā ir veidota dažādās valodās: krievu, latviešu, angļu. To var īstenot savā klasē, skolā, mēs esam gatavi jūs nodrošināt ar visu. 28. janvārī būs bezsaistes pasākums skolotājiem, droši pievienojieties, un 19. februārī šis pasākums notiks tiešsaistē. Mēs varam paši aizbraukt uz skolu un novadīt šo spēli, bet, ja skolotāji vēlēsies to darīt paši, esam gatavi atbalstīt ar bonusiem un dāvanām līdz 100 eiro. Būsim ļoti priecīgi, ja mums būs dalībnieki.
M. I. 31. janvārī pie mums notiks Vladislavas Romanovas filmas “Kur ir robeža?” pirmizrāde. Ieeja ir bez maksas, atlikušas vien nedaudzas biļetes.
-- Paldies par sarunu.
Izstāstīt par visiem organizācijas „New East” projektiem vienā rakstā nav iespējams, tāpēc ar pasākumiem, projektiem un iespējām, ko piedāvā jaunieši, turpināsim iepazīstināt mūsu lasītājus arī turpmākajos izdevumos. Ja jūs interesē šomēnes gaidāmie pasākumi, visa informācija pieejama organizācijas mājaslapā www.neweasteurope.com. Ir izveidoti arī sociālo tīklu profili -- vienkārši ierakstiet meklētājā NewEast. Organizācijas birojs atrodas Daugavpilī, 18. novembra ielā 41a.
Komentāri