Pagājušās nedēļas beigās Daugavpilī atkārtoti viesojās veselības ministrs Hosams Abu Meri. Divu dienu laikā viņš apmeklēja daudzas mūsu reģiona medicīnas iestādes. Taču viens no viņa vizītes galvenajiem mērķiem bija Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS), par kuras galveno kapitāldaļu turētāju pērnā gada nogalē kļuva valsts.
Notika diezgan ilga un produktīva saruna ar slimnīcas vadību, pašvaldību pārstāvjiem, kuras joprojām ir slimnīcas kapitāla daļu turētājas. Bija ieradušies arī Nacionālā veselības dienesta pārstāvji un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Slimnīcas pārstāvjiem tika dota iespēja informēt par sava darba rezultātiem 2024. gadā un iezīmēt galvenos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē. Ziņojumu par slimnīcas darbu sniedza Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas vadītājs Aleksandrs Černihovičs. Saskaņā ar šiem datiem 2024. gadā DRS Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikā vērsās pēc palīdzības nedaudz vairāk par 30 tūkstošiem pacientu, un ne uz minūti darbs neapstājās nevienā no slimnīcas 25 profiliem. Veselības ministrs ļoti atzinīgi novērtēja šo darbu.
“Kad es kļuvu par ministru, man, kā jūs atceraties, bija sagatavota sava stratēģija, kurā bija skaidri noteikts, ka valsts īpašumā jānonāk visām reģionālajām slimnīcām, ne tikai DRS. Kāpēc sākām ar Daugavpili? Tāpēc, ka DRS jau tajā laikā bija lielas finansiālas problēmas, kuras tagad ir atrisinātas. Pašlaik jau ir izveidota darba grupa, kurā ir citu reģionālo slimnīcu, ministrijas un universitātes slimnīcu pārstāvji, lai izstrādātu formu, kā tās varētu sadarboties vienā sistēmā. Un tas neizslēdz iespēju, ka valsts pārņems procentuāli lielāku slimnīcu pārvaldību. Būsim godīgi, medicīna attīstās, cenas aug, un tas ir ļoti smagi. Pašvaldībām vairāk jārūpējas par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu, dienas stacionāriem, hronisko un paliatīvo pacientu aprūpi, pansionātiem, bet tas, kas attiecas uz pacientu ārstēšanu, ir valsts funkcijas. Tā būs pareizāk," pēc tikšanās ar slimnīcas vadību žurnālistiem sacīja veselības ministrs.
Jāatzīmē, ka slimnīcu pārņemšanas prakse nav jauna, tostarp arī Daugavpilī. Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca jau sen atrodas valsts pārziņā. Slimnīca aug un attīstās, piesaistot jaunus speciālistus un piedāvājot plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp dienas stacionārus. Piemēram, ļoti pieprasīts ir neiroloģiskais dienas stacionārs, kur ar pacientiem strādā psihologi, ergoterapeiti, fizioterapeiti un citi speciālisti. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir izveidots īpašs centrs, uz kuru brauc bērni un vecāki no visa reģiona. Ilggadējā slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste teica, ka viņa kopā ar savu komandu un Veselības ministrijas atbalstu turpinās uzlabot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un īstenot jaunus projektus. Turklāt tieši Sarmītes Ķikustes darbu ministrs minēja kā piemēru: «Slimnīca ļoti labi attīstās, es redzu tikai plusus. Jāuzsver, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no vadības, un Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca tam ir pierādījums. Šeit strādā lieliska komanda, ir piesaistīti jauni speciālisti, te var runāt par medicīnas pakalpojumu attīstību un pilnveidošanu. Jāatzīmē, ka arī Daugavpils reģionālās slimnīcas jaunā vadība šogad ir paveikusi milzīgu darbu, lai samazinātu finansiālos zaudējumus, un tagad ar valsts iejaukšanos šīs problēmas ir atrisinātas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kas vada valsts slimnīcu un zina, kurā virzienā doties," sacīja Hosams Abu Meri.
DRS vadītāja Inta Vaivode pastāstīja, ka finansiālā situācija slimnīcā ir uzlabojusies: «Mūsu jaunais statuss slimnīcas ikdienas darbu īpaši neietekmēja -- mēs joprojām strādājam 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Joprojām ļoti daudz sniedzam visu nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību. Slimnīcas neatliekamās palīdzības, intensīvās terapijas un invazīvās kardioloģijas nodaļa intensīvi strādā. Pacienti, kuri ierodas DRS, var saņemt palīdzību visās mūsu slimnīcas piedāvātajās 25 programmās. Mēs virzāmies uz priekšu un pozitīvi raugāmies nākotnē, jo esam saņēmuši papildu finansējumu gan no Eiropas fondiem, gan Atveseļošanas fonda. Šogad ir runa par 10 miljoniem eiro, kas mums palīdzēs būtiski uzlabot slimnīcas infrastruktūru un tehnisko nodrošinājumu. Ja runājam par finansiālo situāciju, tad šobrīd esam “nodzēsuši visus ugunsgrēkus”. Es vēlos pateikties visiem kreditoriem par pacietību. Viņi sagaidīja brīdi, kad pēc valsts līdzekļu saņemšanas sākām dzēst slimnīcas parādus. Un pat tie kreditori, kuriem atmaksāt parādus plānojām līdz 2026. gada beigām, atviegloti uzelpoja, jo par 2022. un 2023. gadu jau esam ar viņiem norēķinājušies. Mēs esam jauna ceļojuma sākumā. Protams, ir jautājumi, kas prasa tūlītējus risinājumus. Daļa slimnīcas infrastruktūras ir kritiskā stāvoklī, mums ir vecs tehniskais aprīkojums gan saimniecības blokā, gan atsevišķos medicīnas blokos. Taču esam noskaņoti optimistiski un strādāsim. Šodien izskanēja viedoklis, ka DRS ir jākļūst par Latgales reģionālo slimnīcu, bet man šķiet, ka šajā gadījumā nosaukums nav svarīgs, daudz svarīgāk ir tas, ko mēs spējam, ko protam darīt un kā strādājam. Un strādājam mēs labi, par ko liecina pacientu atsauksmes. Šis gads Sieviešu klīnikā iesākās optimistiski -- ar mazuļa piedzimšanu. Un tas ir ļoti pozitīvi. Mēs esam priecīgi, ka esam šeit. Priecājamies, ka varam palīdzēt pacientiem un nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību ne tikai Latgales, bet visas Dienvidlatvijas iedzīvotājiem.”
„Mūsu galvenie uzdevumi 2025. gadam ir finanšu un lietvedības sistēmas ieviešana, darbs pie atalgojuma politikas caurskatāmības un uzlabošanas un iekšējās kontroles – audita sistēmas izveidošana, kas nodrošinās pamatu veiksmīgai ES fondu projektu realizēšanai un slimnīcas operatīvā darba efektīvai vadībai. Tāpat esam valdē izdiskutējuši un prezentējām vīzijas 2030. gadam galvenos virzienus – kvalitāte un pacientu drošība, talantu attīstība, digitalizācija, infrastruktūras attīstība, kā arī slimnīcu sadarbības tīkla paraugmodelis: integrācija ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu primāri onkoloģijas jomā un sadarbības tīkla izveide ar Latgales slimnīcām, un cieša sadarbība ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, piemēram, jau no 2025. gada 1. marta uzsāksim sadarbību bērnu paliatīvās aprūpes jomā,” uzsvēra DRS vadītājs Edgars Labsvīrs.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri apmeklēja arī Krāslavas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadu. Augšdaugavas novadā viņš pabija Višķu veselības centrā, kur tikās ar medicīnas nozares pārstāvjiem, tostarp ģimenes ārstiem. Ministram pastāstīja, ka situācija ar ģimenes ārstu pieejamību reģionā pamazām uzlabojas. Taču viena problēma joprojām ir neatrisināta ne tikai mūsu reģionā, bet visā Latvijā -- runa ir par jaunajiem speciālistiem. Protams, tika apspriesta arī cita aktuāla problēma — aptieku trūkumu laukos. Pilsētā farmācijas uzņēmumi ir gatavi cīnīties par katru licenci, laukos neviens īpaši nevēlas strādāt. Savukārt lauciniekiem, galvenokārt veciem cilvēkiem, ir grūti ik reizi braukt pēc zālēm uz Daugavpili vai Ilūksti.
Ministrs uzmanīgi uzklausīja visus lūgumus un vēlmes un solīja visus šos jautājumus pārrunāt ar atbildīgajām struktūrām, lai pēc iespējas šīs problēmas atrisinātu.
Komentāri