Populārākās jaungada apņemšanās, kuras aizmirstam jau februārī

Vēl pavisam nesen, nedaudz vairāk kā pirms mēneša, miljoniem cilvēku visā pasaulē sev solīja mainīties un apņēmās šajā gadā īstenot virkni pozitīvu pārmaiņu. Tomēr, kā rāda pieredze, ļoti lielai daļai jaungada solījumi februārī jau ir piemirsušies. Kādas tad ir mūsu biežākās apņemšanās un kāpēc tās ir tik grūti piepildīt?

Par jaungada apņemšanos tradīciju aizsācējiem pirms aptuveni 4000 gadu tiek uzskatīti senie babilonieši. Iespējams, ka tradīcija ir vēl senāka, tomēr vecākās rakstiskās liecības ir saglabājušās tieši par Babilonas iedzīvotājiem, kas par godu jauna gada sākumam rīkoja vērienīgas svinības. Tiesa, babiloniešu jaunais gads bija saistīts ar ražas sēšanu un tika svinēts martā, nevis janvārī.

Jaungada svinības, ko Babilonā sauca par Akitu, ilga 12 dienas, un to laikā babilonieši kronēja jaunu karali vai atkārtoti apliecināja lojalitāti jau valdošajam. Dieviem tika doti solījumi samaksāt parādus un atdot visus priekšmetus, ko viņi bija aizņēmušies.

Šie dieviem dotie solījumi tad arī tiek uzskatīti par mūsdienu jaungada apņemšanos priekštečiem. Babiloniešiem solījuma izpilde bija cieši saistīta ar dievu labvēlību nākamajā gadā, savukārt neizpildei varēja sekot dievu labvēlības zaudēšana.

Līdzīgas ieražas pastāvēja arī Senajā Romā. Imperators Jūlijs Cēzars 45. gadā pirms mūsu ēras ieviesa jauno Jūlija kalendāru, standartizējot mēnešu garumu un ieviešot regulāru garā gada sistēmu. Kā jaunā gada sākums tika noteikts 1. janvāris par godu divsejainajam dievam Jānusam, kas simboliski skatījās gan pagātnē uz iepriekšējo gadu, gan arī nākotnē – uz nākamo gadu. Romieši upurēja dievībai un solīja labi uzvesties nākamajā gadā. Arī pirmajiem kristiešiem jaunā gada pirmā diena kļuva par iepriekšējo kļūdu izvērtēšanas brīdi un apņemšanos kļūt labākam nākotnē.

Vēlme pilnveidoties

Mūsdienās jaungada apņemšanās no solījuma dieviem vairāk ir pārtapušas personīgos pašpilnveides solījumos. Atbildība par solījumu izpildi gulstas tikai uz pašu cilvēku, un parasti nekāds sods par sev dotā solījuma neizpildi nedraud. Ja arī apņemšanos izpildīt neizdosies, dievi nesodīs ar sliktu ražu vai salauztu roku.

Iespējams, ka tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc mums šobrīd tik slikti sokas ar šo solījumu izpildi. Lielākā daļa jaungada apņemšanos dažu mēnešu laikā tiek pārtrauktas. Šo apņemšanos pārtraukšana ir kļuvusi par tik ierastu parādību, ka tam par godu janvāra otrajā piektdienā starptautiski pat tiek “svinēta” neizpildīto apņemšanos diena.

Kuras tad ir vispopulārākās jaungada apņemšanās, kas tā arī netiek piepildītas?

1. Atteikšanās no tādiem sliktiem ieradumiem kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.

Kā liecina pieredze, ieradumu maiņa, tostarp slikto ieradumu pārtraukšana, ir viens no grūtākajiem solījumiem, ko varam apņemties darīt. Un šajā kategorijā varam ierindot gan cigarešu smēķēšanu, gan alkohola lietošanu. Abiem ieradumiem bieži vien ir sociāls raksturs, un tos mēdzam piekopt līdz ar citiem. Līdz ar to pārtraukt lietot alkoholu vai smēķēt cigaretes būs ļoti grūti, ja to turpina darīt draugi un paziņas, ar kuriem ikdienā satiekaties.

Visbiežāk ar gribasspēku vien nepietiks, būs nepieciešama vides maiņa, apkārtējo atbalsts, spēja stigri pieturēties pie plāna un nekautrēšanās vērsties pēc profesionālas palīdzības, kas neļaus atgriezties pie vecā ieraduma.

Ir gadījumi, kad cilvēki tā arī nespēj atteikties no sava ieraduma un tad meklē veidus, kā samazināt sava kaitīgā ieraduma ietekmi. Piemēram, smēķētājiem tās ir dažādas bezdūmu alternatīvas, kas nededzina tabaku un tāpēc kaitīgās vielas izdala mazākā apmērā. Jāņem gan vērā, ka cigarešu alternatīvas pilnībā nenovērš visus smēķēšanas radītos riskus un nav uzskatāmas par smēķēšanas atmešanas līdzekli. Tās tiek izmantotas kā alternatīvas cigaretēm, ja smēķētājs tomēr nevēlas atmest savu kaitīgo ieradumu.

2. Svara zaudēšana un aktīvāks dzīvesveids

Visi, kas apmeklē sporta zāles, ir pamanījuši, ka gada sākumā vienmēr pieaug apmeklētāju skaits. Galvenokārt tas notiek tieši tāpēc, ka viena no populārākajām jaungada vēlmēm ir nomest kādu lieko kilogramu un būt labākā fiziskā formā. Janvārī un februārī sporta zāles mēdz būt pārpildītas, tomēr jau martā apmeklētāju skaits atkal ir samazinājies.

Motivācija bieži vien samazinās, ja gaidītie rezultāti neparādās tik ātri, kā cerēts. Papildu faktors ir arī darba slodze un sabiedriski aktīvs dzīvesveids. Gan nogurums, gan vēlme kopā ar draugiem izklaidēties samazina motivāciju regulāri apmeklēt sporta zāli un treniņus.

3. Vairāk uzkrāt, dzīvot taupīgāk un atbrīvoties no parādiem

Šī ir vēl viena jaungada apņemšanās, kas bieži vien nepārdzīvo gada pirmos mēnešus. Ziemassvētki un Jaunagada svinības pašas par sevi var ienest robus budžetā. Daudzi arī izmanto brīvdienu periodu atvaļinājumiem, kas var samazināt ienākumus un palielināt tēriņus. Gada sākumā visai bieži tiek palielināta īres maksa, jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi utt. Ja cilvēks nav bijis taupīgs, var rasties nepieciešamība pat aizņemties. Tāpat arī veselības problēmas gan pašam, gan ģimenes locekļiem, kā arī finanšu disciplīnas trūkums var neparedzēti ietekmēt apņemšanos ietaupīt un izvairīties no parādiem.

4. Jaunu prasmju apgūšana

Tā var būt interese apgūt spāņu valodu vai vēlme iemācīties spēlēt klavieres vai ģitāru. Jārēķinās, ka jaunu prasmju iegūšana prasa laiku un pacietību un daudzi cilvēki padodas, ja progress ir lēns un neizdodas regulāri atvēlēt pietiekoši daudz laika praksei.

5. Pavadīt vairāk laika ar ģimeni un draugiem

Kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem, izveidot veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru ir pieaugoša nepieciešamība mūsdienu straujajā dzīves ikdienā. Tomēr diennaktī ir tikai 24 stundas un tāpēc šī apņemšanās bieži tiek atstāta novārtā, lai pildītu darba pienākumus un parūpētos par finansiālo saistību izpildi. Arvien nozīmīgāks laika zaglis ir arī sociālie mediji, no kuru pārmērīgas lietošanas ne vienmēr spējam atturēties.
Motivācijas trūkums un pārslodze

Pētījumu aģentūras "Norstat" pagājušā gada decembrī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja parāda, ka teju pusei jeb 46 % iedzīvotāju labos nodomus un apņemšanās jaunajā gadā neizdodas izpildīt motivācijas trūkuma dēļ. Tikai 14 % aptaujāto atzina, ka jaungada apņemšanās izpilda. Aptaujā noskaidrots, ka visvairāk motivācijas trūkumu izjūt jaunāka gadagājuma cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem (63 %). Savukārt 31 % aptaujāto atzinuši, ka iemesls, kādēļ nepilda kādu apņemšanos jaunajā gadā, ir liela slodze ikdienā. Gandrīz trešdaļai jeb 29 % aptaujāto nodomus un jaungada apņemšanās īstenot traucē finanšu trūkums. Līdztekus 25 % respondentu atzinuši, ka jaunā gada apņemšanos viņiem traucē piepildīt laika trūkums.

Pārveidot par ikdienas rutīnu

Speciālisti norāda, ka salīdzinoši vājais jaungada apņemšanos izpildes rādītājs ir skaidrojams ar to, ka cilvēki savus solījumus nepārvērš ikdienas ieradumos. Pētījumi liecina, ka 40 % no tā, ko cilvēki dara katru dienu, ir ieradumi. Savukārt ieradumi ir lietas, ko cilvēks dara, īpaši neaizdomājoties. Tā ir ikdienas rutīna, kas tiek veikta automātiski. Ja jaungada apņemšanās ir vairāk skriet, tā jāpārvērš ikdienas rutīnā, piemēram, katru otro vakaru rezervējot 30 minūtes skrējienam.

Jaunu ieradumu veidošana nav tik daudz saistīta ar prātu un gribasspēku, bet gan ar pareizu plānu, lai padarītu jauno un vēlamo uzvedību par ierastu ikdienas aktivitāti.