Piektdien, 31. janvārī, Latvijas un Baltkrievijas robežu apmeklēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds un satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Kopā ar citiem viesiem, kā arī Latvijas mediju pārstāvjiem viņi pārrunāja robežas stiprināšanas projekta turpināšanu.
Robežas žogs ir tikai pirmais posms
Jau ilgāku laiku tiek runāts par nepieciešamību stiprināt mūsu valsts robežu. Savukārt nemitīgie nelegālo migrantu mēģinājumi iekļūt Eiropas Savienības teritorijā un 2014. gadā iesāktais karš Donbasā vairoja šo pārliecību. Tā rezultātā sākās šī projekta īstenošana. Neiztika arī bez skandāliem. Šajā gadījumā runa ir par žoga būvniecību uz Latvijas--Krievijas robežas. 2021. gada maijā Iekšējās drošības birojs nodeva prokuratūrai Normunda Garbara lietu, apsūdzot viņu dienesta nolaidībā un normatīvo aktu pārkāpšanā pierobežas infrastruktūras būvniecības konkursu rīkošanā. Būvniecības procesā tika konstatētas iespējamās neatbilstības tehniskajām specifikācijām. Turklāt pierobežas zonā tika pieļauta patvaļīga koku izciršana. Arī Valsts kontroles (VK) speciālisti veica savu izmeklēšanu. 2020. gada VK slēdzienā teikts, ka infrastruktūras izveidē gar robežlīniju pieļauti neskaitāmi pārkāpumi, kā rezultātā nelikumīgi iztērēti vairāk nekā 7 miljoni eiro budžeta līdzekļu.
Taču tas neapturēja atbildīgo dienestu un valsts vadības vēlmi padarīt Latvijas robežu drošāku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka drošības situācija arvien pasliktinājās. Mēs visi atceramies 2022. gada 24. februāra notikumus. Šajā dienā sākās karš Eiropā -- Krievija iebruka Ukrainā. Tajā pašā laikā sākās hibrīdkarš Baltijas valstīs. Cita starpā būtiski pieauga nelegālo migrantu skaits, kas mēģināja šķērsot tostarp arī Latvijas robežu. Žoga uzstādīšana uz Latvijas un Krievijas robežas atsākās 2024. gada aprīlī. Un tagad varam runāt par pirmo posmu, kas ir gandrīz pabeigts. Priekšā ir vienlīdz svarīga projekta daļa, jo žogs vien situāciju neglābs. Un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālisti jau ir gatavi uzsākt projekta otro daļu – „viedās robežas” izveidi.
„Viedā robeža” divās daļās
Faktiski LVRTC speciālisti realizēs nevis vienu, bet divus projektus vienlaikus, kas palīdzēs būtiski atvieglot Latvijas robežsargu un citu robežas šķērsošanas organizēšanā iesaistīto dienestu darbu. LVRTC ir uzticēta automatizētās robežuzraudzības infrastruktūras izbūves tehnoloģiskā risinājuma izveide, kā arī Latvijas Republikas ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmas e-pakalpojuma un robežšķērsošanas vietas kontroles procesa elektronizētās pārvaldības risinājumam nepieciešamās infrastruktūras izveide.
Tehnoloģiskā risinājuma izbūve ir kompleksa un sarežģīta informācijas un komunikāciju infrastruktūras izveide, kas sastāv no optisko šķiedru kabeļu tīklu infrastruktūras (tajā skaitā elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas), elektroapgādes tīkla infrastruktūras, videonovērošanas stabu infrastruktūras, datu pārraides tīkla infrastruktūras un perimetra uzraudzības tehnoloģisko līdzekļu (piemēram, videonovērošanas) infrastruktūras un citas saistītās infrastruktūras izbūves, kas nodrošinās regulētu satiksmi pierobežas un RŠV punktos, atbrīvoties no krāvu mašīnu rindām uz pierobežas un tuvāko pašvaldību ceļiem, neveidojot bīstamas situācijas gan ceļa satiksmē, gan arī valsts drošībai, novēršot automašīnu un nezināmu personu pulcēšanos Latvijas teritorijā.
Par to runāja ministri, kā arī citu ar šo projektu saistīto organizāciju pārstāvji.
„Mēs sagaidām tādu efektivitāti, lai cilvēki Latgalē, Latvijā justos droši, lai viņus neskartu nekādas pretlikumīgas darbības. Tagad sakām, ka jāsargā savas robežas no nelegālo migrantu pieplūduma, no kontrabandas, un, protams, tās jāsargā arī no militāra iebrukuma. Aizsardzības ministrija veido pretmilitāro līniju. Taču šodien mēs runājam arī par „viedo robežu”, kas palīdzēs robežsargiem pildīt savus pienākumus: šie viedie risinājumi, arī žogs, sensori un cita infrastruktūra palīdzēs labāk kontrolēt un uzraudzīt mūsu valsts robežu. Un, protams, pastāvīga nepieciešamo dienestu -- robežsardzes, policijas un militārpersonu klātbūtne. Esmu apmierināts ar paveikto, viss notiek pēc plāna. Mēs virzāmies uz priekšu, lai kopīgi stiprinātu Latgali, nostiprinātu aizsardzības pozīcijas tepat, pierobežā. Darbs notiek, finansējums ir piešķirts," žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Pašsaprotami, ka netiks atklāta informācija par videokameru un sensoru atrašanās vietu uz zaļās robežas, jo tā ir slepena.
Viens no rindu problēmas risinājumiem uz robežas
Latvijas iedzīvotāji jau vairākkārt aicināti atturēties no braucieniem uz kaimiņvalstīm -- Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr pat Latvijas iedzīvotāju aizturēšanas gadījumi šajās agresorvalstīs, diemžēl, daudzus nespēj apturēt. Turklāt viņi ir gatavi stāvēt garās rindās, lai gan šiem cilvēkiem ir izvēle, ko nevar teikt par kravas auto šoferiem -- tālbraucējiem. Viņiem nav lielas izvēles. Tāpēc ir periodi, kad kravas automašīnu rinda stiepjas 20--25 kilometrus no robežšķērsošanas vietas. Pēc vairāku robežkontrolpunktu slēgšanas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā situācija kļuvusi vēl sarežģītāka. Rezultātā tika rasts viens no risinājumiem -- Latvijas Republikas ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmas e-pakalpojuma un nepieciešamās infrastruktūras izveide. Par to tikšanās laikā pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols: “Valsts robežas šķērsošanas projektu plānots īstenot trīs soļos. Šopavasar spersim pirmo soli. Robežšķērsošanas punktos gatavojamies uzstādīt gatavu produktu, programmu, kas ir aprobēta mūsu robežkontrolpunktiem. Līdz nākamā gada pavasarim programma tiks uzstādīta visos piecos sauszemes robežšķērsošanas punktos. Šogad tiks iegādāts gatava produkta risinājums, kas darbojas arī citās valstīs līdzīgu problēmu risināšanā. Risinājums tiks piegādāts šī gada pavasarī. Savukārt apjomīgākais darbs pie darba organizācijas sistēmas izveides un informācijas sistēmas integrēšanas -- tas ir jau trešais solis. 2026. gada pavasarī piegādāsim paplašinātu elektroniskās reģistrēšanās vides risinājumu, kas darbosies kopā ar kamerām, nodrošinot pilnvērtīgu, pārvaldāmu uz algoritmiem bāzētu risinājumu, kurš nodrošinās rindas regulēšanu robežšķērsošanas vietās”.
Iespējams, ka tīklu apkalpošanai var būt nepieciešams papildu profesionāls darbaspēks. Šādā gadījumā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs var izsludināt papildu vakances, par kurām varēs uzzināt centra mājaslapā www.lvrtc.lv.
Un, starp citu, jau tagad šeit ir vakances, un darbs pagaidām nav saistīts ar robežu. Piemēram, pašlaik ir nepieciešams telekomunikāciju tehniķis Rēzeknē. Darbs interesants, arī apstākļi lieliski. Alga no 1500 līdz 1800 eiro mēnesī -- Latgalē tā ir ļoti laba nauda. Ir arī visas sociālās garantijas. Tiek nodrošināta veselības apdrošināšana, motivējoša atalgojuma sistēma, apmaksāts darba mobilais tālrunis, elastīgs darba grafiks, darba devējs var apmaksāt tālākizglītību, ja tā saistīta ar darbu u.c. Pilna informācija ir pieejama centra mājaslapā, tāpēc rūpīgi izpētiet šo piedāvājumu. Turklāt, ņemot vērā, ka arī virkne Latgales pašvaldību piedāvā savus nosacījumus speciālistu piesaistei reģionam, jūs sagaida papildu bonusi. Piemēram, dienesta dzīvokļi, tostarp Daugavpilī, lieliski bērnudārzi un skolas, kur nav rindu kā Rīgā u.c.
Nelegālo migrantu ir mazāk, taču situācija var mainīties
Nelegālo migrantu skaits pagājušajā gadā ir būtiski samazinājies. Ja 2023. gadā tika reģistrēti 13 863, tad pērn bija 5388 nelegālie migranti. Tomēr situācija var mainīties jebkurā brīdī. Jāuzsver, ka nelegālo migrantu uzvedība ar katru reizi kļūst arvien neparedzamāka: “Pagājušajā gadā bija gadījumi, kad mūsu robežsargi pašaizsardzībai bija spiesti pielietot fizisku spēku. Konstatēti divi gadījumi, kad nelegālo migrantu pārvadāšanai izmantotas viltotas policijas automašīnas un šī transporta apturēšanai nācies pielietot ieročus. Bija mēģinājums izmantot robežsardzes mikroautobusu. Nelegālo migrantu pārvadāšanai tika pārveidots malkas pārvadāšanas transportlīdzeklis. Šie gadījumi tika fiksēti aizvadītajā gadā.
Ne karš Ukrainā, ne hibrīdkarš uz mūsu robežas nav pārtraukts un mums ir jāturpina aizsargāt un aizstāvēt savu robežu. Kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem turpināsim īstenot pretmobilitātes pasākumu projektu. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai Latvija būtu aizsargāta," medijiem sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Visi šie darbi tiek veikti projekta “Automatizētas robežu uzraudzības infrastruktūra” ietvaros. Projektā ieplānotie darbi:
* optisko šķiedru kabeļu un elektroapgādes tīklu izbūve;
* videonovērošanas stabu izvietošana;
* datu pārraides tīkla izveide;
* perimetra uzraudzības tehnoloģiskie risinājumi (videonovērošanas sistēmas u.c.);
* sešu jaunu sakaru torņu izbūve;
* tiks atjaunoti ne mazāk kā 37 esošie novērošanas torņi.
Projektu īsteno Valsts robežsardze sadarbībā ar VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Nodrošinājuma valsts aģentūru Finansiāla instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai ietvaros, kura vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija.
Projekta finansējums -- līdzfinansētājs ir Eiropas Savienība:
* kopējās izmaksas: 95 958 631 eiro;
* no ES fondiem: 71 968 974 eiro;
* valsts budžeta finansējums: 23 989 657 eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Robeža būs labi apsargāta" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri